No amatnieka Zaļeniekos līdz uzņēmējam un izgudrotājam Īrijā

2015. gada 14. augusts 00:01

Vairāk kā pusotra gadsimta pagājis, kopš 1872. gadā pasaulē laimi meklēt devās jauns puisis no Zemgales — Zaļenieku pagasta “Lejas Micaišiem”. Apņēmīgais zemgalietis Kārlis Pētersons nokļuva Īrijā, un tieši viņš radīja un attīstīja zīmolu, ko pazīst un ciena visā pasaulē —
“Kapp&Peterson” (K&P). Šogad pīpju ražotne svin 150 gadu jubileju. Uzņēmumu un tā produkciju pazīst visā pasaulē, daudzās valstīs darbojas Pētersona pīpju fanu klubi. Kārļa Pētersona fabrikā ražotās pīpes kūpināja bijušais ASV prezidents Ronalds Reigans, to joprojām dara britu karaļnama pārstāvji.

Par Kārli Pētersonu, slavenās pīpju ražotnes direktoru, pirmo reizi uzzināju seminārā, kas reģionālo laikrakstu žurnālistiem notika Ārlietu ministrijā (ĀM) Rīgā. Garajā dienaskārtībā pēdējais runātājs, diplomāts, ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Kārlis Elferts žurnālistu iesnaudušos interesi pamodināja, pastāstot kādu interesantu, pāris gadu senu notikumu Īrijā.
“Tie ir mūsu svētie raksti,” uz planšetēs ierāmētu vēstuli, kas novietota konferences telpā, norādīja Elferts. “Dokumenti atrasti pirms dažiem gadiem Īrijā, un visu šo laiku, pašiem to nezinot, tie glabājušies pie kādas īru ģimenes. Meklējot Pētersonu dzimtu Īrijā, lai iegūtu kādas fotogrāfijas, dokumentus, uzzinājām, ka Pētersona meita Izolde ir mirusi un mantojumu atstājusi krustmeitai, kura arī mirusi. Laimīgā kārtā krustmeitas meita, kārtojot mājas lietas, atrada ādas somiņu, kurā bija pases, dažas fotogrāfijas un aploksnē — ar roku rakstīta vēstule, kas, esmu pārliecināts, bija adresēta Kārlim Pētersonam. Tas bija neaprakstāms notikums, kad Breidiju ģimene atrada šos dokumentus! Tā tie nonāca mūsu valsts arhīvā.” Dokumenti ir Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica 1918. gada 18. novembrī pašrocīgi rakstītā vēstule ar aicinājumu noklausīties ziņojumu par Latvijas nākotnes izredzēm un uzdevumiem Latviešu Legācijas telpās Īrijā, Dublinā, 1918. gada 24. novembrī. “God. kungs,” rakstīja Meierovics. “Pievienoju britu valdības (Latvijas) pagaidu valdības atzīšanas dokumentus. Aicinu uz Latvijas Legācijas telpām šo svētdien, kur es informēšu par Latvijas uzdevumiem un aicinājumu. Lūdzu informēt Jums zināmus latviešus un latvietes, ar cieņu, Zigfrīds Meierovics. Datums — 1918. gada 18. novembris.”
Vēstulei pievienots Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārlietu ministra Artura Džeimsa Belfūra 1918. gada 11. novembra personiskās notas noraksts par Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes kā de facto neatkarīgas struktūras atzīšanu un arī Meierovica vizītkarte ar personīgu piezīmi “Latvijas Republika proklamēta”.
Top grāmata
