Skrīveriete piesaka badastreiku

2015. gada 4. septembris 00:01

1184

Skrīveriete Aina Garoziņa nedēļas sākumā informēja Skrīveru novada domi, ka, protestējot pret sadzīves apstākļiem, sāk badastreiku. Turpmāk viņa pārtiks no ūdens un nelielām biezputras porcijām — lai nebojātu kuņģi, dzerot daudzās zāles, kas sievieti uztur pie dzīvības.

Viena eiro par daudz
Uzzinājuši par radušos situāciju, steidzāmies sievieti apraudzīt un skaidrot, kāds ir iemesls tik radikālam lēmumam.
Klauvējām pie dzīvokļa durvīm un dzirdam aicinājumu ienākt. Dzīvoklī jūtama svaigas krāsas smarža. Ejam garām virtuvei, tālāk istaba, pie gultas uz galda daudz dažādu zāļu iesaiņojumu, liela minerālūdens pudele. Dzīvokļa saimniece ar pūlēm no gultas pārceļas uz ratiņkrēslu.
“Mani grūti sadusmot, bet šoreiz mērs ir pilns!” saka Aina. Sadusmojuši vairāki pēdējā laika notikumi. Pirmkārt, viņa no 1. jūlija esot kļuvusi par bagātnieci jeb invaliditātes pensijā saņem par eiro un 16 centiem vairāk nekā līdz šim un tādēļ zaudējusi trūcīgās statusu, kļūstot par maznodrošināto. Tagad mēnesī iztikšanai ir 129,22 eiro. Savukārt trūcīgā statuss pienākas, ja mēnesī ienākumi ir ne vairāk par 128,06 eiro. Ienākumi palielinās katru gadu, piemēram, pērn par diviem eiro.
Skrīveriete dzimusi, augusi un skolā gājusi Iršu pagastā, bet no 1981. gada strādāja Skrīveru zinātniskajā zemkopības institūtā par laboranti. Tagad viņa ir otrās grupas invalīde, pārcietusi vairākas kājas, mugurkaula operācijas, sirgst ar reimatisko artrītu, glaukomu, ir problēmas ar asinsspiedienu. Pavasarī lauzusi kāju potītes apvidū un augšstilbu. Traumas slikti dzīst, tādēļ var pārvietoties tikai ratiņkrēslā. Līdz tam varēja paiet ar kruķu palīdzību.
Vasaras vidū pie mājas, kurā Aina dzīvo, pašvaldība ierīkoja nobrauktuvi. Diemžēl arī šī iemesla dēļ skrīveriete ir nikna. “Redzējāt to karikatūru?” viņa jautā, domādama pārāk stāvās, uz metāla kāpnēm 45 grādu leņķī ierīkotās divas metāla sliedes. Tās ierīkotas laikā, kad Aina ciemojusies pie meitas ģimenes Skotijā. Bērnu ratiņus un velosipēdu pa tām var uzstumt, bet cilvēkam ratiņkrēslā tādas ir absolūti nepiemērotas. Jāpiebilst, ka mūsu sarunas laikā šīs sliedes demontēja un aizveda.
Ziemassvētki divas reizes gadā
Aina Garoziņa teic, ka par īri, apsaimniekošanu, atkritumu izvešanu, ūdensapgādi un kanalizāciju mēnesī jāmaksā 35 eiro. Tuvākajā laikā vajadzētu doties pie speciālistiem uz Jēkabpili un Rīgu, bet līdz ar trūcīgās statusa atņemšanu lielākā daļa vizīšu izpaliks. Mūsdienu sabiedrībā neiztikt bez telefona un televīzijas, kam jāatvēl vēl 20 eiro mēnesī.
Nepieciešamākajiem medikamentiem, lai varētu izdzīvot, vajag ap 40 eiro mēnesī, un šī summa jau ietver visas iespējamās zāļu kompensācijas. Līdz ar statusa atcelšanu samazinājies arī kompensācijas apmērs. Vismaz divas reizes gadā, pa nedēļai būtu nepieciešama stacionārā aprūpe. Tas nozīmē ap 150 eiro, bet tādu līdzekļu nav. Ārzemēs jau piecus gadus dzīvo Ainas meita ar vīru un trim bērniem. Viņa mātei divas reizes gadā sūta pakas, kurās ieliek ikdienā nepieciešamo, piemēram, dažādus mazgāšanas līdzekļus.
Skrīveru novada dome kā likumīgu palīdzības variantu piedāvājusi mainīt dzīvokļa statusu uz sociālo. Tas nozīme, ka otrajā istabā jebkurā laikā var izmitināt katru, kuram nepieciešama dzīvojamā platība. Ja dzīvoklis būtu mazāks — līdz 35 m2, variants ar kaimiņu nebūtu aktuāls, bet Ainas dzīvojamā platība Skrīveru pašvaldībai piederošajā dzīvoklī ir ap 47m2. Pašvaldība maznodrošinātajam ceturksnī piešķir 29 eiro, ko var izmantot, piemēram, kurināmā iegādei. Iespējams, apmaksās arī pierādāmos izdevumus par dzīvokļa remontu — 152 eiro.
