Ūdens tīrību pārbauda tikai Pļaviņu baseinā un Valles dīķī

2015. gada 17. jūlijs 00:01

Veselības inspekcijas speciālisti šovasar peldūdens pārbaudes veic tikai 46 oficiāli reģistrētās Latvijas peldvietās. Aizkraukles, Neretas, Jaunjelgavas, Pļaviņu, Kokneses un Skrīveru novadā tādas nav nevienas, tāpēc ūdens kvalitātes pārbaudes neoficiālajās peldvietās var rosināt veikt pašvaldība pēc savas iniciatīvas. “Staburags” interesējās, kā Aizkraukles pusē pašvaldības gādā par saviem iedzīvotājiem, labiekārtojot un sakopjot peldvietas, lai karstajās vasaras dienās gan lieli, gan mazi varētu tur ar prieku varētu uzturēties un droši veldzēties ūdenī, neapdraudot savu veselību.

Aptaujājot Aizkraukles puses pašvaldības, attieksme un viedokļi ir atšķirīgi, un tā vien liekas, ka dažas pašvaldības rīkoties varētu mudināt vien obligāta prasība saviem iedzīvotājiem nodrošināt pludmali un kontrolēt tajā ūdens kvalitāti. Kamēr tādas prasības nav, varam paļauties uz deputātu labo gribu, sapratni un ieinteresētību. Nav arī īsti ko pārmest, jo neoficiālo peldvietu kopšana, uzturēšana un labiekārtošana nav obligāta.
Attīra krasta zonu
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs stāsta, ka vietas pie ūdens, kur iedzīvotāji dodas peldēties un atpūsties, precīzāk varētu saukt par atpūtas vietām, nevis peldvietām: “Lai aizkraukliešiem šīs atpūtas vietas padarītu pievilcīgākas, Daugavmalā pie “Kapteiņa krodziņa” esam iekārtojuši vingrošanas elementus gan bērniem, gan pieaugušajiem, piekrastes zonā uzbērām smiltis — gan šajā vietā, gan Daugavmalā pie kultūras nama. Regulāri attīrām krasta zonu no sanesām, izvedam atkritumus. Redzot, kādi laikapstākļi ir šovasar, neesam sūtījuši ūdens kvalitātes analīzes, taču domāju, ka augustā to izdarīsim.”
Ierīkots arī bērnu rotaļu laukums
Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Uldis Albiņš stāsta, ka jaunjelgavieši vasaras tveicē visbiežāk veldzējas līcītī pie bijušās glābšanas stacijas, kur ir lēzens krasts un ērta ieeja ūdenī, piemērota arī bērniem. “Esam sakopuši apkārtni, līdzās ierīkots rotaļu laukums bērniem, soliņi, novietotas atkritumu tvertnes un pārvietojamā tualete. Esmu novērojis, ka vietējie izvēlas peldēties arī Daugavā pie promenādes, savukārt Staburaga pagastā iecienīta peldvieta ir pie Vīgantes parka. Daugavas ūdens kvalitāti uzrauga Valsts vides dienests, tāpēc par piesārņojumu informāciju saņem arī pašvaldība. Lai pašvaldība ierīkotu oficiālu peldvietu, jāatbilst daudzajām izvirzītajām prasībām, turklāt, ja nemaldos, peldvietā jāno-drošina arī glābšanas pasākumi,” stāsta Uldis Albiņš.
“Staburags” apmeklēja šo jaunjelgaviešu peldvietu līcītī, sastapām vairākus bērnus, kuri peldējās vecāku un vecvecāku uzraudzībā. Apkārtne tīra, sakopta un labiekārtota, bērniem ērti piekļūt pie ūdens, un viņi stāsta, ka vasaras siltajās dienās te nāk katru dienu.
Pļaviņiešu ūdens priekiem — peldbaseins
Pļaviņās darbojas atklātais peldbaseins, ko uztur pašvaldība un regulāri veic ūdens kvalitātes pārbaudes, ir noslēgts līgums ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”, kas regulāri pārbauda ūdens kvalitāti.
Pļaviņu novada domes izpilddirektors Aivars Bardovskis stāsta, ka baseina teritorijā tā darbības laikā pašvaldība algo dežurantu, kurš uzrauga baseinā notiekošo, gādā par drošību, kārtību un tīrību. Peldbaseina teritorijā pašvaldība ierīkojusi gan volejbola laukumu, gan divas ģērbtuves. Tie pļaviņieši, kuri dzīvo līdzās Daugavai, peldēties dodas sev tuvākajā vietā, nokāpj pa kāpnītēm, taču tās vietas nav piemērotas publiskas peldvietas ierīkošanai, tur ir Daugavas stāvkrasts.
Skrīverieši peldēties dodas uz Daugavmalu pie “Klidziņas”, kas ir privātīpašums, vēl viena vieta, kur vasaras karstumā veldzēties ūdens tuvumā, ir Līču ūdenskrātuvē. Skrīveru novada domes izpilddirektors Ansis Martinsons stāsta, ka iepriekš pašvaldība Daugavmalu pie “Klidziņas” kopusi intensīvāk, taču pēdējā laikā izveidojušās saspringtas attiecības ar īpašniekiem, tāpēc izdara vien minimumu. Par ūdens kvalitātes analīzēm skrīverieši neesot domājuši.
