Staburags.lv ARHĪVS

Tikšanās pēc 47 gadiem “Putniņos”

www.staburags.lv

2015. gada 21. augusts 00:01

949
Tikšanās pēc  47 gadiem “Putniņos”

"Mans skaistākais vasaras piedzīvojums" — šim konkursam esam saņēmuši gan vēstules, gan fotogrāfijas. Balvu redakcijā var saņemt Valentīna Vinka, Ilvija Blūzmane un Rimants Peškaitis.

Kā putni atstāj ligzdu, tā studenti pēc studijām atstāj savu augstskolu, bet vēlēšanās tikties nezūd, tā paliek.
11. jūlijs pēc vairākām lietainām dienām tomēr bija saulains, mākoņi mēģināja aizsegt sauli, bet siltie dienvidu vēji mākoņus spēja izkliedēt, un mums, salidojumā esošiem, saules pietika. Arī tad, ja mākoņi būtu ņēmuši virsroku un saulīti noslēpuši savās biezajās kupenās, tāpat mums gaišuma un siltuma būtu atliku likām. Šo siltumu, ko ikviens no mums bijām sakrājuši starplaikā no iepriekšējā salidojuma 2013. gada vasarā pie kursabiedriem Astras un Edmunda, nespētu mums atņemt pat pamatīga vētra. Daba mūs lutināja, diena bija piemērota — ne par aukstu, ne par karstu. Neskatoties uz prāvo gadu nastu, visi esam iekāpuši astotajā gadu desmitā, tomēr kā bites uz stropu mēs salidojām “Putniņu” mājās, atsaucoties kursabiedra Jāņa aicinājumam Dobeles pusē, bagātajā Zemgalē, ko dēvē par Latvijas maizes klēti. Visi no malu malām — gan no tālās Latgales — no Rēzeknes, Preiļiem, gan no Vidzemes — no Valmieras, Valkas, Mālpils, Ērgļiem, gan no Kurzemes — no Ventspils, Kuldīgas, Skrundas, arī tuvāk dzīvojošie zemgalieši, rīdzinieki un no Jūrmalas — noteiktā laikā sapulcējāmies.
Atkalredzēšanās prieks, sirsnīgā uzņemšana — viss vēl svaigā atmiņā. Emocijas, kas tajā brīdī pārņēma ikvienu, grūti vārdos izteikt. Ieradāmies visi, kas varējām. Viss šis pasākums no sākuma līdz beigām bija pozitīvas enerģijas piestrāvots, ko mēs ikviens saņēmām.
Iepriekšējos salidojumos, kad tikāmies 35. gadadienā pēc augstskolas absolvēšanas pie kursabiedres Annas Ozolniekos, Anna mūs uzņēma savā plašajā divstāvu mājā ar skaistu piebūvi vasaras saietiem.
Četrdesmitajā gadadienā pulcējāmies pie kursabiedriem Annas un Anša Saulkrastos. Saulkrastos priecājāmies par skaisto villu dažu simtu metru attālumā no jūras, klausījāmies jūras šņākoņā, kas sacentās ar slaido priežu šalkoņu.
Četrdesmit trešo izlaiduma gadadienu svinējām pie kursabiedriem Ārijas un Jāņa Skrundas novadā, “Ventaskalnu” lauku sētā. Sakopta, prasmīgi iekārtota, kur puķudobes ar savu skaistumu apbūra, it kā sacenzdamās viena ar otru savā krāšņumā, kura pārāka. Daudz dziedājām, bija skaisti un neatkārtojami.
Ikvienā tikšanās reizē redzējām skaistas, sakoptas mājas, baudījām sirsnību un viesmīlību, pie Jāņa “Putniņos” bez skaistās dzīvojamās mājas un labi iekārtotā daiļdārza, kur rožu krūms iestādīts tieši tajā vietā, kur vajag, puķudobes ne par daudz, ne par maz, rūpīgi iekopts zāliens, celiņi, kas mūs aicināt aicināja uz viesmīlīgo māju. Mājās mūs sagaidīja saimniece Gunta ar Jāni un pārējie ģimenes ļaudis. “Putniņos” bez sadzīves komforta bija vērojama arī vērienīga lauksaimnieciskā ražošana. Plaši labības lauki — rudzu, kviešu, miežu druvas. Spēcīgs tehniskais nodrošinājums — traktori, kombaini, kaltes. Jābrīnās, cik cilvēks daudz var paveikt savā mūžā. Cik daudz spēka, enerģijas, prāta gudrības iztērēts, lai no mazas saimniecības dažu desmitu hektāru platībā izveidotu lielu saimniecību. Zemnieku saimniecība “Putniņi” apsaimnieko tīrumus gandrīz 1000 ha platībā. Nav jābrauc ekskursijā uz Holandi, tepat Latvijā var priecāties par mūsu pašu lauku darbarūķu paveikto. Sevišķi liels gandarījums ir tas, ka Jānis ir mūsu kursabiedrs.
Pēc tādas tikšanās liekas, ka esi bijis pasakā.
Ar prieku un no sirds novēlējumus izteicām savam kursabiedram, ka lauksaimnieki ir mūsu tautas un valsts pamats, priecājāmies, ka Jānis ir viņu pulkā. Pateicāmies par prasmi strādāt, audzēt graudaugus, jo no graudiem tiekam pie maizes, bez kuras iztikt nevar neviens. Lauksaimniekiem skaistus vārdus veltījis dzejnieks Z. Purvs:
“Graudā augšanas likumi valda,
Bet par dienišķo maizi uz galda
Tev, Cilvēk, cilvēku paldies!”
Šo gaišumu un lielisko sajūtu, kas radās šajā dienā, mēs ilgi paturēsim sevī un dzīvosim ar prieku sirdī, gaidot nākamo tikšanos, kas ieplānota pēc dažiem gadiem Preiļu pusē. Nedrīkst palaist garām šādus mirkļus, kas pozitīvi uzlādē.
Ar cieņu,
Jūsu laikraksta “Staburags” abonente Valentīna Vinka