Apdraud pazemes komunikācijas

2015. gada 27. augusts 00:01

276

Aizkrauklē, Spīdolas ielā 7, mainot kanalizācijas cauruļvadus posmā no mājas līdz skatakai, viena tūja ir nozāģēta, bet otrai nocirsta daļa sakņu. Mājas vecākā bažījas, vai šāds koks vēl var augt un vai lielākā vējā tas nenogāzīsies.
Ja nu uzkrīt automašīnai?
Cauruļvadi nomainīti ar iedzīvotāju vairākuma lēmumu, un par to viņi maksās paši, vienu gadu saņemot lielākus apsaimniekošanas maksas rēķinus. Kad mājas vecākajai Lilijai Masānai jautāju, vai nebija grūti savākt iedzīvotāju parakstus cauruļvadu maiņai, viņa atbildēja, ka tā nav bijusi problēma, apmēram 70% dzīvokļu īpašnieku akceptu apstiprinājuši ar savu parakstu. Lielākās diskusijas bijušas par to, vai atstāt pie mājas augošos kokus — tūjas, kas savulaik iestādītas līdzās skatakām un bojā gan skatakas, gan cauruļvadus, to saknes palīdz novadīt ūdeni uz pagrabu, kas esot applūdis. Lieli izauguši arī bērzi, to lapas krīt notekās, kas pēc tam jātīra. Viņa uzskata, ka koki ir jānozāģē, vietā jāiestāda citi, kas nebojā cauruļvadus. Tagad ir ļoti liela apstādījumiem domāto koku un krūmu izvēle. Darbu laikā izraktajās tranšejās bija redzams, ka koku saknes sniedzas līdz pat mājas sienai.
Lielākā daļa iedzīvotāju iespējamo koku nozāģēšanu esot uztvēruši ar sapratni un atbalstījuši, tomēr saņemti arī kategoriski iebildumi. Rezultātā pie vienas kāpņu telpas koks ir nozāģēts, bet otram nocirstas saknes.
“Vai koks var augt, ja tam ir tikai puse sakņu? Saknes ir kā troses, kas notur koku. Kas notiks lielā vējā?” bažījas mājas vecākā. “Nedod Dievs, ja koks uzkritīs kādai automašīnai vai gājējam!”
Sniedz dažādas atbildes
Mājas vecāko pārsteidz Aizkraukles būvvaldes pretrunīgās atbildes. Pirmajā atbildē teikts, ka, “pārbaudot uz vietas un veicot fotofiksācijas, tika konstatēts, ka Spīdolas ielas 7. mājas pagalmā esošie koki nepasliktina ēkas tehnisko stāvokli, nebojā inženierkomunikācijas. Koku veselības stāvoklis labs, nav pazīmju, ka tie bojātos. Nama pagalmā tie ir vienīgie koki, kas aizsedz skatu uz lielveikala “Maxima” saimniecisko daļu un aiztur auto dūmgāzes, putekļus un skaņu”. Ir citēts likuma pants, saskaņā ar kuru koki nav jānozāģē.
Otrajā atbildē pēc kāda laika būvvalde citē Aizsargjoslu likuma pantu, saskaņā ar kuru tūjas ir iestādītas, neievērojot normatīvos attālumus no kanalizācijas vadiem. Tomēr Aizkraukles novada būvvalde rekomendēja iespēju robežās saglabāt tūjas, pieļaujot, ka tūju pie trešās kāpņu telpas nāksies nozāģēt, jo tā traucēs izpildīt remontdarbus, savukārt pirmās kāpņu telpas tūju, kas aug virs kanalizācijas cauruļvada posma, ieteica, ja iespējams, saglabāt, brīdinot — ja tomēr tas nebūs iespējams, to nozāģēs. Tomēr tūju saglabāja, apcērtot saknes.
Aizkraukles novada pašvaldības galvenais arhitekts Juris Letinskis teic, ka pretrunu nav — pirmā būvvaldes atbilde sniegta mājas renovācijas laikā, kad koki remontdarbiem netraucēja. Bet otrajā gadījumā bija neatliekama nepieciešamība atjaunot kanalizācijas cauruļvadus. Viena tūja bija noteikti jānozāģē, jo pretējā gadījumā tā uzgāztos remontdarbu veicējiem. Bet otru izdevās atstāt augam.
Var saglābt, ja laista un baro
“Jautājums par koku nozāģēšanu tika ierosināts jau mājas renovācijas laikā,” atceras Aizkraukles labiekārtošanas darbu speciāliste Valija Strode. “Biju un joprojām esmu pret koku nozāģēšanu pie mājas, jo tie pasargā no putekļiem un trokšņa, kas rodas, pie veikala “Maxima” izkraujot preces. Ja ļoti grib, šādos gadījumos kokus var saglābt, nodrošinot, ka tie neapdraud kanalizācijas caurules — ir materiāli, kurus apliek ap caurulēm, lai saknes netiktu klāt. Semināros par to esmu daudz uzzinājusi. Bet tās iedzīvotājiem būtu papildu izmaksas. Tagad, kad tūjām nocirsta daļa sakņu, var būt dažādi — tās var turpināt augt, bet var arī nokalst. Kā būs, to mēs nezinām.”
“Ja tūjai ir nocirsta puse sakņu, koks var sākt dzeltēt un pat nokalst, bet lielā vējā arī nogāzties,” stāsta Latvijas Universitātes Botāniskā dārza dendroloģe Sarmīte Vīgante.
“Ja koks ir audzis vairāk kā 30 gadu, tā saknes vairs nav tādas kā “jaunībā”. Šādos gadījumos, lai saglābtu tūjas, izraktās augsnes vietā ieber auglīgu augsni un regulāri aplaista ar ūdeni, lai nocirsto sakņu vietā veidotos jaunas bārkšsaknes. Ja tas nav izdarīts, vajadzīgs vismaz koku regulāri aplaistīt, īpaši sausajā laikā, kā arī dot kālija mēslojumu, bet pavasarī — slāpekļa mēslojumu.”

Staburags.lv ARHĪVS

Apdraud pazemes komunikācijas

Kategorijas