Grieķi nekur nesteidzas

2015. gada 17. jūlijs 00:01

(Nobeigums. Sākums “Staburaga” 16. jūlija numurā.)
Neparasta, skaista, vilinoša...
Neaizmirstami iespaidi Inesei ir par Santorini. Tā ir viena no skaistākajām Grieķijas salām. Santorini ir unikāla, gandrīz vai maģiska vieta ar elpu aizraujošām ainavām un vulkānu līča centrā. Agrāk salai bija apaļa forma, taču pēc vulkāna izvirduma 1450. g. p. m. ē. visas salas centrālā daļa nogrima. Šī spēcīgā dabas katastrofa kļuva par iemeslu mīnojiešu civilizācijas bojāejai uz Krētas salas 110 km attālumā. Žaks Īvs Kusto ir pārliecināts, ka Santorini ir vienīgā šodien redzamā leģendārās Atlantīdas daļa. Savukārt leģendārie argonauti nosauca salu par Kallisti, kas nozīmē “brīnišķīgākā”. Un viņi zināja, ko runā. Pašreiz salai ir pusmēness forma. Tās ielokā esošo līci sauc “kaldera”, un ir tas viens no lielākajiem uz Zemes. Uz salas ir 13 ciemati, kas celti tradicionālā Santorini salas stilā, saglabājot gadsimtiem senas tradīcijas. Arī pludmales šeit ir neparastas — melnas, baltas un sarkanas.
“Viss tik balts ar gaiši zilu, ka nevar acis atvērt, tikai ar saulesbrillēm. Tāds skaistums!” par Santorini jūsmo Inese. Te ir uz klintīm vai klintīs iebūvēti ciematiņi, kā arī tradicionālā stilā veidotās viesnīciņas — klinšu alās veidotas istabas ar balkoniem un terasēm, no kurienes paveras neaizmirstams skats uz kalderu un vulkānu. Kas zina, varbūt no šejienes cēlies nosaukums “paradīze zemes virsū”?
Brauc, kā grib
Lai pamatīgāk iepazītu Krētu, Inese ar saviem ceļabiedriem noīrēja automašīnu. Tā kā pirmajā nomas punktā, kurā viņa vērsās, cena šķita par lielu, viņa apjautājās, kur vēl ir kāds. Saimnieks centās no tā atrunāt, stāstot, ka valstī ir krīze un kaimiņš noplēsīšot vēl vairāk. Inese viņam nepaklausīja un automašīnu noīrēja par 275 eiro lētāk. Interesanti, ka braucamais tiek apdrošināts tikai drošajās teritorijās. Kaut gan, Inesesprāt, Krētā tūristam īsti droši nav nekur. Ar auto brauc, kā pagadās, un novieto, kur grib. Ja apstājas pie STOP zīmes un gājēju pārejas, tad tas noteikti nav grieķis. Ceļu satiksmes noteikumi te darbojas tikai brīdī, kad ielās izbrauc policistu patruļa. Tas gan ir kampaņveidīgi. Interesanti, ka, valdot brīvam braukšanas stilam, nedēļas laikā gadījās redzēt tikai vienu satiksmes negadījumu. Komēdijas žanra cienīga bija abu autovadītāju reakcija, kura sākās ar pamatīgu lamāšanos, bet beidzās ar rokasspiedieniem un sirsnīgiem apskāvieniem.
Par mirušajiem daudz nesēro
Par kapiem un bērēm Inesei ir īpašs pastāsts. Grieķi daudz nesēro par aizgājēju. Tieši todien, kad viņi ieradās Krētā, no mājas, kurā viņi dzīvoja, mūžībā pavadīja kādu 40 gadu vecu vīrieti. Neierasti, ka par bērēm vai par piemiņas pasākumu baznīcā (40. dienā, pēc pusgada, gada utt.) tuvinieki izliek paziņojumu uz stabiem kā reklāmas.
Bēres rīko pat tajā pašā dienā, kad cilvēks aiziet viņsaulē. To dara firma, un apbedīšana maksā ap 2500 eiro. Glabā kapenēs, precīzāk sakot, tajās iemūrē aizgājēju. Pēc ceremonijas (iemūrēšanas) cienā ar īpašu grieķu saldumu un konjaku, un viss. Ne tā, kā to dara pie mums. Kapenes ir marmorā, dažas ir arī nabadzīgas — bez nekā. Uz kapiem liek visu, kas tik ienāk prātā, arī bērnu zīmējumus, piemēram, tēvam, automašīnas markas zīmīti, lietas, kuras aizgājējam dzīves laikā bijušas mīļas.
Kremācija Grieķijā atļauta kopš 2006. gada, bet te to nedara — ved nelaiķi uz Bulgāriju, kur lētāk, Vāciju u.c. Lai gan baznīca ir pret to, pareizticīgajiem tas tomēr ir bizness — bēres, piemiņas pasākumi, svētbrīži.
Dārgs benzīns
“Vai Grieķijā ir dārga dzīve?” — viens no jautājumiem, kuru pēc atgriešanas bieži nācās dzirdēt Inesei. Ar Latvijas algām salīdzinot, dārgāka, piemēram, benzīns maksāja pusotras reizes dārgāk, ziepju gabaliņš — ap eiro, šokolādes tāfelīte — pusotru eiro. Taču jāņem vērā, ka viņiem, piemēram, minimālā pensija ir ap 600 eiro, arī PVN pārtikas produktiem, izņemot alkoholu, tikai 13 procentu.
Lai gan grieķi vīnu “lok” kā ūdeni, Inese nekur nemanīja piedzērušos cilvēkus. Arī ubagotājus negadījās redzēt. Pusdienojot restorānā, Latvijas tūristi nebija smalkā stila piekritēji un izēda tukšu šķīvi: par to viņi tika arī atalgoti — saimnieks pateicībā uzsauca rakiju un pīrāgu. Arī pludmalē, izīrējot pludmales krēslus, kā bonusu atpūtnieki saņēma riekstiņus un rakiju.
***
Ir vietas, kur Inese labprāt atgrieztos vēl vienu reizi, piemēram, Horvātijā. Krētā viņai pietika ar vienu reizi. Kāds politiķis, atbildot uz jautājumu, kā Latvija var palīdzēt Grieķijai, sacīja: “Brauciet uz turieni tūrisma ceļojumos!” “Tā ka es savu misiju esmu izpildījusi,” smej Inese.

* Izmantoti materiāli no inerneta

Fakts

Platība: 131 957 km2.
Galvaspilsēta: Atēnas.
Iedzīvotāji: 10 772 967
(2013. gada jūlija dati).
Nacionālais sastāvs: grieķi — 93%, citi — 7%
(2001. gada dati).

Staburags.lv ARHĪVS

Grieķi nekur nesteidzas

Kategorijas