Staburags.lv ARHĪVS

Ilgtermiņa dāvanas draugiem

Imants Kaziļuns

2015. gada 20. augusts 00:01

398
Ilgtermiņa dāvanas draugiem

Aptuveni kilometru no Zalves centra ir mājas “Zvanītāji 2” jeb mazie “Zvanītāji”. Tajos saimnieko Agita Jēkabsone un Raitis Putričs. Desmit gadu laikā, kopš te uz dzīvi apmetusies jaunā saimniece, mājas apkārtne zied, dūc un zaļo.

Nedaudz vairāk kā divos hekt­āros audzē lielāko daļu ikdienā nepieciešamo dārzeņu, dzīvo divdesmit bišu saimju, ir mazs dīķis ar līņiem, kūtī mīt vistas, kā arī “izaug” dabīgs mēslojums.
Norok kalnu
Gados jaunie cilvēki strādā kaimiņu pagasta — Daudzeses — uzņēmumā “Vairogi”. Arī šajā pēcpusdienā, pabeigusi mājas darbus, Agita dosies turp. Tikmēr, baudot pēdējās no mācībām brīvās nedēļas, piemājas dīķī peldas mazais Mārtiņš. No savas būdas kūts paēnā iznācis, sirdīgi rej mājas sargs.
Izrādot saimniecību, Agita stāsta, ka agrāk mājas priekšā bijis pakalns. Tagad par to liecina smilšains laukums ar nabadzīgāku augu virskārtu. Apkārt uzkalnam pārējā zeme bijusi purvaina, bet, pārklāta ar norakto smilšu kārtu, tagad ir laba augsne. Purvs par sevi vien atgādinot ļoti lietainā laikā, piemēram, pirms pāris gadiem noplūdinot siltumnīcu. Bet citādi te aug simtiem puķu, jaunas un arī pirms daudziem desmitiem gadu stādītas ābeles, košumkrūmi  un arī lauku sētā mazāk ierastā kastaņa. Kalnu norokot, tā pamatnē atrasts prāvs skaits kaulu. Vecākie šīs puses iedzīvotāji stāstot, ka te reiz bijuši mēra kapi.
Saimniecības ēkas — guļbaļķu klēts, kūts, šķūnis — celtas dažādos laikos, bet ēku pamati pietiekami stipri, lai uz tiem būvētu jaunas. No guļbaļķiem celta arī dzīvojamā māja, kas vēlāk apmūrēta.
Peldes līņu kompānijā
Līdz šim par dzīvi laukos dzirdēti dažādi viedokļi, arī ļoti negatīvi un pesimisma pilni. Agita var apliecināt pretējo — kurināmais ziemai sagādāts vairākiem gadiem, un to palīdzējusi sarūpēt darbavieta. Nekustamā īpašuma nodoklis nav liels — nedaudz virs 20 eiro gadā. Abiem strādājot, neesot nobijušies ņemt kredītu bankā, lai iegādātos automašīnu un iekārtotu māju. Vīra vecāki audzējuši lopus, bet mūsdienās tik mazā saimniecībā izdevīgi turēt vien vistas un bites. Vairāk kā divdesmit stropu, daļa mežā, lai iegūtu viršu medu, vai pie draugiem Neretā. Bišu saimju skaits katru gadu palielinās, un tas ir arī mazs ienākumu avots ģimenei. Ar bitēm vairāk nodarbojas Raitis — tāpat kā viņa tēvs un vecaistēvs. Interese par dravniecību ir arī dēlam Mārtiņam. Šogad nogaršots bišu pavasara vākums un liepu medus, priekšā vēl darbs ar rudens medu. Agitai bišu tuvums liek nervozēt, un kukainīši to jūtot.
Īstenots arī vai katra latvieša sapnis par savu piemājas dīķi, bet iepriekšējās iemītnieces karpas iegaršojās kādam četrkājainajam plēsējam. Tagad peldes karstajās vasaras dienās notiek līņu kompānijā.
Pret mazauglīgo zemi mājas apkārtnē līdz kāda draugu dāvana — Kalifornijas sliekas. Tās daudz rūpju neprasa — jāsaliek viss, kas paliek pāri no saimniecības organiskajiem atkritumiem, un vēlāk jāsa­-
vāc auglīgais humuss. To gan nešķiež, kur pagadās, bet rūpīgi uzber augļukokiem, dārzeņiem un puķēm. Zalvieši par lieliskajām mēslojuma gādātājām pastāstījuši arī saviem paziņām un radiem, kā arī iedāvinājuši viņiem slieku jauno paaudzi. ◆