Ja kaimiņš uzcels sētu, būs jālido pa gaisu vai jābrauc pāri dārzeņu vagām

2015. gada 1. septembris 00:01

547

Ja kaimiņš uzcels sētu, būs jālido pa gaisu vai jābrauc pāri dārzeņu vagām

Zemes robežas, sētas un koplietošanas ceļi bieži kļūst par iemeslu lielākiem un mazākiem kaimiņu strīdiem. Tas šoreiz naidā savedis “Krastkalnu” un “Urgu” saimniekus Skrīveru pusē. Viens saimnieks, labiekārtojot savu zemesgabalu, nogriezis ceļu uz otra saimnieka māju.

Līdz 2005. gadam mierīgi līdzās dzīvoja divu māju — “Krastkalnu” un “Bajāru” — saimnieki. No lielās šosejas līdz “Krastkalnu” robežai veda ceļš, kuram bija noteikts servitūts jeb koplietošanas tiesības, un pa to, nezinot bēdu, brauca abu māju iemītnieki. Taču pirms desmit gadiem no “Bajāru” īpašuma tika atdalīts neliels zemes pleķītis, kam deva nosaukumu “Urgas”, un nu starp abām mājām iespraucās trešais kaimiņš, kurš lēnām sāka nelielas guļbūves celtniecību un apkārtnes pārveidi, un līdz ar to arī sākās kaimiņu domstarpības.
Robežas pārceļ par vairākiem metriem
Pirmā nesaprašanās radusies zemes robežu dēļ. “Krastkalnu” saimniece Zeltīte Dzene, izrādot mājas apkārtni, norāda uz liepām un ozoliem, kas, reiz stādīti rindā, iezīmē robežu starp abām mājām, bet, uzmērot “Urgu” gabalu, iemērīti kaimiņam. “Manā rīcībā ir Rīgas apriņķa Skrīveru pagasta “Krastkalnu” saimniecības zemes robežu plāna kopija, ko man izsniedza institūta “Meliorprojekts” Ģeodēzijas daļas sektora vadītājs J. Rullis 1991. gadā, ko kaimiņš neuzskata par pamatojuma dokumentu,” stāsta Z. Dzene un rāda, ka viņas īpašums uzmērīts 2001. gadā. Toreiz zemes robeža bija citā vietā un lielie koki atradušies “Krastkalnu” īpašumā. “Tagad robežlīnija starp diviem īpašumiem iespiestam zemes pleķītim no Daugavas uz augšu pagarināta par 1,8 metriem un augšējā līnija par četriem metriem. Kā var nobrukuša Daugavas krasta vietā mērīt klāt metrus citā īpašumā?” jautā Zeltīte Dzene un atklāj, ka ik pa laikam šajā vietā kāds krasta gabals iebrūk upē. Pirms pieciem gadiem nobrucis liels gabals, apaudzis ar krūmiem, un arī pagājušajā gadā bijis liels nobrukums.
Traucē piekļuvi
Šovasar domstarpības radušās tieši piebraucamā ceļa dēļ. Klājot bruģi “Urgu” piebraucamajam ceļam, līdzās nobērta milzīga zemes kaudze, tieši uz ceļa, pa kuru var piekļūt “Krastkalniem” un tālāk vēl vienam zemesgabalam, kā arī transformatoram, kam nepieciešams piekļūt, ja kāda iemesla dēļ elektrolīnijā, kas stiepjas cauri visiem šiem īpašumiem, jāatslēdz vai jāpieslēdz strāva. Brīdī, kad “Staburags” bija uzaicināts apskatīt strīdus vietu, noritēja arī elektrolīnijas balstu maiņa un piekļūšana līnijai bija ļoti būtiska. Pēc skaļākām vārdu pārmaiņām ar kaimiņu “Urgu” saimnieks zemi nostūma, un “Krastkalnu” saimnieki mājās varēja nokļūt pa ierasto ceļu, kas pēc kaimiņa zemes uzmērīšanas tagad ved tieši pāri “Urgu” zemes stūrim. Jauno kaimiņu zemes robežu plānā, kas atrodams Skrīveru novada domē, ceļš uz “Krastkalniem” ir iezīmēts, taču koplietošanas statuss tam noteikts nav. Jāpiebilst gan — kamēr Dzenes kundze uz savu māju brauc pa “Urgu” zemi, tikmēr kaimiņa bruģētais piebraucamais ceļš jau vairākus metrus iestiepjas “Krastkalnu” īpašumā.
