Latviešu valodā izdota Vecā Stendera veidotā “Latviešu gramatika”

www.staburags.lv

2015. gada 18. augusts 00:01

Latviešu valodā izdota Vecā Stendera veidotā “Latviešu gramatika”

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgāds laidis klajā Gotharda Frīdriha Stendera, kurš 30 gadus kalpoja Sunākstes luterāņu draudzē, darba “Latviešu gramatika” (Lettische Grammatik, 1783) tulkojumu latviešu valodā. Grāmatas tulkotāja ir LU LFMI pētniece Zigrīda Frīde, to papildina tulkotājas ievads un zinātniski komentāri — informē izdevēji.
Ļauj ieskatīties folklorā
“Atverot 18. gadsimtā sarakstīto Stendera “Latviešu gramatiku”, var sastapt pētnieku ar reālu pasaules uztveri, autoru, kurš vēlas dalīties ne tikai ar apgūto teoriju un praktisko pieredzi, bet izsaka dziļi personisku attieksmi gan pret citiem cilvēkiem, tostarp pārējiem Kurzemes mācītājiem, gan savas domas par tālaika latviešu literatūru.
Stendera “Latviešu gramatika” ir aplūkojama ne vien kā būtisks pamatdarbs latviešu valodas mācības attīstības vēsturiskajā ceļā, tā ir lasāma arī kā daudzu gadu garumā īstenots pētījums caur valodu ielūkoties citās garīgās dzīves sfērās, lai iepazīstinātu ar tās savdabību izteiksmē un lietu uztverē, tātad ar svarīgu daļu no latviešu dzīves redzējuma kopumā,” informē Pauls Daija, LU LFMI ārējo sakaru koordinators.
Pirms vairāk nekā divsimt gadiem izdevums daudziem pirmo reizi ļāva ieskatīties (ar vācu valodā tulkotiem piemēriem) latviešu tautasdziesmās un piedāvāja nelielus sakāmvārdu un mīklu sarakstus ar skaidrojumiem. Grāmatā vietumis ietverti materiāli par tautas ticējumiem, bet īpaši izceļams mitoloģisko būtņu rādītājs, ar kuru literatūrā tālāk iedzīvinātas daudzas latviešu mītiskā pasaules tvēruma pseidoīpatnības.
Mācītājs un valodnieks
Gothards Frīdrihs Stenders, saukts arī par Veco Stenderu, ir Baltijas vācu mācītājs, valodnieks, latviešu laicīgās daiļliteratūras iedibinātājs. Dzimis 1714. gada 27. augustā Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta mācītājmuižā mācītāja ģimenē. Studējis filozofiju un teoloģiju Jēnas, vēlāk Halles universitātē Vācijā. Atgriezies Latvijā, strādāja par mājskolotāju, Jelgavas vācu pilsētas skolas pārziņa palīgu. Bijis mācītājs Lindes-Birzgales un Žeimes (Lietuvā) draudzē. Pēc tam strādāja Vācijā, vēlāk Dānijā (titulēts par ģeogrāfijas profesoru). Tur karaļa galmam izgatavojis divus globusus. 1765. gadā caur Pēterburgu atgriezies Latvijā. No 1769. gada gandrīz trīsdesmit gadus bijis mācītājs Sēlpils-Sunākstes draudzē, bija arī Sēlpils iecirkņa prāvests un konsistorijas piesēdētājs.
No valodniecības viedokļa nozīmīgi viņa darbi ir “Jauna pilnīgāka gramatika” un “Latviešu leksikons”, kas ilgu laiku bija plašākā latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīca. G. F. Stenders izveidoja jauna tipa ābeces: “Jauna ABC un lasīšanas mācība”, pirmo ilustrēto ābeci “Bildu ābice”, kā arī sarakstīja pirmo populārzinātnisko grāmatu latviešu valodā — “Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas”, kas faktiski bija pirmā zemniekiem domātā enciklopēdija Eiropā. Pirmajā laicīga satura grāmatā “Jaukas pasakas un stāsti” ievietotas joku pasakas, fabulas un sadzīves stāsti. Stendera darbos bieži slavināts zemnieks kā galvenais materiālo vērtību radītājs.
Stenders miris 1796. gada 28. maijā Sunākstē, apbedīts Sunākstes kapos. Uz sava kapakmens licis uzrakstīt: “Še aprakts G. F. Stenders, Latvis, līdz ar savu gaspažu”.
Piemin augustā
Ilūkstes novada Eglaines pagastā (agrāk Lašos), kur savlaik sprediķoja Stendera tēvs un dzimis Gothards Fridrihs, darbojas muzejs un atklāts piemiņas akmens viņam. Savukārt Birzgales pagastā uzstādīts piemineklis sagrautajai baznīcai un G. F. Stenderam.
Pagājušajā gadā, atzīmējot mācītāja un valodnieka 300 gadu jubileju, Sunākstes pagasta centrā atklāja piemiņas zīmi. Atceroties Gothardu Fridrihu Stenderu, augusta otrajā pusē, kad svinēta viņa dzimšanas diena, Sunākstes Baltajā baznīcā parasti notiek svinīgi pasākumi. Arī šogad 22. augustā pulksten 14 te notiks Jaunjelgavas novada vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts, bet 30. augustā pulksten 12 būs Vecā Stendera atcerei veltīts svētbrīdis un akadēmiskās mūzikas koncerts — Rīgas Doma mūzikas skolas audzēkņu priekšnesumi.
Sagatavoja Guna Skaistkalne

Staburags.lv ARHĪVS

Latviešu valodā izdota Vecā Stendera veidotā “Latviešu gramatika”

Kategorijas