Darvas pile Latvijas piensaimniecībā

2015. gada 21. jūlijs 10:10

386

SIA “Latvijas Piens” piena pārstrādes rūpnīca bija 600 piensaimnieku cerība, liekot santīmu pie santīma, uzcelt rūpnīcu. Savu rūpnīcu, kurā pārstrādāt Latvijas govju pienu. Atceros, kā “Staburags” sekoja līdzi šī projekta tapšanai, regulāri publicēja rakstu pēc raksta par būves celtniecību Jelgavas pievārtē, jaunajām un dārgajām, precīzajām kā Šveices pulkstenis iekārtām. Kāds no projekta autoriem toreiz teica: “Tas ir apliecinājums Latvijas lauksaimnieku spējai sadarboties un vienoties par konkrētu rīcību savu saimniecisko interešu aizstāvēšanai, kā arī nākotnes attīstības plānošanai. Šis ir nozīmīgs solis kooperācijas attīstībai Latvijā.” Skan kā no kompartijas tribīnes... Pie viena no rakstiem par šo tēmu “Staburaga” portālā kāds ierakstīja komentāru: “Vai tik beigās nebūs kā vienmēr — visi labie nodomi vējā, un atkal kāds tikai “uzvārīsies”?!”

Rūpnīcas projekta pirmsākumos AS “Preiļu siers” vadītājs Jāzeps Šnepsts principā bija vienīgais, kas publiski izteicās, apgalvojot, ka “Latvijas Piena” jaunbūvējamā piena rūpnīca Jelgavā ir naudas atmazgāšanas projekts, kam nav sasaistes ar reālo ražošanu un pienesumu piena industrijā.

Nepagāja ne trīs pilni gadi kopš grandiozās rūpnīcas atklāšanas, kā viens no pēdējās piecgades lielākajiem — 10 miljonu latu jeb 14 miljonu eiro — projektiem irst pa vīlēm. Vakar ziņu aģentūra LETA izplatīja pagaidām vēl oficiāli neapstiprinātu informāciju par to, ka SIA “Latvijas Piens” viens no lielākajiem īpašniekiem, kooperatīvs “Trikāta KS”, gatavojas pārdot savas kapitāldaļas uzņēmumā, kas, pēc Firmas.lv datiem, ir 53,66%.

Man kā vairāku rakstu autoram par šo tēmu, personīgi runājušam ar vienu no lielākajiem akcionāriem, bebrēnieti Uldi Krievāru tagad ir kauns. Četru gadu laikā (rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011. gada 28. septembrī) viens no “veiksmes stāstiem” draud gāzties vēstures mēslainē. Neoficiāli zināms, ka potenciālie pircēji varētu būt no Igaunijas, Lietuvas vai Ukrainas. Vai arī šoreiz par vainīgo biznesa neveiksmēs piesauks “grūtos laikus”, “sankcijas” un līdzīgas klišejas? Vai tomēr vaina nav pašos saimniekos, kuriem tā vien gribas pievienot priedēkli “iz”.

Staburags.lv ARHĪVS

Darvas pile Latvijas piensaimniecībā

Kategorijas