Kārļa Elferta stāstīto dzirdēju pirmo reizi un, tā kā man tas šķita ļoti saistoši, nolēmu, ka arī mūsu lasītājiem interesēs ielūkoties šajā vēstures lappusē. To šobrīd var izdarīt virspusēji — apkopojot internetā atrodamos materiālus latviešu un angļu valodā, taču drīzumā, iespējams, iznāks Īrijā dzīvojošās latvietes žurnālistes un publicistes Sandras Bondarevskas rakstīta grāmata. Viņa vairāku gadu garumā veikusi apjomīgu pētījumu, izzinot iespējami daudz par šī vīra un viņa dzimtas dzīves ceļu — Kārļa sievas Annijas Pētersones (dzim. Forde), dēla Konrāda Henrija, brālēna Jūlija Johana Pētersona, kurš arī kādu laiku strādāja Dublinā, pīpju ražotnē “K&P”, arī Latvijā palikušo Kārļa māsu Lizetes un Trīnes likteņiem. “Caur Dublinas Pētersoniem var izzināt visu pagājušā gadsimta Īrijas vēsturi. Viņi ir piedalījušies 1911. gada britu karaļa vizītes pienācīgas “sagaidīšanas” organizēšanā, Lieldienu dumpī 1916. gadā, pretošanās kustībā pēc dumpja krišanas un visubeidzot ne daudz, ne maz, bet tieši Īrijas neatkarības vissvarīgākā dokumenta “Anglo — Irish Treaty” parakstīšanas laikā, 20. gados Īrijas prezidenta Īmona de Valeras birojs bija iekārtots tieši Pētersonu ģimenes mājā. Arī Otrais pasaules karš, kurā Īrija bija pavisam neitrāla, Pētersonu ģimenē ieviesa savas un visai traģiskas “korekcijas”. Lai izstāstītu visu stāstu, man būtu jāpārstāsta visa grāmata,” intervijā www.baltic-irland.ie stāsta topošās grāmatas autore.
No Kristapa par Čārlzu
Zaļenieku pagastā, tagad Jelgavas novadā, bet toreiz Mītavas apkaimē, “Lejas Micaišu” mājās Indriķa un Grietas Pētersonu ģimenē 1852. gada 4. martā pulksten 4 rītā piedzima puika. Vecāki viņam deva Kristapa vārdu. Tik precīzi dzimšanas dati ir ierakstīti Pētersona dzimšanas izziņā, ko rakstījis un izdevis Zaļenieku baznīcas mācītājs 1872. gadā, kad Kristaps, Jelgavā apguvis kokapstrādes meistara amatu, devās projām no dzimtenes. Vispirms puisis aizbrauca uz Pēterburgu, tajā pašā gadā uz Vāciju, kur vairākus gadus nostrādāja Lībekā. Saņēmis rekomendācijas vēstuli no darba devēja, viņš devās tālāk uz Lielbritāniju, un 1876. gadā Kristaps nu jau kā Čārlzs (Kārlis) Pētersons ieradās Dublinā un sāka strādāt imigranta vācieša Frīdriha Kapa 1865. gadā izveidotajā pīpju darbnīciņā. Tā bija Kapu ģimenes veiksme, jo pēc pāris gadu desmitiem, pateicoties Pētersona talantam, mazā darbnīciņa attīstījās par lielāku ražotni, tika pārcelta uz plašākām telpām un jau 19. gadsimta beigās kļuva slavena visā Eiropā.
Pats Frīdrihs Kaps uzņēmuma lielo uzplaukumu nepiedzīvoja — viņš nomira 1881. gadā. Gadu pēc vīra nāves aizsaulē aizgāja arī viņa atraitne. Ražotni mantoja Kapa 10 un 12 gadus vecie dēli — Kristians un Alfreds. Kārlis tobrīd bija uzņēmuma galvenais meistars, un viņš to pārvaldīja, līdz zēni sasniedza pilngadību. Kristians nevēlējās darboties pīpju biznesā un savas akcijas pārdeva Alfredam un Kārlim. Šajā laikā uzņēmums ieguva nosaukumu, ko zinām šodien — “Kapp& Petersen”. Kristians kļuva par ārstu un pārcēlās dzīvot uz Londonu.
Izveido muzeju
1890. gada augustā Kārlis pieteica patentu vienam no saviem slavenajiem jaunievedumiem, ko pīpju cienītāji pazīst kā “Dry system” pīpes. Tajās īpaši izveidotais rezervuārs mitruma uzkrāšanai tabakas dūmu padarīja sausāku un vēsāku. Otrs pazīstamākais Pētersona izgudrojums, ko patentēja 1898. gadā, bija tā dēvētais “P-lip” iemutis, kas tabakas dūmu virzīja augšup, nevis uz mēles, tādējādi to padarot mazāk sīvu. 1900. gadā Parīzē starptautiskā izstādē K&P pīpes saņēma zelta medaļu un apbalvojumus. Pīpju ražotne zēla un plauka, K&P pīpes bija iecienītas visā Eiropā. Līdztekus profesionālajai darbībai uzņēmuma attīstīšanai novārtā nepalika Kārļa privātā dzīve. Par to gan no atrodamajos resursos nevar uzzināt daudz. 1902. gadā viņš apprecējās ar Anniju Fordi, viņu ģimenē piedzima divi bērni — meita Izolde un dēls Konrāds Henrijs.
