Deputāti lemj par palīdzības sniegšanu Ukrainai

2015. gada 7. jūlijs 00:01

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli Latvijas pašvaldībām, aicinot palīdzēt Ukrainas Čerņigovas apgabala kara hospitālim un ārstniecības iestādēm. Aizkraukles reģionā šādu aicinājumu uztver gan atbalstoši, gan ar aizdomām par iespējamo naudas izlietojumu.

Kara hospitālis ir grūtībās
“Cienījamais Andri!” tā maijā atsūtītajā vēstulē LPS priekšsēdētāju Andri Jaunsleini krievu valodā uzrunā Jurijs Andrijčuks, kurš pārstāv Ukrainas Reģionālo un vietējo pašvaldību savienību un Austrumukrainas koordinācijas štābu, kas palīdz karadarbībā cietušajiem. Vēstule ir lakoniska — Jurijs Andrijčuks lūdz palīdzēt Čerņigovas apgabala kara hospitālim un ārstniecības iestādēm.
LPS informē, ka pēc šīs vēstules saņemšanas ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Sarkano Krustu (LSK) par humānās palīdzības sniegšanu Ukrainai, jo tam ir ilggadēja pieredze un starptautiski kontakti. Pašvaldības ir aicinātas līdz 1. augustam pieņemt lēmumu par ziedojumiem un tos ieskaitīt LSK kontā. Plānots, ka SK iegādāsies un Ukrainā nogādās medikamentus un citu nepieciešamo aprīkojumu, kā arī sniegs pārskatu par pašvaldību piešķirto līdzekļu izlietojumu.
Lai pašvaldībām nebūtu jāpūlas, sacerot lēmuma tekstu, LPS tām ir nosūtījusi arī domes sēdes lēmuma projektu, kurā jāieraksta tikai skaitlis. Jebkuram lēmumam par naudas izlietojumu ir vajadzīgs pamatojums ar normatīvajiem aktiem, un LPS min likuma “Par pašvaldībām” 12. pantu, kas skan šādi: “Pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu.”
Ogre sadarbojas ar Čerņigovu
LPS vēstuli sagatavojis LPS padomnieks Eiropas Savienības jautājumos Edvīns Bartkevičs, bijušais Ogres mērs. Čerņigovas pilsētas pašvaldība un Ogres novads sadarbojas dažādās jomās kopš 2007. gada, un šīgada jūnijā Ogres novada pašvaldības vadība darba vizītē apmeklēja Čerņigovu, kur piedalījās sarunās par sadarbību ekonomikas, energoefektivitātes, tūrisma jomā un to bērnu rehabilitācijā vasaras nometnē Ogrē, kuri karā zaudējuši tēvu. Ogres novada pašvaldība plāno organizēt humānās palīdzības akciju, iesaistot tajā Ogres novada uzņēmumus, organizācijas un iedzīvotājus. Tā ir vērsusies LPS ar lūgumu sniegt atbalstu un padomu, kā juridiski pareizi rīkoties, organizējot humāno palīdzību. Iespējams, tas arī ir viens no iemesliem tik operatīvai LPS rīcībai.
Skrīveros lemj piesardzīgi
Skrīveru novada domes deputātu vairākums noraidīja palīdzības sniegšanu Ukrainai. “Iecere palīdzēt ir laba, tomēr nav pārliecības, vai nauda tiks izlietota paredzētajam mērķim, vai tā nepazudīs, kā tas bija, kad palīdzību Ukrainai sniedza Igaunija,” saka Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis. “Uzskatu, ka par palīdzības piešķiršanu Ukrainai jālemj valsts līmenī, pašvaldības funkcija nav sniegt palīdzību citas valsts iedzīvotājiem, turklāt Skrīveru novada budžetā šim mērķim nav lieku līdzekļu. Mēs nosūtīsim Jaunsleiņa kungam vēstuli, kurā informēsim par domes lēmumu un lūgsim sīkāku skaidrojumu par palīdzības organizēšanu. Dome par šo jautājumu varētu arī lemt atkārtoti, ja no LPS saņemtu izsmeļošāku informāciju.”
Vai ukraiņi būs godprātīgi?
