Darbu sāk testa režīmā

2015. gada 18. augusts 00:01

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” graudu pirmapstrādes komplekss Aizkrauklē augusta vidū sācis darbu testēšanas režīmā. Kopš aprīļa sākumā simboliskās vēlējuma kapsulas iebetonēšanas būves pamatos šobrīd pret debesīm slejas pilsētā augstākā būve — koši dzeltena graudu uzglabāšanas torņa smaile.
Dati internetā dažās minūtēs
Lielākie būvniecības darbi gan tehnoloģiju, gan infrastruktūras ziņā ir pabeigti vai tuvu noslēgumam, piemēram, piebraucamais ceļš no Jaunceltnes ielas līdz kompleksam. Uzņēmuma ražošanas vadītājs Mārtiņš Dauksts stāsta, ka šobrīd septiņi apmācīti darbinieki strādā, pārbaudot iekārtas izmēģināšanas režīmā, — regulē vadības sistēmu. Tādēļ dienā pieņem vien pāris kravu ar graudiem, lai pārliecinātos, ka visi mezgli — svēršana, laboratorija, transportēšana, uzglabāšana un citi — darbojas, kā paredzēts. Augusta beigās kompleksu plānots nodot ekspluatācijā. Pašlaik pēdējie darbi norit biroja telpu, automašīnu stāvlaukuma, angāra, kurā uzglabās un pārdos minerālmēslus, lauksaimniecības ķīmiju, izveidē.
Šajās dienās laboratorijas darbinieki “noslīpē” darbības graudu pieņemšanā, ar ekspresmetodi nosakot svarīgākos atvestās kravas parametrus — mitrumu, proteīnu, tilpummasu, lipekli un citu. Rezultātus nodod žāvēšanas un uzglabāšanas komandai, kā arī šī informācija pāris minūšu laikā nonāk kopējā “Latraps” datu serverī, un internetā to var apskatīt kravas nosūtītājs.
Katrs kļūst par īpašnieku
Par sliktu ražu Latvijā šogad nevar sūdzēties, tās uzglabāšanas kapacitātes trūkums gan varētu radīt sarežģījumus. Tāpēc arī Aizkraukles graudu pieņemšanas vieta ir viena no papildu uzglabāšanas iespējām apkārtnes zemniekiem. Nākotnē te pieņems visas populārākās graudaugu kultūras. Mazā noieta Eiropā dēļ griķus pagaidām nav paredzēts iepirkt.
Mārtiņš Dauksts teic — izdarīts ir viss, lai komplekss varētu strādāt, bet drīz vien jāķeras pie būvniecības otrās kārtas. Tas nozīmē, ka līdzās esošajiem sešiem graudu uzglabāšanas torņiem un kaltei nākamgad būvēs vēl sešus bunkurus un kalti. Tad kopējā ietilpība būs 17 tūkstošu tonnu labības.
Šobrīd no esošajiem Aizkraukles puses kooperatīva biedriem piesaistīts 10 tūkstošu garantētu tonnu graudu. Tā kā “Latraps” ir atvērta kooperatīvā sabiedrība, par tās biedru var kļūt jebkurš zemnieks, kurš izrāda vēlmi sadarboties. Dalības vienreizējais maksājums ir 350 eiro. Līdz ar to zemnieks iegūst iespēju balsot kooperatīva biedru kopsapulcē un var piedalīties lēmumu pieņemšanā.
Šie zemnieki ir arī gatavi iegādāties kvotas, tas nozīmē — viņiem būs garantēta vieta ražai, varēs piedalīties būves izdevumu segšanā, tādējādi kļūstot par tās īpašniekiem un iegūstot balsstiesības kopsapulcē. Desmit gados ar šiem maksājumiem — nelielu ieturēto summu no katras nodotās graudu tonnas — izmaksām vajadzētu būt nosegtām.
Dzelzceļš ir stratēģiski svarīgs
Jautāts par būvniecības gaitu, Mārtiņš Dauksts teic, ka Aizkraukles pusei raksturīgā purvainā apvidus dēļ darbi aizkavējās par trim nedēļām, jo nācās mainīt grunti, kas radījis arī neparedzētus izdevumus. Daudz pūliņu nācies veltīt jautājumam par kurināmā iegādi, tas sarežģīto attiecību ar AS “Latvijas Gāze” dēļ. Tāpēc “Latraps” izdarījis izvēli par labu SIA “Latvijas Propāna gāze”, lai gan simts metru attālumā no kompleksa ir maģistrālais gāzesvads. Tāpat grūti klājies, risinot jautājumu par līdzās esošā dzelzceļa atzara izmantošanu. Tā īpašnieki ir divi Aizkrauklē esošie lielie uzņēmumi — degvielas tirgotāja AS “Virši-A” un kokmateriālu ražotāja SIA “AKZ”, kā arī VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”. Iespēja izmantot sliežu ceļu “Latraps” darbībai bija noteicošā, izvēloties jaunā kompleksa būvniecības vietu. Aktīvajā sezonā te plānots ar graudiem uzkraut ap 200 vagoniem mēnesī. Šādi transportēt ir daudz lētāk kā ar kravas automašīnu, kā arī, nodrošinot pārkraušanu vagonos, zemnieki varētu būt ieinteresēti graudus pārdot, sagaidot labāku cenu, piemēram, decembrī, bet nepārmaksājot par transporta pakalpojumiem. Līdz šim vairāki Aizkraukles puses uzņēmēji graudus veda arī uz Eleju, kas ir 130 kilometru vienā virzienā, Bausku vai Jēkabpili.
“Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža stāsta par līdzšinējo pieredzi, piemēram, kopš 2006. gada, kad labības pieņemšanas vietu atvēra Barkavā. Nākamajos gados turienes zemnieku skaits strauji palielinājies un attiecīgi arī nodoto graudu tonnu skaits audzis. Reģionā ir apstrādāta visa lauksaimniecībai noderīgā zeme, augusi arī nekustamā īpašuma vērtība. Līdzīga pieredze ar saimnieciskās darbības sekmēšanu ir arī Jaunpagastā. Tur sākotnēji plānots iepirkt vien
8 tūkstošus tonnu graudu, šobrīd tās ir 38 tūkstoši tonnu un visi apkārtnes lauki ir apsēti. Līdzīgu nākotni uzņēmuma vadītājs paredz arī Aizkraukles reģionam. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Darbu sāk testa režīmā

Kategorijas