Kokneses novadā lācis simts metru no mednieka

2015. gada 1. septembris 00:01

Jurijam Tarasovam no Kokneses novada mednieku kluba “Ķepainis” aizvadītās trešdienas naktī bijusi tikšanās ar lāci.

Tikšanās notikusi netālu no Kokneses un Ogres novada robežas, pāris simt metru no “Jaundruvu” mājām, nesen nokultā vasaras kviešu laukā. Pulkstenis rādīja vienpadsmito stundu, saule sen norietējusi, kad, sēžot lauka malā medību tornī, aptuveni simts metru attālumā pamanīts kāds pamatīgs stāvs. Pirmajā brīdī šķitis, ka tas varētu būt alnis, bet kājas pārāk īsas, augums par apaļu. Pamatīgam mežakuilim augums bijis par lielu. Atceroties stāstīto, ka iepriekš šajā pusē redzēti lāču pēdu nospiedumi un paši lāči, nācies vien noticēt tam, ko redz. Jurijs aizsūtījis īsziņu medību vadītājam, jautājot, ko darīt, ja pa lauku staigā lācis? Atbildē saņēmis padomu — aizver acis, pārkrusties un pa vienai acis ver vaļā. Par laimi, medību tornis bijis izvēlēts tā, lai vējš mednieka smaržu nenestu dzīvnieka virzienā.
Lai kolēģi noticētu pieredzētajam, nolemts lāci nofilmēt. Ņemot vērā attālumu un apgaismojuma trūkumu, tas nebijis no vieglajiem uzdevumiem. Vienīgais gaismas avots — mēness skaidrajās debesīs. Pie tam bija jārīkojas maksimāli piesardzīgi, tādēļ atmesta doma par telefonā iebūvētās fotokameras lietošanu. Tā rada troksni, imitējot fotoaparāta slēdža skaņu. Adrenalīna daudzums asinīs jūtami palielinājies, bet lācis nakts optiskajā tēmēklī atrasts, drīz vien arī telefona kameras acs to saskatījusi, un tapuši vairāki īsi video, kuros labi saskatāms dzīvnieks, kas pārvietojas pa lauku, brīžiem apstājas, paceļ galvu kā ošņādams gaisu. Tajos brīžos Jurijs pie sevis domājis — kaut tik nepamanītu! Adrenalīns vēlreiz uzbangojis brīdī, kad lācis piecēlies pakaļkājās. Kādu brīdi tā stāvējis, līdz aizčāpojis meža virzienā. Cik redzamība ļāva, varējis saskatīt, ka mežmalā lācis gulšņādams kaut ko ēdis. Neilgi pirms pusnakts lācis nozudis. Nākamajā dienā Jurijs atgriezies šajā vietā, lai sameklētu dzīvnieka pēdu nospiedumus, bet sausā laika dēļ zeme ir tik cieta, ka liecības par pagājušās nakts viesi neatrast.
Pieredzējušais mednieks teic, ka Šķibes purva apkārtne, Lobes ezera krasti ir vietas, kur redzētas gan lielas mežacūkas, gan, pēc vietējo nostāstiem, bieži vien arī lāči. Savukārt vilki Kokneses pusē atgriezušies, līdzko vairākās saimniecībās atsākts turēt aitas. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Kokneses novadā lācis simts metru no mednieka

Kategorijas