Dāmas un kungi, jūsu priekšā kolosāls žuļiks!
Daudzeses saieta nama zāle 7. augusta tveicīgajā vakarā bija pārpildīta — durvīs un aiz tām drūzmējās tie, kam vietas zālē vairs nepietika, bet ikviens vēlējās būt klāt un sveikt gan daudzu paaudžu iemīļoto kinoaktieri Paulu Butkēviču, gan viņa dzīvesbiedri, LTV ilggadēju darbinieci Zintu Jansoni, kura 75. dzimšanas dienu atzīmēja 31. jūlijā.
Jubilejas svinību scenārijā, no kura laiku pa laikam mākslinieks novirzījās, radot raizes pasākuma vadītājai, Daudzeses pagasta kultūras darba organizatorei Rudītei Nāzarei, ar Paulu iepazīstināja tā: “Dāmas un kungi, jūsu priekšā kolosāls žuļiks! Filmējies ap 150 filmās. Bagāts, jo viņam pieder tautas mīlestība!”
Daudzeses pagasta pārvaldes “Rudzīšu” saimniekiem dāvinātais dārza sols, kas jubilejas svinībās arī spēlēja nelielu, bet svarīgu — jubilāru “troņa” — lomu, rotāts melleņu mētrām un saulespuķēm. Melleņmētras bija īpašs Paula lūgums, jo kādreiz bērnībā Jūrmalā sēdējis melleņu mētrām apvītā sēdeklī. Abi jubilāri saņēma sirsnīgus, muzikālus sveicienus no saviem draugiem, kolēģiem, talanta cienītājiem, arī oficiālus sveicienus no “virsaišiem”, kā aktieris nodēvēja varas pārstāvjus — Daudzeses pagasta pārvaldes vadītāju Gunti Ozoliņu un Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētāju Gunti Libeku. “Virsaitis” Guntis Libeks sveica jubilāru arī Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Nacionālā kino centra vārdā. Savukārt Jaunjelgavas novada domes vārdā priekšsēdētājs māksliniekam pasniedza pašvaldības piešķirto Goda rakstu.
“Šo vīrieti pazīstu tikai 50 gadu, un tie ir bijuši labākie gadi manā mūžā,” tēvu jubilejā sveica vienīgā meita Alēna Butkēviča. “Mūsu dzīvē bijuši dažādi brīži, arī dubļus esam briduši un arī stiguši, bet tēvs vienmēr teica: meit, nekad nepamet karogu, lai cik tev grūti. Ja nevari panest, velc pa zemi. Pauls — tēvs, opītis, vecvectēvs — ir mākslinieks. Viņš rada mākslu katru dienu, mēs runājam ik dienu pa tālruni, un katru reizi tā ir atšķirīga un brīnišķīga saruna. Tā ir milzīga bagātība.”
Aicināts atcerēties savus vecākus, aktieris atzina: “Mammīt, paldies tev, bet es teikšu vēl vienu pilnīgi antipedagoģisku lietu — tu mani varēji vairāk kaut. Pienāca mūzikas skolā audzēkņu vakars, bija jāspēlē, jāzina no galvas. Nezināju. Par to es dabūju ar Ulmaņlaika pipku! Bet, ja esi vainīgs, tad kāviens ir štrunts. Žēl, ka mani nesodīji vairāk. Esmu par to, ka ikvienam jāsaņem sava balva un savs sods. Un mana balva ir tautas mīlestība, ko es varu gribēt vairāk? Vēl jau saka, no mīlestības desas uz maizes nav. Lai nav, ēdīs tāpat, ar sāli. Par papu. Kā lai es par viņu stāstu? Paps 17 gadus nebija atvaļinājumā, lai mūs, četrus bērnus, varētu pabarot. Piecos cēlās un vēlu vakarā pārnāca. Līdz 33 gadiem viņš bija eņģelis — ne dzēra ne pīpēja. Pēc tam gāja visvisādi. Un šodien varu teikt — piedod, papu, es tiešām daudz ko dzīvē nesapratu. Kur man vajadzēja teikt “jā” vai “nē”, kā darīt... Izrādījās, ka dzīve ir ļoti sarežģīta.” ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra