Vislielākā vērtība — kupla un saliedēta ģimene

2015. gada 10. jūlijs 00:01

Vasaras pilnbriedā, liepu ziedēšanas laikā, 14. jūlijā, dzimšanas dienu svinēs Iveta Muraška Zalves pagasta Sproģos. “Laikam ritot, mainījušās vērtības un prioritātes, tās vairs nav tādas, kā bija 18 gados. Šodien zinu — mana vislielākā bagātība ir bērnu smiekli, čalas un kņada mājā, bez kā savu dzīvi nespēju iedomāties,” teic Iveta.

No viesģimenes par audžuģimeni
Iveta Muraška strādā Sproģu pamatskolā par skolotāju, kopā ar vīru Aivaru ģimenē audzina trīs bērnus — Juri (19), Nilu (13) un Eniju (8). Jau četrus gadus viņi ir arī audžuģimene. Darbojoties bāriņtiesā, Ivetai laiku pa laikam nācies apmeklēt arī bērnunamus, kuros redzēja, cik daudz bērniem trūkst mīlestības un ģimenes siltuma. “Pirms tam bijām aktīvi ziedotāji dažādās labdarības akcijās, kurās aicina palīdzēt bērniem, taču vienā brīdī sapratām, ka nauda, ko varam ziedot, nav salīdzināma ar to, ja katru dienu varam rūpēties un mīlēt kādu bērniņu, kuram tas ir visvairāk vajadzīgs. Sākumā kļuvām par viesģimeni, bērnunama bērni pie mums ciemojās brīvdienās, taču nu jau vairākus gadus esam audžuģimene. Šobrīd pie mums dzīvo audžumeitas Sindija (9) un Ieva (4). Ieviņa pie mums dzīvo jau trīs gadus, un pavisam drīz viņai sāksies jauna dzīve citā ģimenē, kura viņu ir adoptējusi. Kad meitenīte nonāca pie mums, viņai bija veselības problēmas, attīstībā neatbilda savam vecumam, un bija diezgan bezcerīga situācija. Tagad Ieviņa ir īsts dzīvsudrabs, vesels un laimīgs bērns, par ko ir vislielākais gandarījums,” stāsta Iveta.
Atpūšas istabā — skapī
Lai ikdienā tiktu galā ar kuplo bērnu pulciņu, liels atbalsts Ivetai vienmēr ir vīrs Aivars, kurš saprot, ka sievai reizi pa reizei gribas “izrauties”, pabūt kopā ar draudzenēm, kaut kur aizbraukt. Savukārt, ja ārpus mājas izdomā doties divatā, tad Ivetas mamma vienmēr palīdz, pieskata bērnus un ir līdzās. “Kad nolēmām kļūt par audžuģimeni, to pārrunājām ar bērniem. Vecākais dēls uzreiz atbalstīja, jaunākie bērni varbūt šo soli tobrīd vēl neizprata, taču ne mirkli neesam šķirojuši, kurš ir mūsu īstais bērns un kurš nav. To respektē arī mūsu radi un draugi, ja brauc ciemos, tad vienmēr visi bērni ir vienādi, ja ved saldumus un dāvanas, tad visiem,” teic jubilāre.
Domājot par sadzīvi un rūpēm, Iveta teic, ka pieradusi pie trokšņa, kņadas, ko rada bērni, savā ziņā arī viņu tas uzlādē pozitīvi un dod enerģijas lādiņu: “Ja kļūst pavisam traki un gribas mazliet pabūt klusumā, dodos uz savu istabu — skapi, kur varu aizvērt durvis un mierīgi pie galda nodoties rokdarbiem, darinu rotas un atpūšos.”
Svinību galdā būs pašcepta kūka
Jubilejas, ģimenes svētkus, arī Ziemassvētkus, Lieldienas un Jāņus parasti svin kuplā pulkā, kopā sanāk visa ģimene, atbrauc brālēni, māsīca un brālis ar ģimenēm. Jubilejas, kas ir vasarā, parasti ģimenē svin kā dārza svētkus — visi pulcējas Ivetas mājas pagalmā, svētku galds uzklāts nojumē. “Man ļoti patīk gatavoties viesībām, gaidīt un uzņemt ciemiņus. Stundām varu gatavot uzkodas un nodoties galda klāšanai, ko mamma ne vienmēr saprot. Esam gaļēdāji, ģimenē nav neviena veģetārieša, tāpēc visos svētkos svarīgi ir pagatavot labi daudz gaļas ēdienu. Saldajā nu jau kādu laiku ir pašcepta kūka “Napoleons”, kuras recepti aizguvu no brālēna sievas un, nemainot viņas ieteiktās sastāvdaļas, cepu arī es,” atklāj jubilāre.
Par gaidāmo dzimšanas dienu jubilāre teic: “Pasē tā rakstīts, lai gan pašai negribas ticēt, tomēr, kad paraugos uz vecāko dēlu, kuram jau 19, saprotu, ka laiks nav stāvējis uz vietas. Laikam lielākais, ko no dzīves varu vēlēties, ir, lai bērni izaug par labiem cilvēkiem, lai ir saprotoši un ar labu sirdi.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Vislielākā vērtība — kupla un saliedēta ģimene

Kategorijas