Vēsā vasara aizkavē dārzeņu ražu

2015. gada 6. augusts 00:01

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības eksperti secina, ka, par spīti vēsajai vasarai, lielākajai daļai dārzeņu šogad sagaidāmas labas ražas, kaut arī līdz šim to attīstība ir nedaudz aizkavējusies. Augustā sagaidāmais siltums ražas ienākšanos var paātrināt, taču problēmas var radīt ūdens trūkums un daži kaitēkļi.

Māris Narvils, LLKC vecākais speciālists dārzkopībā: “Situācija ar dārzeņiem ir daudzveidīga un dažāda. Vislabāk jūtas visi mūsu klimatiskās zonas dārzeņi. Ja ir atbilstoši nodrošināti ar barības vielām, mērenā siltuma apstākļos lieliski attīstās baltie un sarkanie galviņkāposti, ziedkāposti un brokoļi, rožkāposti.”
Eksperts norāda, ka vieglākās augsnēs dārzeņi, kas ir lieli ūdens patērētāji, varēja ciest arī no ūdens trūkuma. Aprīļa beigās sētie burkāni aug labi, vēlāk sētie nedaudz cieta no mitruma trūkuma. Sīpoli, kas stādīti ar sīksīpoliņiem, ja sekmīgi pārcieta pavasara vēsumu un neizziedēja, arī dod labu ražu. Tas pats attiecas uz ziemas ķiplokiem. Salātiem, kas lauka platībās sēti aprīlī, problēmas sagādāja mitruma trūkums, jūnijā sētiem salātiem mitruma apstākļi ir normalizējušies. Labvēlīgi apstākļi arī rudens ražai paredzēto kāļu, rutku, rāceņu un balto redīsu audzēšanai. Šovasar dilles tik strauji neizzied un ilgāk izmantojamas svaigam patēriņam. Labi attīstās un aug dažādi garšaugi.
Pagaidām nelabvēlīgi apstākļi ir visām siltumu mīlošām kultūrām — visu veidu ķirbjaugiem, sākot ar kabačiem, cukīni, patisoniem līdz pat lauka gurķiem, kam šī vasara līdz šim bijusi nelabvēlīga. Tāpēc šos kultūraugus īpaši svarīgi nodrošināt ar īslaicīgiem segumiem (agrotīkls, plēves tuneļi) vai aizsargstādījumiem (saulespuķes, kukurūza, graudaugi u. c.). Ja augusts nebūs siltāks, tad ķirbjaugi būs labā cenā. Siltumnīcās mērenais siltums nodrošina labākus augšanas apstākļus un sola labas ražas. Lauka tomātus agrāk kā parasti var apdraudēt lakstu puve.
Mēreni siltā vasara ir sekmējusi nezāļu attīstību, tādēļ tās pastiprināti var nomākt dārzeņu kultūras, kā papildu problēmu radot iespēju dažādu puvju un miltrasas attīstībai. Novāktās platības uzreiz vajag uzrakt un iesēt zaļmēslojumu.
Kaitēkļu postījumi šogad ir mazāk izteikti, bet augustā, uznākot siltuma periodam, vēl var būt novērojami kāpostu un rāceņu balteņa radītie bojājumi. Baltajiem redīsiem postoša var kļūt kāpostu muša.
Andris Sakss, dārzeņu audzētājs, “Jaunkaktiņu” saimnieks Skrīveros
— Pagājušajā gadā ap šo laiku sīpolus pilnā sparā vācām nost. Tagad sīpoliem laksti vēl aug. Mitruma vienubrīd trūka, tagad pietiek, un dārzeņi nupat tikai sāk saņemties. Viens otrs vēsā laika dēļ nemaz negrib augt, viss notiek aptuveni divas nedēļas vēlāk, kā ierasts. Siltumnīcā gurķi nīkuļo, tomātu raža šogad nav īpaši padevusies. Vēsās naktis neļauj tomātam pienācīgi izaugt. Gurķim ļoti jācenšas noturēt pašu augu labā kondīcijā, bet ar vēsumu cīnīties grūti, ja nu vienīgi varētu kurināt, taču mums nav apsildāmas siltumnīcas.
