Staburags.lv ARHĪVS

Jauns “Ilustrētās Zinātnes” pielikums “Brīnumainais cilvēks”

www.staburags.lv

2015. gada 3. septembris 00:01

18
Jauns “Ilustrētās Zinātnes”  pielikums “Brīnumainais cilvēks”

Lai arī zinātnieki par mūsu ķermeni ir noskaidrojuši jau ļoti daudz, pētījumi joprojām nebeidzas, un atklājumi turpina pārsteigt.

* No matu galiņiem līdz saknēm. Taisni vai lokaini, melni, brūni, blondi vai rudi, biezi vai plāni... Mati ir neiedomājami daudzveidīgi. To dzīvi no sākuma līdz beigām ir pētījuši zinātnieki, un tagad arī tu vari ielūkoties šajos noslēpumos.
* Sirds un asinis skaitļos. Sirds ir viens no svarīgākajiem orgāniem cilvēka organismā. To var dēvēt arī par sūkni, kas nodrošina asins plūsmu, saraujoties 60—80 reižu minūtē. Sirds muskulis kreisajā pusē ir biezāks nekā labajā, jo tam jāsūknē asinis pa lielo asinsrites loku.
* Zelta rokas. Dažādi ikdienas darbi kļūtu neiespējami, ja cilvēks nebūtu sācis staigāt uz divām kājām un ieguvis brīvas rokas. Evolūcijas gaitā esam iemācījušies ne tikai satvert ar pirkstiem un izmantot dažādus priekšmetus, bet arī izgatavot darbarīkus un likt tos lietā. Tas vienlaikus ietekmējis un veicinājis smadzeņu attīstību. Plauk­stas jau sen bijušas zinātnieku izpētes objekts, un jaunākie atklājumi turpina pārsteigt.
* Ožas noslēpumi. Smaržo pēc mājām, pēc lietus, pēc Ziemassvētkiem, pēc jūras. Ikdienā mūs ietver aromātu daudzveidība, kas nemanāmi var ietekmēt arī garastāvokli. Ožas maņa ir gana sarežģīta, un, izrādās, zinātnieki vēl joprojām nav noskaidrojuši, kā tieši mēs spējam uztvert smaržas.
* Alcheimers un zirnekļi. Zirnekļa tīmekļa pavediens un plātnītes smadzenēs, kas izraisa Alcheimera slimību, izskatās gandrīz vienādi. Patiesībā tos rada līdzīgi bioloģiskie procesi. Pētot šo procesu, zviedru zinātnieks Jans Johansons ir nošāvis divus zaķus ar vienu šāvienu: ieguvis zirnekļa tīmekli laboratorijas apstākļos un samazinājis Alcheimera slimības radītos bojājumus augļu mušiņu smadzenēs.
* Kā uztrenēt muskuļus? Bez muskuļiem nav iedomājama neviena cilvēka dzīve. Tiem ir sarežģīta uzbūve un arī darbība, ko vērts izprast, ja vēlamies noskaidrot, kas īsti notiek treniņu laikā. Izpēte ļāvusi zinātniekiem izstrādāt jaunu metodi, kā treniņus padarīt efektīvākus.
* Tūlīt tu žāvāsies! Lai arī šo parādību ikviens piedzīvojam ikdienā, izrādās, zinātniekiem vēl joprojām nav precīza skaidrojuma, kāpēc notiek žāvāšanās. Jaunākā hipotēze — smadzeņu atdzesēšana.
* Brūnie un bēšie tauki ļauj tev notievēt. Liekais svars apdraud daudzus pasaules iedzīvotājus. Vairāki pētījumi par brūnajiem un nesen atklātajiem bēšajiem taukiem liek domāt, ka, iespējams, atrasts jauns aptaukošanās ārstēšanas veids, kas izmanto nevis ēstgribas samazināšanas stratēģiju, bet gan īpašu enerģijas patēriņa palielināšanas efektu bez fiziskas slodzes.
* Divu šūnu satikšanās stāsts. Vīrieša un sievietes dzimumšūnas satiekas, notiek apaugļošanās, un pēc deviņiem mēnešiem piedzimst zīdainis, — dzīvības rašanās pamatus zina teju ikviens, taču aiz šķietami vienkāršām veselības mācības stundu teorijām slēpjas sarežģīts process, kas joprojām nodarbina zinātnieku prātus. Kāda ir divu dzimumšūnu brīnumainās satikšanās zinātniskā puse?
* Nabas iemītnieki. Lai arī cilvēka organismā naba ir redzama un salīdzinoši viegli sasniedzamā vietā, tā joprojām var būt labs izpētes objekts. Amerikāņu zinātnieki ķērušies pie tās pētīšanas, pievēršoties nabā mītošajai dzīvībai. Izrādās, tur slēpjas milzīga baktēriju daudzveidība un dažos gadījumos atrodami arī citi vienšūnas organismi. ◆