Haoss mums nenāk par labu

2015. gada 7. jūlijs 08:44

116

Rietumeiropas kultūras šūpuļa, vīna, filozofu, olimpisko spēļu un citu katram eiropietim pašsaprotamu faktu un notikumu dzimtenes Grieķijas iedzīvotāji pagājušajās brīvdienās, iespējams, pierādīja, ka joprojām spēj domāt citādi, radīt pārmaiņas ar tālejošām sekām.
Vairāki miljoni grieķu pateica “nē” Latvijā tik zināmajam terminam “jostas savilšana”. Ja Valda Dombrovska “Veiksmes stāsts” bija piemērojams Latvijai, tam nepiekrita liela daļa grieķu. Nepiekrita un referendumā pateica “nē” aizdevēju noteikumiem veikt reformas valsts struktūrā un izveidot plānu, kā atdot 184 miljardu eiro. Atdot šādu summu valstij, kas sešus gadus tik tikko velk ekonomiku, principā nereāli, un, šķiet, to saprot arī daļa šīs valsts iedzīvotāju, tāpēc izvēlējušies vieglāko īstermiņa risinājumu — dejot sirtaki un pārējiem eirozonā parādīt vidējo pirkstu.

Vieni referenduma rezultātu saista ar eirozonas un Eiropas Savienības sabrukuma signāliem, bet paši grieķi, konkrēti valsts premjerministrs Aleksis Ciprs, šādus apgalvojumus kategoriski noraida.

Tomēr pirmdiena atnākusi ar jaunām ziņām, neizprotamu rīcību haosa pārņemtajā valstī. Ja vēl pirms nedēļas Grieķijas finanšu ministrs paziņoja, ka drīzāk nocirtīs sev roku, kā parakstīs vienošanos ar aizdevējiem, tādējādi iedvesmojot tautu nepadoties, vakar vēl nezināmu iemeslu dēļ viņš atkāpies no amata. Jāatceras pavasarī notikusī Grieķijas premjera Cipra vizīte Maskavā. Varbūt toreiz nostiprinājās kāds slepens plāns par pakāpenisku valsts atdalīšanos no rietumu sabiedrības? Ekonomiste un Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere šādu ministra soli atzīst par dīvainu: “Viņš smagi ievārījis putru, bet tagad vēlas, lai to izstrebj citi.” To, ka haoss valstī tikai palielināsies, atzīst daudzi. Līdz šim nav izdevies atrast pretēju viedokli. BBC ekonomikas speciālists Roberts Prestons raksta, ka pašlaik Dāmokla zobens, kas karājas virs Grieķijas, ir banku nespēja izsniegt skaidru naudu. Tas nozīmē tukšus bankomātus tuvāko dienu laikā. Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, vērtējot situāciju, teic, ka ES jau drīzumā būs jādomā par humānās palīdzības sniegšanu Grieķijai.
Šajās dienās strauji krīt eiro vērtība pasaules biržās, kas savukārt nav patīkami katram eirozonas iedzīvotājam, tajā skaitā mums, latviešiem. Kopš maciņos neredzam latiņus, kad esam atkarīgi no eiro, jāapzinās, ka Grieķijas — eirozonas valsts — problēmas skar arī mūs. Atspēkojot izteikumus par Latvijas naudas atbalstu, glābjot nepaklausīgo un izlaidīgo grieķu tautu, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis teic — kopš iestāšanās eirozonā Latvija Eiropas stabilitātes mehānismā ieskaitījusi 88, 5 miljonus eiro, bet pašreizējo palīdzību Grieķijai nefinansē no šī fonda. Vai piedalīties glābšanā, jālemj nacionālā līmenī.

Staburags.lv ARHĪVS

Haoss mums nenāk par labu

Kategorijas