Nakšņo rindā pie iepirkuma punktiem, lai agrā rītā jau būtu druvā

2015. gada 11. augusts 00:01

386

Nakšņo rindā pie iepirkuma punktiem, lai agrā rītā jau būtu druvā

Pagājušajā nedēļā daudzās zemnieku saimniecībās sākta labības pļauja, vieni no pirmajiem druvās devās Jaunjelgavas novada zemnieki. Citi lēš: lai gan ražas novākšana šogad sākta apmēram nedēļu vēlāk nekā pērn, raža rādās būs labākā pēdējo desmit gadu laikā. “Izskatās cerīgi,” atzīst arī zemnieku saimniecības “Vēžnieki” īpašnieks Valsts Mišins no Seces.

Zemnieku saimniecības “Vēžnieki” saimnieks labības pļauju sāka 5. augustā, arī vairāki citi šī pagasta zemnieki kā sarunājuši todien kombainus iestūrēja laukā. Citam gan tas bija tikai testa brauciens, jo graudi vēl nebija pietiekami nobrieduši, taču nu vairākās Seces pagasta zemnieku saimniecībās sācies īsts ražas laiks.
Valts Mišins stāsta, ka pirmo nokūlis rapsi, bet par tā ražību nav sajūsmā. “Zinu, ka tā ir mana vaina, jo pārcentos — augsni aparu pārāk dziļi. Auglīga ir 25 centimetru augsnes virskārta, es uzaru apmēram 30 centimetru, paceļot arī augsnes “nedzīvo” slāni, tas nelabvēlīgi ietekmēja ražību,” spriež zemnieks. “Taču rudzi un kvieši, šķiet, būs labi. Manos laukos vēl gan vajadzīgas apmēram trīs nedēļas, lai tie pilnībā nogatavotos.”
Mazāk, bet ir!
Nedēļas nogalē “Vēžniekos” novāca arī pirmos rudzu šķirnes 'Matadors' sējumus, no hektāra iekuļot 6 tonnas graudu. “Ražība ļoti laba,” saka Valts. “Jau vairākus gadus izvēlos šo pārbaudīto šķirni un esmu apmierināts. Divus gadus izmēģināju sēt hibrīda šķirnes, nesanāca, un vairs neviens mani nepārliecinās, ka tie ir labāki. Te raža varbūt nav tik liela, toties tā vienmēr ir!”
Zemnieku saimniecības “Vēžnieki” saimnieks spriež, ka šis gads labības audzētājiem izskatās cerīgs — ziema nebija barga, ziemājiem ļaujot sacerot un labi pārziemot, jācer, ka labības novākšanas laiku neizbojās lietusgāzes, kā tas bija pērn. Nesenais lietus gan mazliet kaitējis, un šur tur labība sagāzta veldrē, taču postījumi nav tik katastrofāli kā pagājušajā gadā.
Un kā ar graudu iepirkšanas cenu? “Tā ir augstāka nekā pērn, bet tomēr daudz mazāka nekā iepriekš,” saka Valts Mišins. “Tagad par rudzu tonnu saņemam tikpat eiro, cik pirms pāris gadiem latu.” Viņš graudus pārdod akciju sabiedrībai “Jēkabpils labība” par 112 eiro par tonnu. Summa varot mainīties katru dienu, jo saimniecība neslēdz līgumu par fiksēto labības iepirkšanas cenu.
Lai tehnika nepieviļ
“Lai vai cik slikti laiki bijuši, plinti krūmos mest negrasos, un šis gads noteikti pesimismu neraisa,” saka “Vēžnieku” saimnieks. Viņa pārziņā ir 120 hektāru zemes, kur aug rapsis, rudzi un kvieši. Ar visiem darbiem Valts pats tiek galā, tikai par graudu aizvešanu jau vairākus gadus slēdz līgumu ar SIA “A. Egle”.
