Traucē stāvās uzbrauktuves un sliekšņi

2015. gada 25. augusts 00:01

Apmeklējot Vidzemes reģiona pilsētas, vides pieejamības projektā “Mapeirons” izvērtēta dažādu objektu sasniedzamība arī Pļaviņās, Koknesē, Aizkrauklē, Skrīveros un Staburagā. Ekspertu komanda secinājusi, ka reģionā cilvēkiem ar invaliditāti pieejams vidēji katrs 18. objekts vai iestāde.
Kritēriji — pieejamība un ērtums
Vidzemes reģionā vides pieejamības eksperti apskatīja objektus visās vides pieejamības mobilās aplikācijas “Mapeirons” kategorijās: naktsmītnes, ēdināšanas iestādes, nevalstiskās organizācijas, sabiedriskās iestādes, veikali, transports, medicīnas un sociālie pakalpojumi, aptiekas, izglītība, izklaides vietas un vietas, kas piemērotas ģimenēm ar maziem bērniem un bērniem ratiņos. Īpaša uzmanība tika pievērsta objektiem, kas ir svarīgi, ceļojot pa Latviju.
Kritēriji vides pieejamības pārbaudei ir vienkārši, taču ikvienam no tiem ir sava specifika un standarti. “Sākumā tiek vērtēta piekļuve ēkai — kādas ir ietves pie konkrētās ēkas, vai cilvēkiem ar invaliditāti ir paredzēta stāvvieta. Tālāk apskatām iekļūšanu ēkā — vai ir skaidras norādes, uzbrauktuve, vai galvenā ieeja ir pieejama, vai arī cilvēkiem ar invaliditāti jāiet no sētas puses. Iekštelpās apskatām gan durvju platumu, gan labierīcības, apgaismojumu, norādes un audio risinājumu pieejamību, kas nepieciešami, lai cilvēki ar dažādu veidu invaliditāti varētu ne vien iekļūt ēkā, bet arī ērti justies tajā,” skaidro Tālis Bērziņš, projekta “Mapeirons” vides pieejamības speciālists.
Vajadzīgākajās iestādēs iekļūt nevar
Internetā izvietota Latvijas karte, kurā iezīmētas apskatītās vietas, labas atsauksmes lasāmas par “Liepkalniem” Klintaines pagastā, vien norādīts, ka automašīnu stāvlaukumā nav iezīmētas vietas invalīdiem. Pļaviņās kā ērti pieejami atzīmēti visi lielākie veikali, “Swedbank” bankomāts un katoļu baznīca, savukārt “Latvijas aptiekas” aptiekā grūti iekļūt stāvās uzbrauktuves dēļ, tūrisma informācijas centram ir apgrūtināta piekļuve sliekšņa dēļ. Tikai daļēji pieejama ir Pļaviņu novada dome, jo sasniedzams ir tikai tās pirmais stāvs un arī tad tikai pa ieeju no otras puses, par ko nekur nav norādes.
Koknesē grūti iekļūt aptiekā, jo ceļš ārpusē ir slikts, savukārt lielākie veikali ir viegli pieejami. Labi novērtēta Aizkraukles dzelzceļa stacija, arī lielveikali “Beta”, “Maxima”, “IGA centrs” — ir automātiskās durvis, nav sliekšņu, ir stāvlaukumi ar iezīmētām vietām invalīdiem, piekļuve ir arī tualetēm. Ērti piekļūt bankomātiem. Skrīveros ekspertu komisija mēģinājusi iekļūt pastā un atzinusi, ka uzbrauktuve uzbūvēta par stāvu un lete iekšā ir par augstu cilvēkam ratiņkrēslā. Problēmas ir iekļūt ambulancē, aptiekā, domē un kultūras namā, iemesli: nav uzbrauktuves vai tā ir par stāvu, traucē sliekšņi vai durvis par šauru. Arī Jaunjelgavā grūti iekļūt aptiekā, jo uzbrauktuve ir pārāk slīpa, turpretī ambulancē ir ērts pacēlājs, arī lielākajos veikalos var iekļūt bez grūtībām.
Uzlabojums tirdzniecības vietās
“Šogad ir jūtams uzlabojums tieši tirdzniecības vietu pieejamībā cilvēkiem ar invaliditāti. Patīkami pārsteidza vairākas valsts institūcijas dažās pilsētās, piemēram, VSAA, Nodarbinātības valsts aģentūrā un “Latvijas pastā”, taču diemžēl retā pilsētā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir pieejami policijas iecirkņi,” komentē Ivars Balodis, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs.
Biežākais iemesls, kādēļ ēkā nav piekļuves cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir vides pieejamības kritēriju nezināšana un izpratnes trūkums par tiem. “Dažkārt novērojām neveiksmīgus centienus ievērot vides pieejamības kritērijus. Uzņēmēji cenšas uzlabot vidi, un tas ir pozitīvi, taču daudzi neievēro vides pieejamības standartus cilvēkiem ar invaliditāti. Līdz ar to vides “uzlabojumi” paliek nederīgi un netiek izmantoti, jo, piemēram, uzceltā uzbrauktuve ir par stāvu, lai cilvēks ratiņkrēslā varētu tajā uzbraukt, ” stāsta I. Balodis.
