Aizkrauklē černobiliešiem pasniedz sudraba piemiņas nozīmi

2015. gada 21. jūlijs 00:01

152

Aizkrauklē černobiliešiem pasniedz sudraba piemiņas nozīmi

Aizkraukles novada sporta centrā godināja 41 Aizkraukles reģiona pārstāvi, kas pirms 29 gadiem piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidēšanā.

Atklāja arī ceļojošo izstādi “Tiem, kas izglāba pasauli”, tā būs apskatāma līdz septembrim.
Černobilieši saņēma sudraba piemiņas nozīmi “Avārijas likvidēšanas dalībnieks”. Tās izgatavotas par pašvaldību piešķirtajiem līdzekļiem. Pasākuma dalībniekus sveica visu novadu pašvaldību pārstāvji, izņemot Skrīveru novada domi, no kuras neviens nebija ieradies.
Pasākumā piedalījās arī Pļaviņu novada černobilieši, tomēr piemiņas zīmi viņi saņems tikai 30. gadadienai veltītajā pasākumā nākamgad, jo pašvaldība tām nebija piešķīrusi līdzekļus.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums atzina, ka tik daudz černobiliešu vienkopus sapulcējās pirmo reizi. “Jūs glābāt cilvēci, pasauli, un mums jūsu priekšā jānoliec galvas,” viņš sacīja.
Pēc 1986. gada 26. aprīlī notikušās nelaimes, kas bija smagākā civilā kodolkatastrofa cilvēces vēsturē, ap 6000 Latvijas iedzīvotāju pret savu gribu bija spiesti iesaistīties sprādziena seku likvidēšanā. Bet tieši viņi izglāba Eiropu no postošā radiācijas viļņa.
“Izstādes nosaukums varbūt kādam liksies skaļš, tomēr tā ir patiesība — šie cilvēki ar savu darbu visu apslāpēja, lai varētu dzīvot nākamās paaudzes.
Viņi ziedoja savu veselību, un šī darba rezultātā pārējā pasaule ir izglābta,” sacīja biedrības “Latvijas savienība “Černobiļa”” viceprezidents Ilmārs Kalniņš. “Izstāde tapa, mums sadarbojoties ar Latvijas Ugunsdzēsības muzeju.
Izstādes veidošanā pagāja apmēram gads. Salacgrīvā to apmeklēja ļoti daudz skolēnu, viņiem bija liela interese par to, kā tas ir bijis un kas ir civilā aizsardzība. Skolās par to laikam nerunā, un mēs neesam gatavi tik lielām kataklizmām. Iepriekš ir izdota grāmata “Černobiļa arvien mūsu atmiņā”, to nodevām pašvaldībām, skolām, bibliotēkām. Grāmatā ir arī bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera atmiņas, viņš toreiz Černobiļā strādāja kā mediķis. Domājot par AES avārijas 30 gadu atceri nākamgad, plānojam izdot atkārtotu, uzlabotu izdevumu, kas būtu papildināts ar jauniem materiāliem. Daudzu černobiliešu vairs nav mūsu vidū. Esam pateicīgi par jebkurām atmiņām — ar roku rakstītām, pa e-pastu atsūtītām, par stāstījumiem. Ja visu neiekļausim grāmatā, atmiņas kā vēstures liecība glabāsies Ugunsdzēsības muzejā.”
“Nozīmītei “Avārijas likvidēšanas dalībnieks” varētu būt arī nosaukums “Černobiļas seku cietušais”,” sacīja Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. “Cilvēki devās uz Černobiļu, nezinot, kas viņus sagaida, jo padomju impērija to slēpa. Tā bija noziedzīga rīcība. Es tajā laikā dienēju armijā Tālajos Austrumos, un arī mums nebija pilnīgas informācijas par notiekošo.”
Kokneses novada domes priekšēdētājs Dainis Vingris atklāja, ka arī viņš toreiz bijis dienestā, turklāt ķīmiķu daļā, un noteikti būtu nosūtīts uz Černobiļu, ja vien tieši tajā laikā nebūtu atvaļinājumā. “Maniem bērniem tagad šķiet sirreāli, kā tas toreiz varēja tā būt — sūtīt cilvēkus strādāt apstākļos, kas ir kaitīgi un viņiem pat nāvējoši, par to viņus neinformējot,” viņš sacīja.
Aizkraukles Černobiļas biedrības vadītājs Nikolajs Sokolovs stāsta, ka uz AES jumta, kas dzīvībai un veselībai bija visbīstamāk, strādāja ap 3000 cilvēku, tajā skaitā arī Juris Stikāns no Aizkraukles. Viņam vienīgajam no Aizkraukles reģiona piešķirta Latvijas savienības “Černobiļa” Goda zīme — par piedalīšanos AES avārijas seku likvidēšanā un aktīvu sabiedrisko darbu. “Es viņu izvirzīju šī apbalvojuma saņemšanai,” teic Nikolajs Sokolovs. “Taču viņš pats nevarēja atnākt, jo radiācija ļoti smagi ietekmējusi viņa veselību.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkrauklē černobiliešiem pasniedz sudraba piemiņas nozīmi

Kategorijas