“Protams, zemniekam ir būtiski, lai tehnika nepieviļ, īpaši jau ražas laikā,” saka Valts. “Ar šo kombainu labību pļauju jau astoto sezonu, sliktu vārdu nevaru teikt. Arī kombainam, tāpat kā sievietei, patīk, ja pret to izturas saudzīgi — apčubina, samīļo, parunā. Tad viss būs kārtībā.” Valts vēl nosaka: nekas nespēj aizstāt tikko apartā tīruma smaržu, nopļautās druvas skaistumu, un tā dēļ ir vērts šo grūto darbu darīt.
Daba parādā nepaliks
Labības pļauja pagājušajā nedēļā sākta arī Daudzeses pagasta zemnieku saimniecībā “Ziediņi”. Tās īpašnieks Uģis Rubenis stāsta, ka sākta agro ziemas kviešu un rapša novākšana, un par ražību sūdzēties nevar. “Protams, lauksaimniecību ietekmē laika apstākļi, šogad nelabvēlīgs bija sausais jūnijs un vēsā vasara, taču lielākoties viss ir paša cilvēka rokās,” saka Uģis. “Lauksaimniekam jāpārdomā vairāki soļi uz priekšu, laikus jāsagatavojas darbiem, jo viss krājas no sīkumiem, un tad arī var normāli saimniekot.” Uģis atzīst, ka laika gaitā daudz iemācīts un apgūts, saimniekot palīdz arī vērā ņemamā pieredze — viņš ar lauksaimniecību nodarbojas kopš 1991. gada.
Zemnieku saimniecībā “Ziediņi” graudus kaltē un uzglabā, arī šī sfēra laika gaitā sakārtota, tāpēc nav jāsteidz iekulto uzreiz pārdot tālāk. “Protams, sekojam līdzi iepirkuma cenām, ja izdodas fiksēt labu cenu, graudus pārdodam,” saka Uģis Rubenis. “Ja maksājumiem nauda steidzami nav vajadzīga, varam arī gaidīt, taču graudu cenu iepriekš prognozēt nevar neviens.”
Saimnieks vēl piebilst: “Daba nekad parādā nepaliek — ja viens gads ir labāks, otrs atkal būs sliktāks.”
Pļauj un sēj reizē
Seces pagasta zemnieku saimniecības “Silarozes” saimnieks Aigars Stuglis prognozē, ka šogad labības raža varētu būt labākā pēdējo desmit gadu laikā. Viņa saimniecībā patlaban novāc kviešus, birums agrajai kviešu šķirnei 'Edvīns' — apmēram 6 tonnas no hektāra. “Raža laba, bet aukstā jūlija dēļ graudiem kvalitātes rādītāji ir zemāki, ” saka Aigars. “Pārtikas kviešiem saulainākā vasarā proteīns bija 15 — 16 procentu, šogad tikai 11 — 12, arī lipeklis mazāks, līdz ar to graudus iepērk kā otrās šķiras produkciju.”
“Silarozēs” raža jānovāc 500 hektāru platībā, te audzē ziemas un vasaras rapsi un kviešus, miežus un lopbarības pupas. Šajā saimniecībā, tikko labība nokulta, lauku uzreiz arī uzar. Kāpēc tāda steiga? “Jāsēj ziemas rapsis!” paskaidro Aigars Stuglis. “Šogad ražas vākšana aizkavējusies par apmēram desmit dienām, parasti kult sākam jau jūlija beigās. Lai būtu laba raža, rapsis jāiesēj līdz 15., vēlākais 20. augustam, vēlāk vairs nav vērts.” Jau vakar saimniecībā iesēti pirmie rapša sējumi.
“Tagad vajadzīgs vien labs laiks ražas novākšanai, pārējo visu atrisināsim,” nosaka zemnieks.

***
Zemnieku druvās šis ir ļoti saspringts laiks, un šobrīd tur valda pavisam cits darba ritms — kombaini daudzviet rūc vēl desmitos vakarā, kamēr nav rasas un miglas. Savukārt graudu iepirkšanas vietās veidojas rindas, un vedēji rindā arī nakšņo — lai no rīta laikus atkal būtu druvā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Nakšņo rindā pie iepirkuma punktiem, lai agrā rītā jau būtu druvā

Kategorijas