Domā, ka invalīdiem neko nevajag
Aizkraukliete Marina Bivainīte un viņas vīrs Vjačeslavs ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā, un viņu pieredze liecina, ka vides pieejamību, piemēram, Aizkrauklē var vērtēt kā vidēju. Ir vietas, kur ar ratiņkrēslu tiek pilnībā, ir vietas, kur tiek daļēji, un ir vietas, kur netiek vispār! Piemēram, pasts, policijas iecirknis, Nodarbinātības valsts aģentūras filiāle, Sarkanā Krusta nodaļa un arī paku izdales punkts un humānās palīdzības punkts, izrādās, ir pilnīgi nepieejami. “Aizkrauklē nevienā sie-
viešu frizētavā vai kādā skaistumkopšanas salonā nav iespējams iekļūt patstāvīgi! Specializētie gaļas veikali ir pilnīgi nesasniedzami. “IGA centrs” ir skaists un pieejams, bet problēma ir veikala “top” kases — vieta, kur jānovieto nauda un jāpaņem atlikums, ir ļoti augsta un nepārredzama no ratiņkrēsla,” “Staburagam” stāsta Marina. Tāpat viņa norāda, ka mācību centrs “BUTS” ir pilnīgi nepieejams. “Mēs kā bezdarbnieki ik pa laikam apmeklējam kursus, bet piekļūšana telpām, kur notiek apmācības, ir neiespējama pašu spēkiem. Lai arī “Apeirona” mājaslapā ģimnāzija ir atzīmēta kā pieejama, tas tā nav. Tas, ka pie ieejas ir uzbrauktuve, neatrisina problēmu, jo vienīgā vieta, kur ģimnāzijā tiek, ir foajē! Līdzīgi ir ar domes ēku un sociālo dienestu. Pirmais stāvs pieejams un tālāk nekas! Arī nesen atvērtais lietotā apģērba veikals “DGS” ledushalles ēkā ir nepieejams. Veikalam “KURŠI” uzbrauktuve daļēji ir normāla, pirmā uzbrauktuves daļa ir ļoti stāva, un pa to ir grūti uzbraukt, bet otra daļa ir ideāla,” turpina Marina. Viņa saka — rodas sajūta, ka pēc uzņēmēju domām Aizkraukles invalīdiem neko nevajag, jo tikai retais ir padomājis arī par šiem cilvēkiem. “It kā jau tās uzbrauktuves ir, bet dažas tiešām ir tikai ķekša pēc. Ja mums nebūtu asistenta, par kuru algošanu valsts arī ņirgājas, tad es nezinu, ko mēs iesāktu!” secina aizkraukliete.
Gājēju pāreja atduras pret apmali
Savukārt Juris Balinskis vērš uzmanību uz gājēju celiņiem, ietvēm un ielām, pa kurām ikdienā pārvietojas arī cilvēki ratiņkrēslos. “Māju pagalmi, īpaši vecajā rajonā, ir ļoti sliktā kārtībā, daudzviet arī ietves ir bedrainas. Esmu vairākās vietās pamanījis iegruvušu asfaltu un bruģi pie kanalizācijas aku vākiem ietves vai ceļa vidū,” stāsta Juris un min vairākas konkrētas vietas, kas ir nepārvaramas vai grūti pieveicamas. Piemēram, gājēju pāreja pie universālveikala pāri Gaismas ielai uz Bitēnu ielu atduras pret augstu apmali. Gājēju celiņš Gaismas ielā gar tā paša universālveikala pagalmu ir ļoti slikts — ar stāvām uzbrauktuvēm un ļoti bedrainu piebraucamo ceļu veikala pagalmā, kas jāšķērso. Salīdzinot situāciju citās pilsētās, kurās Juris bijis, viņš atzīst, ka Aizkraukle nav pieejamāko un invalīdiem draudzīgāko pilsētu sarakstā. “Es aizraujos ar ratiņbasketbolu, un Aizkrauklē varētu rīkot nometnes, jo pie mums ir ērti pieejama sporta zāle, taču šādas nometnes dalībniekiem nebūtu, kur dzīvot, jo neviena viesnīca vai dienesta viesnīca Aizkrauklē nav pieejama cilvēkiem ratiņkrēslos. Varētu organizēt mācības arodvidusskolā, taču tur iekļūt var tikai vestibilā un sporta zālē,” stāsta Juris. Jautāts, vai ar minētajām problēmām kādreiz vērsušies arī vietējā pašvaldībā, Juris atbild, ka runāts par to nav, taču būtu labi, ja, plānojot ielu, ietvju un pagalmu, arī iestāžu pārbūvi, raisītos diskusija par vides pieejamību arī ar pašiem ratiņbraucējiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Traucē stāvās uzbrauktuves un sliekšņi

Kategorijas