Saskaitot ikmēneša izdevumus, summa līdzinās ienākumiem. Kā izdodas galus savilkt kopā? Dārzā izaug kartupeļi un citi dārzeņi. Dārzu aprūpē dēls ar sievu, kā arī Ainas draugs. Abi dzīvo Skrīveros. Viņi arī bieži atnes pusdienas. Bet no 28. augusta viņiem noteikts — ēdienu nevest. “Man vienreiz pietiek! Piesaku badastreiku, ja reiz man nav iztikas līdzekļu pat tik, lai normāli paēstu! Rokas sev pielikt nevaru, ticība neatļauj,” nopietni saka Aina. Ar savu rīcību gribu pievērst sabiedrības, valdības uzmanību šai problēmai.
Šonedēļ viņu apciemoja ģimenes ārste Aija Skudra, pastāstīja, cik un ko var ēst, lai uzturētu sevi pie dzīvības un neapstātos kuņģa darbība — auzu pārslas, griķus, augļus, līdz trim litriem ūdens dienā.
Ierīkos garāku
Situācija ar uzbrauktuvi gan pamazāk sāk risināties. Vēl pirms šo jautājumu pārrunāja Skrīveru novada domes sēdē, deputāts Deniss Vigovskis Kokneses apvienotās pašvaldību būvvaldes vadītājam Janam Korolam iesniegumā lūdzis izskatīt izveidotās uzbrauktuves atbilstību nepieciešamo funkciju veikšanai. Saņemtajā atbildē teikts, ka konstrukcija paredzēta velosipēdu, bērnu ratiņu pārvietošanai, bet neatbilst Ministru kabineta noteikumiem par uzbrauktuvēm invalīdu ratiņiem. Tādai uzbrauktuvei, sauktai par pandusu, esošajā situācijā jābūt vismaz 12 metru garai, un slīpums drīkst būt ne vairāk kā 8% stāvuma. Izveidotā bija pāris metru gara un stāva, aptuveni 45 grādu leņķī. Līdz ar to skrīverietei no dzīvokļa ārā izdevās izkļūt vien pāris reižu. Kāpnes pārvarēja, cīnoties ar sāpēm, lēnām pārvietojoties saviem spēkiem vai ar divu cilvēku atbalstu.
Andris Zālītis, Skrīveru novada domes priekšsēdētājs, komentējot situāciju par nobrauktuvi, saka, ka iesniegums no skrīverietes saņemts pērn, un tajā bija minēta nobrauktuve, pa kuru pārvietoties ar stumjamu, četriem riteņiem aprīkotu iekārtu, sauktu par rolleri. Laikā, kad Aina Garoziņa atradās ārzemēs, nebija iespējas nomērīt nepieciešamo uzbrauktuves platumu. Izmēri ņemti, vadoties no atrodamās vispārējās informācijas.
Vajadzība pēc pārvietošanās ratiņkrēslā radās tikai šogad, bet par to jauns iesniegums netika saņemts. Šobrīd, lai risinātu situāciju, nolemts īso uzbrauktuvi pilnveidot, izgatavot 12 metru garu pandusu, tādējādi nodrošinot nepieciešamo slīpumu. Nobrauktuve būs novietota gar mājas sienu.
Par kompensāciju dzīvokļa remontam šobrīd domes priekšsēdētājs ir skeptisks. Īres līgums paredz uzturēt dzīvokli ne sliktākā kārtībā, kā to saņemot lietojumā. 18 gadu laikā, kopš dzīvoklis nodots lietojumā, šis ir vienīgais remonts, kuru īrniece veikusi.
Savukārt par domē saņemto vēstuli, ar kuru skrīveriete paziņo par necilvēcīgajiem apstākļiem, kādos spiesta dzīvot, un pieteikto badastreiku, Andris Zālītis saka, ka Labklājības ministrijas nostāja šādos gadījumos ir neitrāla.
Sandra Indriksone, Skrīveru novada sociālā dienesta vadītāja, stāsta, ka iedzīvotājas iesniegumu un radušos situāciju plāno izklāstīt oficiālā vēstulē, kuru nosūtīs izskatīšanai Labklājības ministrijā ar lūgumu dot vērtējumu un rekomendācijas, kā rīkoties. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Skrīveriete piesaka badastreiku

Kategorijas