Zemenes lasīs arī vasaras beigās

2015. gada 16. jūlijs 00:01

346

Secieša Dzintara Kazakeviča saimniecībā šogad jauna zemeņu raža ienāksies ne tikai jūlija vidū, bet arī vēlā rudenī — laukā iestādīti saldētie jeb “frigo” zemeņu stādi, bet siltumnīcās podos aug remontantās zemenes. No tām ražu var iegūt līdz rudens salnām, un svaigas zemenes ēstas vēl pat Skolotāju dienā oktobrī.

Dzintara Kazakeviča un viņa sievas Leldes saimniecībā zemenes gan nav vienīgais rūpals — te audzē arī dārzeņu un puķu stādus, gurķus un tomātus, arī kartupeļus, kāpostus, sīpolus un ķiplokus. “Nedaudz no visa,” saka Dzintars. “Apsaimniekotās platības nav lielas, lauki mums ir arī Staburaga pagastā, taču visu, izņemot zemes apstrādi, paveicam rokām, darba pietiek no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim.” Lelde turklāt vēl strādā par skolotāju Aizkraukles profesionālajā vidusskolā, bet daudz palīdz arī vīram. Šogad darbi siltumnīcā pat sadalīti — Lelde rūpējas par gurķiem, Dzintars par tomātiem, viņa pārziņā ik gadu ir arī kāpostu stādījumi. “Tos es nevienam neuzticu,” saka saimnieks.
Ar šo vaļasprieku un vēlāk arī biznesu ģimene sāka nodarboties pirms apmēram astoņiem gadiem, palīdzot saimniecībā Leldes tēvam, kurš audzēja stādus. Viņš savukārt to pārņēmis no Leldes vectēva, kurš bijis agronoms un audzējis gan kāpostus, gan ziedinājis tulpes. Iegūtās zināšanas, darbojoties vecāku saimniecībā, vēlāk nolēmuši likt lietā, un tagad viņi izmēģina arī daudz jaunu lietu.
Zemeņu laiks
Dzintars jau vairākus gadus audzē zemenes, patlaban ražu dod 0,4 hektāru platībā iestādītās triju šķirņu ogas — ‘Polka’, ‘Rumba’ un ‘Sonāte’, visbagātīgāk šogad ražo tieši ‘Polka’. “Uzskatu, ka zemeņu audzēšana būtu izdevīgs bizness, ja vien Latvijas tirgu tik ļoti nepārpludinātu no Polijas ievestās ogas,” atzīst viņš. “Tāpēc jāmeklē veidi, kā iegūt bagātīgāku ražu un paildzināt zemeņu laiku.”
Viens no eksperimentiem ir remontanto zemeņu audzēšana — atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm tās ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tādējādi būtiski pagarinot ogu vākšanas laiku.
Jaunums nelielajā saimniecībā ir saldēto jeb “frigo” zemeņu stādījumi. Šos stādus rudenī pēc salnām novāc, sašķiro un ievieto saldētavā mīnus 1,5 grādu aukstumā. Stādu “apmāna”, it kā tas būtu jau pārziemojis, un ļoti agri pavasarī var stādīt laukā. Dzintara laukos “frigo” stādi šogad iestādīti maija beigās, tie sāk ražot apmēram pusotru mēnesi pēc izstādīšanas. Tagad zemeņu lauks ir vienos ziedos, bet jau pēc nedēļas plānots ievākt pirmo ražu. No saldētajiem stādiem iestādītas trīs šķirnes — ‘Pegasus’, ‘Florence’, ‘Matis’, no tām iecerēts iegūt arī stādus.
Zemenes no “frigo” stādiem Dzintara Kazakeviča saimniecībā audzē jau trešo gadu, pirmajā gadā tās laukā izstādītas augustā, bet septembra beigās ievākta raža. Skolotāju dienā kāda kafejnīca Jēkabpilī viņu audzētās svaigās zemenes pasniegusi kā īpašu dāvanu skolotājām svētkos. Ogas bijušas ļoti saldas, bet eksperiments ar vēlo ražu tomēr bijis ne pārāk veiksmīgs — pēdējie ziedi nosaluši, zemenes sasalušas un bijis žēl postā aizgājušo ogu. “Uzskatu, ka pēdējais laiks, lai iegūtu pilnu ražu, šādu stādu izstādīšanai atklātā laukā ir jūlija vidus,” nosaka zemeņu audzētājs.