Kārlis nomira 1919. gadā, ražotni turpināja vadīt Alfreds, vēlāk jau kopā ar dēlu Hariju, kurš uzņēmumā darbojās līdz pat savai nāvei 1972. gadā. Tad sākās pārmaiņu gadi — K&P vairākkārt mainījās īpašnieki, līdz deviņdesmito gadu sākumā “Kapp&Peterson” iegādājās tā pašreizējais īpašnieks Toms Palmers. Tieši viņš sāka interesēties par uzņēmuma vēsturi, izcēla Kārļa Pētersona ieguldījumu un nolēma izveidot muzeju, ko 2013. gada nogalē atvēra Dublinas centrā, Pētersona namā.
Iecienītas arī pie mums
Pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados “Kapp&
Peterson” piedzīvoja ziedu laikus, nedēļā izgatavojot 8 līdz 10 tūkstošu pīpju. Taču, pieprasījumam pēc pīpēm samazinoties, nedēļā saražotais nokritās līdz 2 tūkstošiem pīpju. Mūsdienās Pētersona pīpju fabrikā strādā ap 40 darbinieku, vairāki no viņiem te strādā jau otrajā paaudzē un gadā top ap 100 000 pīpju. Tās lielākoties izgatavo no kokveida ērikas, kas aug Vidusjūras valstīs. Viena pīpe maksā 40 līdz 600 mārciņu. Aptuveni 90% no saražotā eksportē. Lielākie eksporta tirgi ir Anglijā, Vācijā un ASV, tomēr arvien lielāku tirgus daļu sāk ieņemt Austrumeiropas valstis. Uzņēmuma “Tabakas nams” tabakas nodaļas vadītāja Eva Borisenko kasjauns.lv pastāstīja, ka “Peterson of Dublin” produkcija iecienīta arī Latvijā. Pētersona pīpes un tabaka ir ieguvusi ļoti labu reputāciju. “Tabakas namā” Pētersona pīpes maksā no 30 līdz pat vairāk kā 300 eiro. Cena atkarīga no tā, vai pīpes apdarē ir izmantots sudrabs vai ne. Savukārt “Peterson of Dublin” tabakas paciņa Latvijā maksā ap septiņiem astoņiem eiro.
Būs piemineklis
Kārlis Pētersons nomira 1919. gada 11. septembrī pēkšņā nāvē Vācijā, Hamburgā.
2013. gada februārī baltic-ireland.ie rakstīja, ka Latviešu biedrības Īrijā Kapu apzināšanas un kopšanas komiteja noskaidrojusi vietu, kur tieši ir apbedīts pasaulslavenais Īrijas latvietis, uzņēmējs un izgudrotājs, ražotnes “Kapp&Pe-terson” līdzīpašnieks un direktors Kārlis Pētersons. Viņa pēdējā atdusas vieta ir Ohlsdorfas kapos. Otrā pasaules kara laikā Hamburgu bombardēja, bet Pētersona kapavietu postījumi nav skāruši. Sadarbībā ar Latviešu biedrību Hamburgā noskaidrots, ka Pētersona kapavietas līgums ir beidzies 1945. gadā un šīs vietas teritoriju paredzēts izmantot citiem nolūkiem, tostarp arī jauniem apbedījumiem. Toms Palmers izteica uzņēmuma “Kapp&
Peterson” apņemšanos ar Ohlsdorfas kapsētas administrāciju nokārtot kapavietas līguma pagarināšanu un novietot pieminekli.
Materiāls sagatavots, izmantojot, informāciju no internetvietnēm: www.peterson.ie, www.3x3.lv, www.pipedia.org, www.baltic-irland.ie,
www.kasjauns.lv, www.irishtimes.com

Staburags.lv ARHĪVS

No amatnieka Zaļeniekos līdz uzņēmējam un izgudrotājam Īrijā

Kategorijas