Skolu slēgšana ir likumsakarīga

2015. gada 7. augusts 10:22

414

Šis mācību gads 80 reģiona vidusskolās, visticamāk, nesāksies. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, izvērtējot skolu noslogotību un izglītības līmeni valstī, secinājusi, ka ir pārāk dārgi uzturēt mazās vidusskolas, kurās nereti skolotāju skaits ir lielāks par apmācāmo. Pēc nesen notikušās reformas, kā rezultātā reģionos, arī bijušā Aizkraukles rajona teritorijā, slēdz pamatskolas, nākamais solis patiesībā jau bija paredzams. Tālredzīgākie skolu direktori tam laikus gatavojās, saprotot, ka skolas ģeogrāfiskais novietojums nereti ir noteicošais, un tas liek būt reālistiem. Kādas tālāk no Aizkraukles esošas izglītības iestādes vadītājs jau laikus brīdinājis padotos, ka ilgāk par trim gadiem vidusskola nedarbosies.

Liela sabiedrības daļa, mazāk saistīta ar izglītības struktūru, protams, sašutusi piesauc kārtējās politiķu kļūdas, nedomāšanu par tautu, neizdevušos politiskos lēmumus, visur redzot tikai naudu, nevis rūpes par bērniem. Par nožēlu tomēr jāatzīst, ka šoreiz ministres pārdomas vidusskolu slēgšanas jautājumā ir solis pretī izglītības nozares sakārtošanai, un patiesībā ilūzijās dzīvo tie, kas domā, ka skola katra bērna vajadzībām var darboties piecu soļu attālumā no mājas. Mūsdienu ekonomiskajā iekārtā katram jācīnās par savu izdzīvošanu. Skarbi, bet vājākajiem jāaiziet. To labi var novērot arī Aizkraukles puses skolās. Uz tām skolām, kuru direktori cīnās par katru audzēkni, iet soli solī ar laiku, skolēni rautin raujas. Nenoliedzami, pēdējais vārds par skolas izvēli ir bērnu vecākiem. Viņi savukārt laimīgi par skolu, kas no pleciem noņem rūpes par transportu, atbalsta ar bezmaksas ēdināšanu un piedāvā plašu ārpusstundu nodarbību klāstu.
Nevar piekrist apgalvojumiem, ka reģionu skolās izglītības līmenis būtu zemāks par lielpilsētu. To, ka mazā lauku skolā ir gaiši prāti, pierādījusi ne viena vien mācību olimpiāde, kurās skolēnu zināšanas augstu novērtētas valsts līmenī.

Par izglītības tempļu aizvēršanu skumstošajiem der likt aiz auss, ka, līdzīgi kā vidusskolas, nākamās “kritīs” augstskolas, jo arī to skaits Latvijā ir nesamērīgi liels, un pašlaik lielākais nopelns ir darba vietu nodrošināšana personālam.

Bet demogrāfija — dzimstība un mirstība —, kuras ietekmē arī rodas šīs peripetijas, visos laikos bijusi kā bangojoša jūra, un pašlaik mēs Latvijā esam viļņa pakājē. Gribas ticēt — nākamā vēja brāzma mūs atkal pacels virsotnē.

Staburags.lv ARHĪVS

Skolu slēgšana ir likumsakarīga

Kategorijas