Dzintars bilst, ka rudenī cilvēki lāgā neticot, ka zemenes ir tepat Latvijā audzētas, ekoloģiski tīras. Arī citi ogu audzētāji atzīst — rudens zemeņu realizācijā jāņem vērā tas, ka pircēji nav pieraduši ēst zemenes arī rudenī, turklāt vasaras beigās tirgū ir plašs citu augļu un ogu piedāvājums. “Frigo” zemeņu stādījumi nākamajā gadā atkal ražo ierastajā klasiskajā zemeņlaikā.
Piparmētras ar
šokolādes garšu
“Nākotne ļoti jāplāno un jādomā, ko audzēt,” saka Dzintars Kazakevičs. “Viena no mūsu pamatnodarbēm ir stādu audzēšana, tie pavasaros ir pieprasīti. Taču ar katru gadu stādus aizvien grūtāk pārdot un cenas krīt, jo šai nodarbei pievēršas arvien vairāk cilvēku — iesākumam lieli ieguldījumi nav vajadzīgi, tas sākumā šķiet vilinošs bizness. Taču arī darba ir ļoti daudz, ne tikai stādus audzējot, bet arī pārdodot gadatirgos, jo daudzviet tirgošanās vieta jāieņem jau naktī vai ļoti agrā rītā. Turklāt cilvēki aizvien vairāk pierod pie zemām cenām, piemēram, daudz labprātāk pērk ledenīšu stādus “Maximā”, bet vēlāk, kad stāds nīkuļo, jo pieradis pie citiem augšanas apstākļiem, tāpat meklē Latvijas preci.”
Dzintars atklāj, ka daudzas idejas aizgūst arī no citiem audzētājiem, piemēram, šogad mēģinājuši podos audzēt piparmētras, ne vien klasiskās, bet arī ar šokolādes, mentola un ābolu-ananasu garšu. Tie, kuri pirmo reizi šādus nosaukumus izdzird, pasmaržo un saka: tā smaržo ne tikai pēc šokolādes, bet arī pēc piparmētrām. “Tā taču arī ir piparmētra!” smej Dzintars. Cilvēki tās labprāt pērk, lai izmantotu ne tikai tējai, arī uzlējumiem un salātiem.
Ar mūziku pret cūkām
Viena no saimniecības pamatkultūrām ir kartupeļi, šogad tie iestādīti apmēram divu hektāru platībā, un saimnieks bilst, ka par ražu pagaidām īpaši nevar sūdzēties — bumbuļu zem laksta daudz, tikai sausuma dēļ jāuzmanās no slimībām. Kartupeļu lauku ienaidnieks ir arī mežacūkas, tās jau paspējušas “novākt” daudz jauno bumbuļu. “Saprotu, ka laikapstākļiem nepavēlēsi, bet ar mežacūkām jācīnās,” saka Dzintars. “Es tās cenšos aizbiedēt ar mūziku — ieslēdzu radio, lai naktī skan. Palīdz, cūkas nenāk.”
Kādi ir Dzintara nākotnes plāni? “Gribētos attīstīt, modernizēt saimniecību, un pirmais, ko vispirms esmu iecerējis iegādāties, ir laistīšanas plaukti stādiem,” saka viņš. “Arī zemenēm būtu vajadzīga laistīšanas iekārta, un būtu labi, ja izdotos piesaistīt arī Eiropas projektu naudu.”

Fakts

Saldētos jeb “frigo” zemeņu stādus plaši izmanto zemeņu audzēšanā gandrīz visā pasaulē. Sākotnēji sasaldētos stādus izmantoja tikai agras ražas iegūšanai, stādot tos plēves tuneļos, bet mūsdienās to lietošana kļuvusi daudz plašāka, ražu iegūstot no jūlija līdz janvārim. Saldēto stādu plašāka izmantošana Latvijā sākta nesen, un līdz ar pieaugošo stādu importu no ārzemēm interese par tiem arvien pieaug.

Staburags.lv ARHĪVS

Zemenes lasīs arī vasaras beigās

Kategorijas