Grieķi nekur nesteidzas

2015. gada 16. jūlijs 00:01

Pēdējā laikā Grieķijas vārdu piesauc teju katrs politiķis, ekonomists vai banku speciālists, jo visiem ir, ko teikt par šīs valsts nenokārtotajiem parādiem, vien to, ko darīt tālāk, neviens tā īsti nezina. Taču tas gan nemazina tūristu interesi par šo zemi, kura tiek uzskatīta par Eiropas civilizācijas šūpuli. Arī Inese pirms mēneša bija Krētā. Ceļazīme uz Grieķiju viņai bija dāvana dzimšanas dienā.

Lielākā sala valstī
Kad Inese universitātē mācījās antīko literatūru, viens no viņas sapņiem bija kādreiz aizbraukt uz Grieķiju. Protams, nedēļā var apjaust tikai mazu kripatiņu no šīs valsts, vēl jo vairāk — šī nebija izzinoša ekskursija pa Grieķijas vēstures takām ar kultūras pieminekļu apbrīnošanu, bet gan atpūtas maršruts uz Krētu. Taču lielākais ieguvums Inesei ir tajā iepazītie cilvēki dažādās sadzīves situācijās. Viņa redzēja gan bēres, gan kāzas, gan viesības.
Krēta ir viena no Grieķijas vietām, uz kurieni tūristi plūst straumēm. Vistālāk Eiropā uz dienvidiem izvirzīto punktu — Grieķijai piederošo Krētas salu Vidusjūrā — salinieki paši skanīgi sauc par “megali nisi”, kas nozīmē lielā sala. Tā ir ap 260 km gara, platākajā vietā — 60 km, bet šaurākajā — tikai 12 km plata. Krēta ir Grieķijas lielākā sala, savukārt Vidusjūrā tā ir piektā lielākā sala. Senatnē to pazina kā vēju salu un ticēja, ka te ir vēju dieva Eola mājvieta. Lielajai salai tiek pieskaitītas arī daudzās mazās saliņas, izkaisītas gar Krētas ziemeļu un dienvidu piekrasti. Krētu mēdz uzskatīt par Eiropas vistālāko dienvidu punktu. Tā atrodas uz 35. Ziemeļu paralēles, līdz ar to vairāk uz dienvidiem nekā Āfrikas kontinenta ziemeļu piekraste.
Lielajā salā dzīvo ap 500 tūkstošiem iedzīvotāju, par kuru stabilāko un ienesīgāko saimniecisko nozari kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem kļuvis tūrisms. Salas ziemeļu piekraste ir nepārtraukta kūrortu josla. Ik gadus sezonas laikā salu apmeklē vairāk nekā divi miljoni atpūtnieku. Peldsezona sākas aprīlī, kad ūdens temperatūra jūrā ir apmēram tāda kā labā vasarā pie mums Baltijas jūrā jūlija vidū. Krētas kūrortos sezona turpinās līdz oktobrim.
Jūtas kā Krievijā
Vai Grieķija ir tālu? Rēķinot lidojumu ar lidmašīnu — tuvu. No Rīgas — divarpus stundu lidojums līdz Heraklijai.
Inese ar saviem līdzbraucējiem dzīvoja viesnīcas tipa mājā. Krētā viņa jutās kā Krievijā. Ļoti daudz krieviski runājošu cilvēku. Bija arī daudz ukraiņu, kuri šeit dzīvot ieradušies 90. gadu beigās. Krievu valodas zināšanas te bija liela priekšrocība. Protams, varēja izlīdzēties arī ar angļu valodu.
Inesei radās priekšstats, ka grieķi nekad nekur nesteidzas un pastāvīgi kavē. Ar pārlieku lielu čaklumu un laipnību viņi neizcēlās. Var jau būt, ka Inese nav tālu no patiesības, jo savulaik iznāca Aleksandras Fiadas grāmata “Kas ir grieķi?”. Tajā ir arī šādas rindas: “Vidusmēra grieķim darbs ir kaut kas, ar ko, nešpetni lādot sūro likteni, aizpildīt laiku starp brīvdienām. Grieķijā ir 12 oficiālās valsts svētku dienas, un vasarā katram pienākas 22 dienas apmaksāta atvaļinājuma. Tā kā arī nedēļu nogalēs, slimības laikā un dažādu streiku dēļ grieķis uz darbu neiet, kopumā apmēram pusi gada viņš ar pilnām tiesībām var veltīt savai iemīļotākajai nodarbei — nedarīt neko.”
Grieķu tirgoņus tūrists interesē tik ilgi, kamēr viņš aplūko preci, taču, ja nekas netiek pirkts, tūrists tajā pašā brīdī kļūst par neko. Tātad — tūristu, laipni smaidot, sagaida ar “kolimera” (labdien), bet, ja neko nenopērk, tūdaļ pievēršas nākamajam…
Lai nu ko, bet grieķi mīl kaķus. “Tikpat kārni kā es,” ironizē Inese,— viņi bija sastopami ik uz stūra. Paši grieķi smejas, ka tāds kā valsts simbols. Un kaķus mērot nevis pēc skaita, bet spaiņos — tik daudz viņu ir.”
(Turpmāk vēl)

Uzziņa
Grieķija atrodas Balkānu pussalas dienvidu daļā uz daudzajām Vidusjūras salām. Dienvidrietumos to apskalo Jonijas jūra, dienvidos — Vidusjūra, austrumos — Egejas jūra, robežojas ar Albāniju, Maķedoniju, Bulgāriju un Turciju. Valsts dienviddaļa atrodas Peloponēsas pussalā.
Lielākās salas: Krēta, Eibojas sala, Rodas sala; kopumā 20 tūkstošu, bet apdzīvotas ne vairāk kā 200 salu.
Dabas resursi: nafta, dzelzsrūda, lignīts, cinka un niķeļa rūda, krīts, dažādu krāsu marmors, sāls, ūdens enerģija, saulainās piekrastes un dabas ainavas.

Staburags.lv ARHĪVS

Grieķi nekur nesteidzas

Kategorijas