Akcijā saziedo teju 40 tūkstošu eiro

2015. gada 11. augusts 00:01

Aizvadītās nedēļas nogale Likteņdārzā bija dažādu pasākumu piepildīta — atklāja piemiņas vietu latviešu strēlnieku pulka dibināšanas simtgadei, astoņas pašvaldības stādīja Ozolu godasardzi, bet vakarā amfiteātrī septīto reizi norisinājās ziedojumu akcijas “Top Latvijas Likteņdārzs!” pasākums — koncerts, kurā piedalījās Latvijā populāri mākslinieki. Akcijā saziedoja 38 668 eiro.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz pasākumi saistībā ar akciju norisinājās jau no pulksten 12. Interesenti varēja aplūkot dārzu, izmantojot arī elektromobili. Pirmoreiz akcijas laikā Likteņdārza apmeklētāji varēja piedalīties radošajās darbnīcās, ko piedāvāja koknesieši, un pēcpusdienā doties piknikā kopā ar Latvijas Radio 5.
Šogad ziedojumu akcijas “Top Latvijas Likteņdārzs!” rīkotāji — Kokneses fonds, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio 5 — aicināja palīdzēt Likteņdārza Lielā kalna izveidē, atvedot maisiņu zemes vai zvanot ziedojumu tālrunim. Lielo kalnu veidos Ābeļu alejas labajā pusē, tas plānots 12,5 metrus augsts. Pēc kalna projektā iecerētā tā dienvidu nogāzi rotās jaukts lapu un skuju koku mežs, bet ziemeļu nogāze būs izveidota kā liela ziedu pļava, kurā iesēs pļavas puķu sēklas no visas Latvijas.
Šajā dienā, piedaloties aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšniekam ģenerālmajoram Jurim Zeibārtam, Likteņdārza meža daļā atklāja tēlnieka Ojāra Feldberga veidoto piemiņas vietu latviešu strēlnieku pulka dibināšanas 100. gadadienā.

Turpinot 2013. gadā iesākto tradīciju — stādīt Ozolu godasardzi, Carnikavas, Kuldīgas, Ķekavas, Limbažu, Rojas, Talsu, Salaspils un Stopiņu novada pašvaldības amfiteātrī iestādīja sešus politiski represēto piemiņai veltītus kociņus. Tagad Likteņdārza Ozolu godasardzē aug 37 kociņi, un tajā, lai sasniegtu plānoto skaitu, jāiestāda vēl divi. Salaspils novada domes pārstāvju vidū bija arī deputāts un Salaspils Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns.
“Likteņdārza ideja ir ļoti laba. Mēs, latvieši, vienmēr lepojamies, ka esam tauta, kas nesaraujami saistīta ar zemi. Un dārzs ir lieliska dāvana valsts simtgadei — dzīvs piemineklis, tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti labi,” pārdomās par Likteņdārza veidošanu dalās Andrejs Svilāns. “Patīkami redzēt, ka saglabā dabīgos elementus, neveidojot tikai mākslīgu. Protams, ir problēmas, ko šī dārza ainavu arhitekts nevarēja paredzēt, un tās varētu būt ilgstošas — dolomīts šeit ir irdenāks nekā citviet Daugavas krastos, un tas sagādājis papildu raizes. Otra problēma ir stādījumi. Pašos pirmajos gados stādītie kociņi ir pārāk sabiezināti, iespējams, nāksies kokus pārstādīt, pretējā gadījumā tie viens otru nomāks. Šajā Daugavas salā saglabājušās tādas dabas vērtības, ko nevajadzētu pakļaut cilvēku kaprīzēm. Piemēram, vilkābeles, grimoņu grupas. Krastos ir arī vairākas aizsargājumu augu atradnes, šīs vērtības jāsaglabā. Prieks, ka dārzā saglabājušies kara laika ierakumi, reālie likteņa liecinieki. Kas gan vairāk par mūsu tautas likteni var liecināt kā ierakumi? It īpaši Daugavas kontekstā, kas Pirmajā pasaules karā bijusi frontes līnija.”
Nepatīkamākais, ar ko saskārās Likteņdārza apmeklētāji, iespējams, bija putekļi — no šosejas A6 līdz Likteņdārzam ved zemes ceļš. “Sagaidot ciemiņus, ceļu vairākkārt laistīja, tomēr karstajā saulē tas ātri izžuva,” stāsta Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs. “Nelielas neērtības viesiem sagādāja arī autostāvvieta, jo to vēl šobrīd izbūvē. Pirms kāda laika apspriedām ieceri ceļa posmu no šosejas līdz Likteņdārzam asfaltēt. Pašvaldībai tādu līdzekļu nav, gada sākumā Satiksmes ministrija deva cerību, ka līdzekļus varētu atrast, tomēr šobrīd optimisma vairs nav. Ceru, ka nākamgad varēs izstrādāt tehnisko projektu. Pamazām jau jātiek uz priekšu. Tomēr ceļa asfaltēšanas aizkavēšanās nav tikai peļama — lai uzbērtu Lielo kalnu, dārzā jāieved tūkstošiem kubikmetru zemes, tik intensīva kravas automašīnu plūsma ceļam radītu ievērojamu slodzi.”

Uzziņa

LTV pirmā ziedojumu akcija “Top Latvijas Likteņdārzs!” notika 2009. gadā. Par tajā saziedoto naudu izbūvēja perimetrālo ceļu. 2010. un 2011. gadā amfiteātrī pabeidza zemes darbus un izbūvēja vidusdaļu. 2012. gadā uzbūvēja skatu terasi, bet vēl pēc gada tapa akmeņu krāvums “Sirmais saulriets”. Pērnā gada akcijā ziedoja ceļa uz Likteņdārzu un apmeklētāju autostāvvietas izbūvei.
Atbalstīt Likteņdārza izveidi var, ziedojot, iegādājoties bruģakmeni, stādus pret ziedojumiem, atvedot laukakmeņus, zemi Lielajam kalnam, palīdzot paveikt kādu darbu.

Staburags.lv ARHĪVS

Akcijā saziedo teju 40 tūkstošu eiro

Kategorijas