No skolas slēgšanas ieguvuma nav

2011. gada 11. marts 16:39

1397

Neretas novada Pilskalnes pagastā kopš 2009. gada rudens skolas durvis ir slēgtas. Pagastā pārvaldē aprēķināts, ka gaidītā finansiālā ieguvuma no skolas slēgšanas nav. Vien skolēniem nu jāmēro ceļš uz citām skolām, bet vairāki bijušie skolotāji palikuši bez darba un līdz ar to arī bez jebkādiem ienākumiem.

Jau vairāk nekā pusotru gadu Pilskalnes pamatskolas gaiteņos neskan bērnu balsis. Tomēr ceļš uz skolu nav aizsnidzis, ēkas logos redzami zaļojoši telpaugi, tas viss liecina — ēka atšķirībā no gandrīz pilnībā pamestās Zalves pamatskolas tomēr tiek izmantota.

Sporto nedēļas nogalēs

Pilskalnes pagasta pārvaldes vadītāja Aina Vadzīte stāsta, ka piektdienās un sestdienās skolas sporta zālē darbojas vietējie iedzīvotāji — spēlē volejbolu un basketbolu, nodarbojas ar florbolu. Savukārt piektdienās skolu pieskandina pašdarbnieki. Te darbojas sieviešu vokālais ansamblis un tautas deju kolektīvs. Otrdienās uz nodarbībām skolas ēkā pulcējas arī autoskolas kursantu grupa.

— Skola pārvērtusies par kultūras un sociālo centru, — saka Pilskalnes pagasta pārvaldes vadītāja Aina Vadzīte. — Neilgi pirms skolas slēgšanas ēkai nomainīja logus, saremontēja jumtu. Būtu neprāts tik lielu ēku pamest likteņa varā, tāpēc darām visu iespējamo, lai tā vairāk vai mazāk būtu apsaimniekota. Ēkā ierīkota arī veļas mazgātava un ir iespēja izmantot dušas.

Izdevumi gandrīz tādi paši

Finansiāla ieguvuma no skolas slēgšanas gan tomēr nav. Tāpat ēka ir jāapkurina, jāalgo sargs. Arī skolēnus uz citām skolām bez maksas neviens neved. Daļai bērnu jāapmaksā biļešu izdevumi, no Aizkraukles autotransporta uzņēmuma jānomā autobuss. Astoņi bērni nu mācās Sproģu pamatskolā, 10 brauc uz Neretas vidusskolu, bet 23 uz Mazzalvi. Izdevumi ir gandrīz tādi paši, kad skola darbojās.

Cerētā ieguvuma vietā nu ir vien zaudētāji. Bērniem uz skolu jāmēro tāls ceļš. Jau rīta agrumā jādodas ceļā, bet mājās var atgriezties vēlu vakarā. Šāds dzīves ritms tiem, kuri vēl palikuši laukos, mudina pamest ierasto dzīvesvietu un doties projām no laukiem. Arī daļa skolotāju nebija vajadzīgas nevienā no apkārtnes skolām un nu, kad beidzies bezdarbnieka pabalsts, spiestas iztikt no pašu saimniecībā izaudzētā vai pieteikties simtlatnieku programmā. Taču arī tas ir vien pagaidu risinājums.

Vaicāta par skolas ēkas tālāku nākotni, Vadzītes kundze teic: ja vien pašvaldības budžetā būs nauda, ēku turpinās apkurināt un apsargāt. Tiek meklētas iespējas piesaistīt dažādu projektu līdzekļus, tomēr jāņem vērā, ka cilvēku, kuriem būtu nepieciešami kādi pakalpojumi, paliek arvien mazāk.

Slikta pieredze

Pilskalnietis Vasilijs Samoilovs, kurš šobrīd pieskata skolu un kurina katlumāju, stāsta, ka vietējie iedzīvotāji ļoti pārdzīvo skolas slēgšanu.

— Daudzi palika bez darba, arī jauniešiem te vairs nav nozīmes palikt, — teic Samoilova kungs. — Mana sieva arī bija skolotāja. Nu pastāvīga darba vairs nav, vien pāris reižu nedēļā viņa nodarbojas ar pirmsskolas vecuma bērniem. Atceros laiku, kad Pilskalnē likvidēja bērnudārzu. Pretēji solījumiem ēku saglabāt, pēc pāris gadiem tā bija izdemolēta. Baidos, ka vēlāk ar skolu var notikt līdzīgi. Savukārt jaunieši dodas projām, bet tie, kuri paliek, jau pēcpusdienā redzami alkohola reibumā klīstam nokārtām galvām...

***

Diemžēl kārtējo reizi gūstam apliecinājumu tam, ka mazo skolu slēgšana gaidīto ekonomisko ieguvumu nedod. Vien cilvēkiem ir vēl viens iemesls meklēt laimi pilsētā vai citā valstī...

Vairāk attēlu skatieties galerijā

Staburags.lv ARHĪVS

No skolas slēgšanas ieguvuma nav

Kategorijas