Staburags.lv ARHĪVS

Attieksme spēj mainīt arī tiesas lēmumu

Sandra Pumpure

2015. gada 23. jūlijs 06:39

129
Attieksme spēj mainīt arī tiesas lēmumu

Prokuratūra tomēr iesniegusi protestu par Liepājas tiesas spriedumu, ar kuru par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgu meiteni divām personām piespriests pārāk maigs sods — piespiedu darbs. Tajā lūgts piemērot apsūdzētajiem brīvības atņemšanu. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors bija uzdevis arī Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram izvērtēt valsts apsūdzības uzturētāja — Liepājas prokuratūras prokurores Ligitas Arājas — rīcību.  Gan apsūdzības uzturētājam, gan apsūdzēto advokātam piespiedu darbs šķitis adekvāts sods nodarījumam. Sabiedrībai gan nē, un tieši cilvēku aktīvie protesti pievērsa uzmanību šim ačgārnajam spriedumam. Atceros, televīzijā rādītajā sižetā par piketu pie Liepājas tiesas ēkas kāda sieviete teica — visticamāk, sabiedrība neko nespēs mainīt, bet būs parādījusi savu nostāju. Dažkārt pārāk kūtrā savas nostājas izrādīšana radījusi iespaidu, ka cilvēkiem ir vienalga, kas notiek apkārt. Izrādās, ka varam tomēr sasparoties un nostāties pret netaisnību. Žēl gan, ka tikai jāapšauba tādas institūcijas kā tiesa, ko uzskata par taisnības kalngalu, godaprāts. Tas mums atgādina, ka “nav viena likuma visiem”, bet primārais ir cilvēciskais faktors, jo katrs tiesnesis var lemt citādāk.

Prokurore Arāja iepriekš atzinusi, ka sabiedrība uz tiesas lēmumu skatās vienkāršoti un lēmums balstās uz noziedzīgā nodarījuma smagumu, tas kvalificēts kā netiklas darbības. Vai šajā gadījumā tam ir kāda nozīme? Viss, kas saistās ar dzimumnoziegumiem, ir nosodoši, un nevar nospraust kaut kādas robežas: ja netiklis bērnam darījis tik, tad viņš saņems maigāku sodu, bet, ja tik, — dabūs vairāk. 

Ņemot vērā sacelto ažiotāžu par tiesas spriedumu, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē šodien deputāti izvērtēs Krimināllikuma regulējumu attiecībā uz seksuālo vardarbību pret bērniem, kā arī likuma piemērošanas praksi un sodu politiku. Beidzot, jo bērni ir mūsu sabiedrības visneaizsargātākā daļa. Šāda biedējoša pieredze viņiem laupa bērnību un atstāj sekas uz mūžu. To nespēs mainīt neviens sods, bet ir jādomā ne tikai, kā sodīt varmākas, bet arī kā novērst jaunus noziegumus. Ar piespiedu darbu noteikti nevar mazināt iespēju, ka cilvēks noziegumu nepastrādā atkārtoti. Savulaik apsprieda dzimumnoziedznieku piespiedu ķīmisko kastrāciju. To jau dara Dānijā, Austrijā, Lielbritānijā, Francijā un Somijā, bet ar notiesātā piekrišanu. Polijā ķīmiskā kastrācija ir obligāta. Pavisam nesen tās ieviešana atbalstīta arī Igaunijā un Krievijā, atļauta Čehijā un Vācijā. Kamēr pašu mājās esam bezspēcīgi pret varmākām, kāda amerikāņu skolotāja Floridā par mīlas priekiem ar saviem skolniekiem iesēdināta cietumā uz 22 gadiem. Šādu sodu bieži vien nesaņem pat par slepkavību. ◆