Staburags.lv ARHĪVS

Seniori piketā pieprasa lielāku pensiju

Līga Patmalniece

2015. gada 20. augusts 00:01

61
Seniori piketā pieprasa lielāku pensiju

Vakar Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā piketā pie Saeimas par lielāku pensiju indeksāciju jau šogad pulcējās ap 100 dalībnieku. Tajā piedalījās arī seniori no Aizkraukles reģiona.

Pikets noritēja mierīgi, vairāki seniori bija līdzi paņēmuši sagatavotos plakātus ar dažādiem uzrak­stiem:  “Mēs gribam ēst un dzīvot siltumā!”, “Kāpēc, maksājot vienādus nodokļus, bet pensionējoties krīzes gados, pensija jāsaņem par 30% mazāka?”; “Pensionāru problēmas būs atrisinātas, tikai viņiem nomirstot. Nav pensionāru, nav problēmu!” un citiem. Aprunāties pie pensionāriem iznāca Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
“Ar ļaunumu neviens nebija nācis,” jautāts par sanākušo senioru noskaņojumu, teic skrīverietis Pēteris Jansons, kurš piedalījās piketā. “Vienkārši lūdza, lai izprot pensionāru situāciju. Lai saprot sāpi, ka, nomaksājot komunālos rēķinus, nopērkot zāles, pārtikai nepaliek. Īpaši slikta situācija ir vientuļajiem pensionāriem, divatā vēl kaut kā, kopā saliekot naudu, var izgrozīties. Vēl senioros ir rūgtums par Grieķijas glābšanā ieguldītajiem miljardiem, kamēr situācija Latvijas pensionāriem ir daudz sliktāka. Piemēram, Grieķijā pensionēšanās vecums ir 50 gadu un minimālā pensija ir vairāk kā 600 eiro.”
Piketa laikā LPF vadītājs un Saeimas deputāts Andris Siliņš Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei iesniedza vairāk nekā 70 000 savākto parakstu par pensiju aprēķināšanai piemērotā indeksa palielināšanu un valsts veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi senioriem.
“Ceru, ka pikets liks aizdomāties valdības pārstāvjiem, sabiedrībai. Visi šie 70 tūkstoši, kas parakstījušies, ir potenciālie vēlētāji,” pārdomās dalās Pēteris Jansons. “Šajā gadā lielas izmaiņas pensijās nav gaidāmas, tas tīri tehniski nav iespējams. Ceru, ka pēc piketa būs kāds Mūrnieces kundzes paziņojums. Piketā aprunājāmies ar kolēģiem, un visi ir par to, ka oktobra vidū būs lielā senioru sanāksme, kurā lemsim par nopietnākām prasībām. Skumji ir tas, ka sociālajā budžetā ir uzkrājums — vairāk kā miljards eiro, bet pamatbudžetā ir iztrūkums. Un ar šo sociālā budžeta uzkrājumu segs iztrūkumu pamatbudžetā. Kopbudžetā deficīts pēc ES prasībām nedrīkst pārsniegt 1%, tātad te iznāk dzīvošana uz pensionāru rēķina. Protams, vajag visiem —  piena nozarē ir krīze, un valsts miljonus ir atvēlējusi zemniekiem, kas tomēr ir privāts bizness. Tajā pašā laikā pensijas ir valsts funkcija. Ja valsts izpilda visas savas funkcijas un nauda paliek pāri, tad var dot privātbiznesam.” ◆