Biškopjiem laba sezona

2015. gada 13. augusts 00:01

181

Šogad bišu drava Pilskalnes pagasta “Grakovičos” kļuva ar 50 saimēm bagātāka. Svetlanai un Mihailam Grakovičiem nu ir 235 stropi. Šķiet, pie sasniegtā viņi negrib apstāties. Saimnieki šogad cer uz lielāku atbalstu bioloģiskajām saimniecībām, jo par bišu saimi solīts maksāt
40 eiro. Vai solīts kritīs makā — rādīs gada pēdējie mēneši.

Klienti atbrauc paši
Ir augusta vidus, laukā ap +30 grādu karstums, un tādā laikā ne vien cilvēks, arī bites kļuvušas gurdenas. Izejot caur dravu, redzams, ka čaklie kukaiņi pārsvarā manāmi stropu tuvumā. Ar dravas saimniekiem no saules patveramies nesen celt sāktā lapenē. Tai materiāli tapuši pašu izveidotā zāģētavā. Arī vairāk kā 150 bišu stropu un koka inventārs pārsvarā izgatavots uz vietas. Grakoviči vairāk kā divdesmit gadu laikā kļuvuši arvien pašpietiekamāki. Pat pircēji pēc medus ierodas paši, tādēļ nav nepieciešamības doties izbraukuma tirdzniecībā.
Atceroties laiku pirms diviem gadu desmitiem, kad ģimene ieradās šajā pusē, Mihails stāsta, ka bitenieku bija maz, bišu saimes iegādāties — gandrīz neiespējami. Turpretī šogad, mainoties Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, daļa no pēdējos gados strauji augušā bitenieku pulka vēlas izstāties. Tādēļ tirdzniecībā nonāk jau gatavas saimes. Līdzīgi bijis ar bioloģisko saimniecību popularitāti. Grakoviču saimniecība Latvijas bioloģisko saimniecību reģistrā bija 197. pēc kārtas, un par dabai draudzīgiem kļuva pārliecības dēļ. Vēlāk, kad bioloģiskajām saimniecībām piešķīra būtisku atbalstu no ES, naudas dēļ “zaļo” skaits strauji auga.
Strādāšanu laukos, lietojot dažādas ķīmijas, saimnieks salīdzina ar smēķēšanu. Visi zina, ka tas ir kaitīgi, bet lielajām kompānijām, tabakas ražotājiem un citiem ir izdevīgi cilvēkos uzturēt ticību par smēķēšanas nepieciešamību. Tāpat ar pesticīdiem un citām indēm, kas bojā augsni, cilvēku veselību. Ķimikāliju ražošanas bizness ir tik ienesīgs, ka par kaitīgumu ir izdevīgi “aizmirst”.
Pamodina jaunam darbam
“Grakovičos” bišu būšana sākusies ar kādu nomaldījušos spietu. Tad saimniecībā turētas govis, cūkas un citi lopiņi un kaut kur mētājies no seniem laikiem saglabājies tukšs strops. Tai dienā Svetlana gājusi pārsiet govi, Mihails bija iesnaudies, un saimniece domājusi — modināt vīru, teikt par spietu vai nelikties ne zinis? Tagad var atzīt — modināšana bijusi arī simboliska, jo ar to dienu sākās lielā aizraušanās. Ar padomu palīdzējusi netālu dzīvojošā biteniece Marija Šalna. Izlasīts daudz literatūras latviešu un krievu valodā, tajā skaitā par biškopības vēsturi, un drīz vien pieredzējušais bitenieks neretietis Jānis Možeiks atzinis — jaunajiem ir pietiekami daudz zināšanu.
Tās tagad noder, arī trešo gadu audzējot bišu mātes vai šogad iegādājoties jaunas šķirnes no Vācijas un Somijas. Iepazītas arī Itālijā audzētās — esot daudz miermīlīgākas par vietējām, tajā pašā laikā arī ļoti čaklas. Šķirnēm sajaucoties, jaunā paaudze pārņem labākās vecāku iezīmes un saimēs ieplūst “jaunas asinis”. Mihails, salīdzinot Latvijas un Somijas bioloģisko bišu audzēšanu, stāsta, ka tur atļauts lietot stropus, kuriem apakšējā daļa izklāta ar putuplastu. Latvijā tādu lietošana neatbilst zaļai saimniekošanai. Somijā praksē pabijis arī saimnieku dēls. Viņš bija viens no pēdējā klātienes kursa absolventiem Vecbebru profesionālajā vidusskolā.
Ganību arvien mazāk
Kopīgiem spēkiem saimniecība katru gadu kļūst spēcīgāka. Vairākas sezonas bitēm sēj nektāraugus. Neiztikt bez stropu vešanas uz attālākām platībām, pamestiem laukiem māju tuvumā, mežu. Bitenieku Pilskalnes pusē jau ir tik daudz, ka šobrīd jāsaskaras ar bišu ganību vietu trūkumu. Tāpēc saimju skaita palielināšana rūpīgi jāapdomā. Ja Pilskalnes pusē saglabāsies neapstrādātas platības, nektāra pietiks. Grakovičiem interesants licies “Latvijas Valsts mežu” piedāvājums šogad pirmo gadu slēgt līgumu par bišu stropu izvietošanu mežā.
Rudens pusē, kad bitēm jāatļauj sev sagādāt ēdam o ziemai, talkā nāk nektāraugs ežziede. Tā zied vēlu, stropos necukurojas un atšķirībā no cukura ir dabīga izejviela. No hektāra ienesums varot būt tuvu tonnai medus. Pirmajiem ežziežu sējumiem saimniecībā ir jau piecpadsmit gadu. Kopā ar nomātajām platībām šobrīd ar dravniecību izvērsties var 32 hektāros. Svetlana atzīst, ka neiztikt arī bez bioloģiskā — brūnā — cukura izbarošanas, un tas jau laikus nopirkts vairumā.
Līdz šim veiksmīgi apkarotas raksturīgās bišu slimības, un pārbaudēs pirms apstrādes rezultāti bijuši tik labi kā citkārt pēc preparātu lietošanas. Par kukaiņu veselību jādomā visiem apkārtējiem biteniekiem, tāpēc Mihails nereti piedāvā kaimiņiem bez maksas dažādus profilakses līdzekļus bitēm, lai pēc iespējas mazinātu saslimšanas risku.
Lētāks medus radītu aizdomas
Aiz muguras jau divas medus sviešanas tūres, bet rudens medus vākums bitēm esot viskaitinošākais. Atņemot daļu pēdējā vākuma, tās kļūst mežonīgas un sadzeļot vistas, suni, kaķus, govis un metas virsū arī nejaušam garāmgājējam. Toties pavasarī, bites stimulējot, sākot agrāk piebarot, vieniem no retajiem izdodas ievākt kārklu, ozolu, kļavu medu. Tas nesatur vielas, kas piešķir izteikti asu garšu un smaržu. Šo medu iecienījuši studenti Rīgā, dēla draugi.
Par šo sezonu bitenieki saka — laba, līdzīga kā vairākas iepriekšējās. Ja būtu vairāk laika un roku, spētu izvadāt stropus, ievāktu vēl vairāk. Līdzīgi ar medus cenu: tā ir nemainīga jau daudzus gadus — ap 18 eiro par trīs litriem. Mihails teic, ka, samazinot cenu, varētu notikt pretējais — klienti nesaprastu un domātu, ka cenšas pārdot kaut ko sliktu. Tāpēc vienam otru jāciena un bitenieka darbs jānovērtē. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Biškopjiem laba sezona

Kategorijas