Aulekšiem zirga un dzīves mugurā

2015. gada 17. jūlijs 00:01

266

Vienmēr smaidīgā pastniecīte jaunjelgaviete Dzidra Līmane pirms pāris gadiem atgriezusies bērnības mājās — Jaunjelgavas novada Mentas “Slokās”. Turp nākamās nedēļas sākumā vedīs bērnu, mazbērnu, radu, draugu un kolēģu ceļš, jo nemanot Dzidras dzīvē gadi sakrājušies piecos desmitos.

Īsākais ceļš — pa sliedēm
Dzidru satieku nekur citur kā Jaunjelgavas pasta nodaļā. Pasts ir viņas darbavieta trīs gadu desmitus. Pirms šādas saiknes ar cilvēkiem, kas jubilārei ļoti tīkama, agrā jaunībā cerējusi būt friziere. Diemžēl no vidusskolas uz arodskolu tolaik vajadzēja nosūtījumu, bet to viņai nedeva. Pēc ilgām pārdomām un atbilstošas skolas meklējumiem izvēlējās mammas profesiju — būt par pastnieci. Jau bērnībā palīdzēja mammai izvadāt pastu, patika pasta atmosfēra, kas toreiz bija ļoti spraiga. Iestājās Rīgas tehniskajā skolā, kas toreiz bija Maskavas ielā, apguva pasta operatores arodu un praktizējās Taurkalnes pasta nodaļā. Kā jauniņo sūtīja uz dažādām nodaļām, laižot darbinieces atvaļinājumā — Daudzesē, Sunākstē, Aizkraukles pagastā.
Ģimene dzīvoja Jaunjelgavas no-vada Mentā. Mājas “Slokas” ir trīs kilometrus no Mentas dzelzceļa stacijas, apmēram tikpat tālu arī tuvākais kaimiņš. Īsākais ceļš uz tuvāko apdzīvoto vietu — ejot pa sliedēm. Ģimenē auga vēl divas māsas un brālis. Viņš, pirms aizgāja savā dzīvē, Dzidru apmācīja braukšanas mākā — ar “ziliņu” pa kolhoza laukiem. Vēlāk trīs māsas palika kopā ar mammu un bija spiestas apgūt visus lauku darbus, arī netālās Iecavas upītes pļavās gādāt sienu divām govīm, aitām.
Bērni pierunā legalizēties
Jubilāre atzīstas, ka ilgi un dikti braukts ar “žiguli”, motociklu un citu tehniku. Arī lielais, masīvais motocikls “IŽ Jupiter” ar blakusvāģi mazajai, trauslajai Dzidrai nebija par smagu. Iedarbināt gan to nevarēja, bija jālūdz palīgā mamma, kas bija augumā raženāka. Tāpēc, lai nokļūtu līdz tuvākajam kaimiņam, kuram vienīgajam apkārtnē bija telefons, mammu ņēma līdzi blakusvāģī. Apprecoties varēja paļauties uz vīru, ka viņš vienmēr, kurp vēlēsies, aizvedīs.
Ar vīru kopā aizvadīti vairāk desmiti jauku gadu. Iepazinušies tūlīt pēc vidusskolas kādā Jāņu nakts ballītē Jaunjelgavā, Liepu parkā. Pēc viņa nāves viss dzīvē mainījies. Pirms aptuveni desmit gadiem Dzidras bērni pierunājuši mammu beidzot iegūt autovadītājas apliecību. Tā lieti noder, jo ikdienā uz darbu nekā citādi kā ar savu auto netikt. Tagad bērni
izklīduši Latvijas plašumos, un Dzidrai jau trīs mazbērni auklējami — visas meitenes.
Gluži kā mežonīgajos rietumos
Atminoties jaunību, darba gadus, jubilāre stāsta par trako paku laiku, kad vietējie, piemēram, kāds skrīverietis — rožu audzētājs — ar pasta starpniecību sūtīja simtiem kastu ar ziediem. Lai izpildītu pasūtījumu, nācies strādāt pat līdz pusnaktij. Ikdienā pasta operatores darbs, — periodikas abonēšana, naudas pārvedumi, maisiem vēstuļu. Kad bērni vēl bija mazi, strādāts arī telegrāfā, nosūtot telegrammas, pieņemot telefona sarunas.
Par pastnieka darbu viņa teic: tas nozīmē prast ieklausīties cilvēkos, dzirdēt un sajust viņus. Tikai pie “papīriem” vai tikai pie mašīnas stūres strādāt nevarētu. Znots viņai jautājot, vai šī rutīna nav apnikusi? Dzidra saka — katra diena ir citādāka, katrs cilvēks — citāds, pārsvarā pozitīvi noskaņots. Gadoties vakaros ierauties četrās sienās ar vēlmi bēgt no jebkādas komunikācijas. Tādos brīžos nepieciešama atpūta. To var gūt dažādi, arī mierīgi braucot 12 kilometru no Jaunjelgavas līdz Mentai vai mežā ar putnu dziesmām. Dzidra, atskatoties uz bērnību, atceras, ka, pirms pasta darbiniekiem piešķīra mašīnas, sūtījumus izvadāja ar zirgu. Šis spēcīgais un skaistais dzīvnieks vienmēr bijis mīļš, jo arī vecāmāte vienu turējusi. Jaunībā jaukākā nodarbe bijusi zirga mugurā aulekšiem brāzties pa meža taciņām. Vidusskolas laikā kopā ar draudzenēm zirga pajūgā brauca no Mentas uz balli Jaunjelgavā. Zirgu mīlestība nav zudusi, un, ja būtu iespēja kādu iegādāties, noteikti to darītu. Pašlaik izmanto katru iespēju sēsties zirgam mugurā vai tik pa gabalu uz tiem paskatīsies, piemēram, apmeklējot staļļus Ķeguma pusē. Brīvajā laikā svešas nav arī makšķerēšanas kaislības.
Pirms trim gadiem no Jaunjelgavas, kurā nodzīvoti daudzi gadi, Dzidra pārcēlusies uz bērnības mājām “Slokām”. Šim solim pierunājis viņas tagadējais draugs, bijušais mežsargs. Sākumā bažījusies, vai paspēs laikus būt darbā. Tā retumis gadoties, kad pieviļ tehnika. Tad jālūdz Jaunjelgavas kolēģes no rīta atslēgt nodaļu. Lēmumu par dzīvesvietas maiņu nenožēlo. “Slokās” atkal iekopta sava piemājas saimniecība, ir vistiņas, telīte, kaziņas. Te klās arī lielo jubilejas galdu, bet pirms tam būšot jauka pasēdēšana ar kolēģiem Jaunjelgavā.

Staburags.lv ARHĪVS

Aulekšiem zirga un dzīves mugurā

Kategorijas