Jāvienojas
par robežām
Vēl lielāku satraukumu Dzenes kundzē radīja ziņa par iespējamo “Urgu” īpašuma iežogošanu, kas ceļu uz viņas mājām, tālāko īpašumu, un līdz transformatoram nogriezīs pilnībā. Vienīgā izeja tad “Krastkalnu” saimniekiem būtu būvēt savā īpašumā jaunu ceļu no koplietošanas piebraucamā ceļa līdz mājai. Tāda iespēja ir, jo “Krastkalnu” zemei ir tiešā robeža ar koplietošanas piebraucamo ceļu, taču nelaime tā, ka šobrīd tur ierīkots sakņudārzs.
Pārrunājot šo jautājumu Skrīveru novada domē, zemes lietu speciāliste Anita Krusta norāda, ka viens no problēmas risinājumiem būtu zemes vienību robežu pārkārtošana, par ko līdzās esošo gabalu īpašniekiem vajadzētu savstarpēji vienoties. Kā tas darāms, nosaka Zemes ierīcības likums. Tādā gadījumā abi gabali būtu jāpārmēra un jāizstrādā zemes ierīcības projekts, kas jāapstiprina vietējā pašvaldībā.
Jānodrošina brīva piekļuve
Savukārt par piekļuvi elektrolīnijām plašu atbildi sagatavojusi AS “Sadales tīkls”, kas vēsta, ka darbu aizsargjoslās un piekļuvi pie elektroapgādes objektiem regulē Aizsargjoslu likums. Visiem likumīgi izbūvētiem elektroapgādes objektiem tiek noteikta aizsargjosla.
Skrīveru novada īpašumu “Urgas” šķērso AS “Sadales tīkls” zemsprieguma 0,4 kV (kilovoltu) gaisvadu elektrolīnija, vidējā sprieguma 20 kV gaisvadu elektrolīnija, kā arī atrodas elektroenerģijas uzskaites sadalne. Aizsargjoslu likums paredz, ka aizsargjoslas ārpus pilsētām un ciemiem gar gaisvadu elektrolīnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kV veido zemesgabals un gaisa telpa 6,5 metru attālumā uz katru pusi no līnijas ass, bet ap elektroenerģijas uzskaites sadalni 1 metra attālumā no būves.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, lai varētu nodrošināt elektrotīkla aizsargjoslas uzturēšanu un veikt elektroapgādes objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus, nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam jānodrošina objekta īpašniekam vai valdītājam (šajā situācijā AS “Sadales tīkls”) piekļuve šim objektam un tā aizsargjoslai, kā arī elektrotīklu aizsargjoslās aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem, kā arī aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic elektrotīkla uzturēšanas, remonta, atjaunošanas u. c. darbus.
Ja tiek plānota būvniecība, darbi, tostarp žoga uzstādīšana, ir jāsaskaņo ar AS “Sadales tīkls”. Situācijās, ja elektroapgādes objekts atrodas liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā, kuram nav brīvas piekļuves, tad, savstarpēji vienojoties ar zemes īpašnieku vai valdītāju, tiek rasts risinājums, lai jebkurā laikā AS “Sadales tīkls” darbinieki spētu piekļūt elektroapgādes objektam. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Ja kaimiņš uzcels sētu, būs jālido pa gaisu vai jābrauc pāri dārzeņu vagām

Kategorijas