Ķirbji tikai nupat aizmetušies, kaut citus gadus ap šo laiku jau sasniedza 5 līdz 10 kilogramu svaru. Kartupeļu raža gan, šķiet, būs bez pārsteigumiem, kaitēkļu nav daudz. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Kolorādo vaboļu ir krietni mazāk. Vienreiz nomigloju, un viss kārtībā. Pēdējos gados mazliet samazinām dārzeņu platības, vairāk sējam graudaugus. Kartupelīšus mazāk audzējam: bija 4 — 5 hektāri, tagad pusotrs; kādreiz sīpoli bija 5 — 6 ha platībā, tagad tikai divi hektāri. Nelielā platībā — 0,3 ha — audzējam arī ķiplokus, tie labi auga, ķiplociņš šogad smuks. Pirms pāris gadiem ķiploki daudziem izsala, arī man, un liela daļa labas sēklas gāja bojā. Nācās meklēt un pirkt sēklu, atradu pēc sludinājuma — daļu iegādājos Valmierā, nedaudz nopirku Igaunijā. Nakts tirgū ķiplokiem liela izvēle — no Spānijas, Meksikas, nu arī no Lietuvas nāk iekšā un cenas krīt.
Nav vairs tik daudz spēka visiem darbiem, grūti arī realizēt. Turklāt ir kultūras, kas pāraug un ko nespēj pārdot — dilles, pētersīļi. Kādreiz vedām uz vairumtirdzniecības bāzi, bet tās vairs nav. Braucam uz nakts tirgu, arī dienas tirgū Rīgā, ja ir laiks, spēks un brīvs brīdis. Ir pastāvīgie klienti, viņi jau laikus pasūta konkrētu daudzumu dārzeņu ziemai. Kādreiz izvadāju arī klientiem pa mājām.
Krievijas embargo izjūtam caur Poliju — vairāk kā citus gadus ieved dārzeņus no šīs valsts. Un ar poļu cenām mums ir grūti konkurēt. Ne visiem ir būtiski, lai dārzeņi būtu audzēti tepat Latvijā. Bieži svarīgāka ir cena un kvalitāte. Nereti izvēlas lētāku poļu preci, kas ir tikpat laba kā Latvijas prece, tikai kādu dienu ilgāk ceļojusi uz tirgu. Jāatzīst, Polijā māk audzēt dārzeņus. Viņiem ir lētāki kaitēkļu apkarošanas līdzekļi, arī minerālmēsliem ir zemākas cenas, dažiem līdzekļiem pat divas reizes zemāka nekā pie mums. Un tāpēc viņi izaudzēto arī Latvijā var pārdot lētāk.
Pēteris Lūsis, saimnieko z.s. “Zemzari”
— Kaut kas jau aug, jācer, ka būs labs laiks un izaugs. Kas cenšas un strādā, tam arī ne visai labvēlīgos laika apstākļos izaugs. Gurķi mums aug plēves siltumnīcā, ir normāli. Tomātus stādījām mazliet vēlāk, lai raža ienāktos ap Jāņiem, nevar sūdzēties. Dilles labi saaugušas. Ar agrajiem kartupeļiem mazliet nepaveicās, stādījām aprīļa beigās, tie iekalta, un nekas labs no ražas nebija. Protams, gurķus un tomātus vēsās naktis ietekmē nelabvēlīgi, taču, ja tuvākajās divās nedēļās būs solītais siltais laiks, tad būs labi. Mēs jau varam tikai iestādīt un kopt, ja laika apstākļi būs labvēlīgi, tāda būs arī raža. Lai gan ne tik daudz kā ražīgākos gados, tomēr cena šovasar ir mazliet labāka nekā pagājušajā gadā. Tā ka viss kompensējas. Tagad pārsvarā dārzeņus vedam uz Rīgu, tur vairāk nopērk, nedēļas nogalēs šad tad esam arī Aizkrauklē. Rīgā ir pastāvīgie pircēji, viņi pazīst un zina mūsu preci. Ne tikai Rīgas, arī tepat reģiona tirgū piedāvā Polijas preci, konkurence cenu pazemina. Protams, tai jābūt, tikai lai godīgi tirgo, neuzdodot Polijā audzētos par vietējiem dārzeņiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Vēsā vasara aizkavē dārzeņu ražu

Kategorijas