Aizkraukles novada domes sēdē deputāts Nikolajs Sokols izteica bažas par to, vai nauda nonāks paredzētajam mērķim, vai tā pa ceļam nepazudīs. Domes priekšsēdētājs Leons Līdums pauda pārliecību, ka LSK pārstāvjiem var uzticēties, un ierosināja piešķirt 1000 eiro no rezerves fonda, jo Ukrainas karā cietušajiem ir jāpalīdz. Deputāti viņa priekšlikumu atbalstīja.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde informē, ka domes sēdē bija divi priekšlikumi — piešķirt 500 vai 700 eiro. Deputāti nobalsoja par 700 eiro lielu atbalstu. Viņi sprieduši, ka varētu piešķirt arī lielāku summu, jo uzticas LPS un LSK pārstāvjiem, tomēr nav īstas pārliecības, vai Ukrainas puse būs godprātīga.
Jaunjelgavas novada domes visi 13 deputāti bijuši pavisam dāsni, nobalsojot par 3000 eiro piešķiršanu no šīgada budžeta līdzekļiem.
Kokneses novada domes finanšu komitejas deputāti vienbalsīgi nolēma, ka Ukrainai jāpalīdz, un nobalsoja par 1000 eiro piešķiršanu, jo uzticas LPS un LSK, tomēr gala lēmums jāpieņem domes sēdē 8. jūlijā. Savukārt Neretas novada domes deputāti par to lems 23. jūlijā. “Es uzskatu, ka Ukrainai vajag palīdzēt,” “Staburagam” sacīja novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis.
Iekārtas par miljoniem eiro nepirks
Kādas medicīniskās iekārtas un preces Ukrainai plānots piegādāt?
“Ukraiņi vēlas kompjūtertomogrāfu, kas atkarībā no tā veida var maksāt pat vairākus miljonus eiro, un citas medicīniskās iekārtas. Viņi nevēlas ne pārtiku, ne arī apģērbu, jo humānās palīdzības apģērbs tur esot nopērkams divreiz lētāk nekā Latvijā, tāpat lētāka ir arī pārtika,” “Staburagu” informē LSK ģenerālsekretārs Uldis Līkops. “Kompjūtertomogrāfu, digitālo rentgena iekārtu un citas medicīnisko izmeklējumu ierīces mēs noteikti nepirksim, jo mums nav jāsakārto Ukrainas veselības aprūpes sistēma, nav jārisina tās problēmas. Pašvaldības nav tik bagātas, lai ziedotu miljonus. Līdz 6. jūlijam naudu LSK kontā ir ziedojušas tikai piecas pašvaldības. Pēc aptuveniem aprēķiniem, Latvijā pašvaldības varētu saziedot 20 — 30 tūkstošu eiro.
Piegādājamo preču skaitā varētu būt pārsienamie materiāli, operāciju lampas, medikamenti — to piegāde gan nav vienkārša, varam vest tikai tos, kuri Ukrainā ir reģistrēti, atļauti. Mēs vēl noskaidrosim ukraiņu vajadzības un piegādājamo preču sarakstu saskaņosim ar LPS, kā arī informāciju publicēsim mūsu mājaslapā.
LPS vērsās pie mums, jo mums ir pieredze palīdzības sniegšanā Taizemē, Japānā, arī vairākkārt Ukrainā, esam tikai starpnieki, kas pildīs LPS uzdevumu. Tomēr palīdzības sniegšana nav vienkārša — notiek saskaņošana, visu vajadzīgo atļauju iegūšana. Ukrainas valdības pakļautībā ir izveidota speciāla komisija, kas koordinē labdarības jautājumus, palīdzības sniegšanu. Pusgads pagāja, kamēr mēs nosūtījām Latvijas ārstniecības iestāžu saziedoto medicīnas tehnikas un aprīkojuma kravu. Pārskaitījām arī naudu, ziedojums bija jāsaskaņo ar Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju Ženēvā, ar Ukrainas valdību, ar Ukrainas Sarkano Krustu. Nauda tika ziedota pārtikai bēgļu nometnēs dzīvojošajiem, viņi saņēma talonus, ar ko iepirkās veikalā, bet produktu vērtību apmaksāja Sarkanais Krusts. Vai pa vidu kāds kaut ko nozaga, nezinu. Varētu jau Ukrainai daļu ziedojumu pārskaitīt naudā, taču ir bažas par tās godprātīgu izlietojumu. Tā kā palīdzības sniegšanā ir iesaistīti arī Sarkanā Krusta Ženēvas pārstāvji, cerams, ka Latvijas palīdzība sasniegs mērķi.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Deputāti lemj par palīdzības sniegšanu Ukrainai

Kategorijas