Koknesiešiem jābūt pacietīgiem
Kokneses novada domes priekš-sēdētājs Dainis Vingris stāsta, ka peldvietas ierīkošana Koknesē ir aktuāla jau ilgāku laiku: “Koknesiešu vecajā peldvietā līcītī ir stāvošs ūdens, kura kvalitāte neatbilst prasībām, lai tādā varētu peldēties. Esam apsvēruši dažādas iespējas, kur varētu ierīkot pludmali, taču gan Daugavas posmam, gan Pērses upei, kas vijas caur Koknesi, lielākoties ir dolomīta stāvkrasti, tāpēc tas nav iespējams. Vēl viena iecere bija peldvietu veidot pie Likteņdārza, taču tajā vietā reiz bijuši kapi, tādēļ arī to kā pludmali nedrīkstam izmantot. Vienīgā iespēja — pludmali veidot tajā pašā līcītī, vecās pludmales vietā, taču tam vajadzīga nauda.
Pirmkārt vajadzīgas hidrotehniskas būves, lai izveidotu caurteci, līdz ar to līcītī ūdens nebūtu stāvošs kā dīķī, uzlabotos tā kvalitāte un varētu atļaut peldēties. Likteņdārzā ir iecere uzbērt lielu kalnu, šim nolūkam no vecās peldvietas varētu izsmelt dūņas un izlauzt vecos celmus. Lai peldvietu labiekārtotu, jālīdzina zeme, jāuzber smiltis, noteikti jādomā par ģērbtuvju, soliņu un atkritumu tvertņu ierīkošanu. Zeme nepieder pašvaldībai, tā būtu jāatpērk no īpašnieka.”
Koknesietis teic, ka šobrīd tuvākā vieta, kur var peldēties, ir Mežezers un Lobes ezers, daudzi dodas arī uz Rīteru karjeru, novērots, ka vietējie pamanās peldēties Daugavā arī vietās, kur tas ir aizliegts.
Sakopj vien pirms svētkiem
Neretas novada Mazzalves pagastā iedzīvotāji peldēties dodas uz upmalu līdzās Mazzalves pamatskolai, šo vietu pašvaldība regulāri izpļauj. Mazzalves pagasta pārvaldes vadītāja Zeltīte Odiņa stāsta, ka ērberģietis Jānis Gadišķis iekopis peldvietu pēc paša iniciatīvas, kur peldēties var doties arī citi mazzalvieši, savukārt vēl viena vieta, kur cilvēki peldas, esot privātīpašumā pie jaunās HES.
Neretas pagasta pārvaldes komunālās nodaļas vadītājs Rihards Trukša “Staburagu” informē, ka pagastā nav nevienas oficiālas peldvietas, līdz ar to pašvaldība pirms svētkiem sakopj “lielās peldētavas” apkārtni, kas atrodas līdzās autobusu stacijai un pludmales volejbola laukumiem.
Nodrošināt peldvietu — tas ir pašsaprotami
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2015. gada peldsezonā vairākas pašvaldības ir organizējušas un finansējušas paraugu ņemšanu peldvietās, kuras nav iekļautas Ministru kabineta noteikumos kā oficiālas peldvietas. Vienīgā mūsu pusē — Valles pagasta pārvalde.
Valles pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Radziņa stāsta, ka ūdens kvalitātes analīzes Valles pagasta centra dīķī veic jau vairākus gadus. Tā ir Vecumnieku novada nostāja, ka jārūpējas par savu iedzīvotāju veselību, drošību un labsajūtu, tāpēc to dara arī Valles pagastā. Ūdens parauga analīzes parasti ņem trīs mēnešus — no jūnija līdz augustam, kad ir aktīvā peldsezona. “Valles pagastā dīķis ir vienīgā pašvaldības nodrošinātā peldvieta iedzīvotājiem, tāpēc uzskatām, ka mums par to jārūpējas. Katru gadu to labiekārtojam, pļaujam, ierīkojam puķudobes un soliņus, vācam atkritumus. Līdz šim visi ūdens analīžu rezultāti ir bijuši labi, tos arī darām zināmus iedzīvotajiem, pieliekot pie informatīvā stenda, ka dīķī peldēties ir atļauts. Manuprāt, nodrošināt tīru ūdeni peldvietā, sakopt un labiekārtot dīķa apkārtni, ir pašsaprotami,” teic Iveta Radziņa.

Fakts

Zilais karogs patlaban pasaulē ir populārākais tūrisma ekosertifikāts. Šo ekosertifikātu piešķir trijās kategorijās: peldvietām, jahtu ostām, individuālajām jahtām. Lai Zilo karogu piešķirtu peldvietai, tai jāatbilst daudzām izvirzītajām prasībām vairākās kategorijās, piemēram, drošībai, ūdens kvalitātei u. c.

Staburags.lv ARHĪVS

Ūdens tīrību pārbauda tikai Pļaviņu baseinā un Valles dīķī

Kategorijas