Viena soļa attālumā no medaļas
2015. gada 7. jūlijs 00:01

Aizvadītā nedēļa pagāja Latvijas jaunatnes vasaras olimpiādes zīmē. Sagatavošanās posms aizvadīts nelielā nometnē, sportisti uz treniņiem nāca divas reizes dienā. Uzlabojām fizisko sagatavotību un pilnveidojām tehnikas iemaņas.
Jaunatnes olimpiāde norisinās ik pēc diviem gadiem, un man bija tas gods trešo reizi kuplināt dalībnieku skaitu ar saviem audzēkņiem. Šīs sacensības Latvijā izceļas ar svinīgu atklāšanas ceremoniju, nav vārdiem aprakstāma kopā būšana un pacilātā noskaņa. Tajā pašā laikā valda liela spriedze. Sportisti ir ļoti motivēti, jo pēc olimpiādes rezultātiem noskaidro tos jauniešus, kas dosies uz Eiropas sacensībām Tbilisi.
Jauniešiem tā ir vienreizīga pieredze. Lielākā daļa sportistu nekļūs par olimpiešiem, un jaunatnes olimpiāde ļauj izbaudīt lielo maču burvību. Braukt uz sacensībām vēlas visi, taču nepieciešams izpildīt normatīvus. Šogad jaunatnes olimpiādē piedalījās 2637 sportisti no visas Latvijas. Normatīvi ir visai viduvēji, ikviens, kurš regulāri trenējas, var tos sasniegt. Reizēm aizdomājos, ka normatīviem vajadzētu būt augstākiem, taču tad viduvējam sportistam nebūtu iespējas izbaudīt olimpiādes atmosfēru.
Līdz šim maniem audzēkņiem nav izdevies piepildīt savas cerības. Katru reizi no sacensībām atgriežamies ar “koka medaļu” — ceturto vietu. Iepriekšējā jaunatnes olimpiādē diska mešanā viena soļa attālumā no bronzas medaļām palika Jurita Matuseviča un Rikards Valts Matvajs. Šogad biju cerīgāka, jo Robertam Vēveram bija visas iespējas kāpt uz goda pjedestāla, taču likteņa ironija — atkal sāpīgā ceturtā vieta. Priekšskrējienus Roberts beidza ar labāko rezultātu skrējēju vidū (11,62 s), savukārt finālā “aizsēdējās” startā un finišēja ceturtais. Sāpīgi, rezultāts viņam ir trešais labākais, taču medaļas nav. Paraudājām abi, taču neko darīt. Pēc priekšskrējieniem viņš pārāk sapriecājās, finālskrējienā par sevi lika manīt starta drudzis, un iznākums ir tāds, kāds ir. Varbūt varēja nepārpūlēties pirmajā skrējienā, taču par tiesībām skriet finālā cīnījās 88 vieglatlēti, šādā situācijā sevi taupīt nevar. Konku-
rence bija liela, daudzi favorīti palika aiz strīpas un tā arī līdz finālam netika. Ieva Elksne vesera mešanā iekļuva olimpiskajā sešniekā, izcīnot piekto vietu (33,24 m).
Par spīti visam, esmu lepna un laimīga par saviem audzēkņiem. Ieaudzinātā sporta mīlestība būs viņos visu turpmāko dzīvi. Liels paldies bērnu vecākiem, audzinātājām, Jaunjelgavas pašvaldībai un sponsoriem, kas ar savu atbalstu palīdz bērniem virzīties uz priekšu.
Aizvadītā nedēļa bija īpaša visiem 12. klases absolventiem, jo tika izsniegti centralizēto eksāmenu sertifikāti. Domāju, Jaunjelgavas vidusskolas 12. klases beidzēji ar rezultātiem bija apmierināti. Valstī kopumā labākie rezultāti bija krievu valodā, savukārt zemākie — matemātikā. Iemesls šādai statistikai meklējams stundu skaitā. Mazās skolas nespēj konkurēt ar Rīgas ģimnāzijām, kurās matemātikas stundu skaits ir lielāks. Iespējams, arī šī priekšmeta mācību programma ir pārāk sarežģīta un mūsdienu jaunatne to nespēj pilnvērtīgi apgūt. Nezinu, kā tas noticis, ka krievu valodā ir augstāki rezultāti kā angļu valodā. Jaunieši labāk zina angļu valodu, savukārt krievu valoda daudziem “pieklibo”. Iespējams, eksāmenu grūtību pakāpe bija atšķirīga.
Skaļas diskusijas izraisīja uzturlīdzekļu nemaksātāju datu publiskošana. Tas ir pareizs lēmums, ar šādiem cilvēkiem jācīnās visiem iespējamajiem līdzekļiem. Vecāku pienākums ir uzturēt bērnus līdz pilngadībai. Tas ir drausmīgi, ka bērnam nav abu vecāku. Vienai pašai mātei jāraujas uz pusēm, lai atvasi nodrošinātu ar visu nepieciešamo, kamēr otrs dzīvo bezrūpīgi un neliekas ne zinis. Tas, ka no 30 000 alimentu nemaksātāju vārdiem piekrišana publicēt dota vien 2000 personām, manuprāt, liecina, ka ne visi nemaksātāji ir ļaunprātīgi. Nosauktās personas izvairās apzināti, citi, iespējams, radušos situāciju mēģinās atrisināt savā starpā. Lielākajai sabiedrības daļai šis saraksts neko daudz neizsaka, cietīs tikai tie, kuri ir publiskas personas un kuru tēls tiks iedragāts. Sievietēm ieguvums būs iespēja pārbaudīt, vai sastaptais vīrietis nav “melnajā sarakstā”.
Andrim Bērziņam aizvadītā nedēļa bija pēdējā Valsts prezidenta amatā. Viņš nebija spilgta personība, savu laiku prezidenta krēslā aizvadīja viduvēji, taču stabili. Domāju, ka Andris Bērziņš kā prezidents valstij nebija liels ieguvums, taču ne mazāk svarīgi ir tas, ka neko sliktu viņš neizdarīja. Bērziņa laiks augstajā amatā beidzies, tūlīt šos pienākumus sāks pildīt Raimonds Vējonis. Viņš pagodināja arī jaunatnes olimpiādi.
Pasaules mērogā liela uzmanība šobrīd tiek pievērsta Grieķijā notiekošajam. Te medaļai ir divas puses. Parādi ir jāatmaksā, mēs maksājam tāpat kā citas valstis, izņēmumi nedrīkst būt. No otras puses, viņi tagad tagad nespēj pildīt savas kredītsaistības, netiek izmaksātas algas. Grieķijas iedzīvotājiem neklājas viegli, un tautas nostāju var saprast, par ko arī liecina referenduma balsojums. Tomēr sākums tam visam meklējams laikā, kad Grieķija stājās Eiropas Savienībā. Lai iekļūtu eirozonā, spekulēja ar skaitļiem un šāds iznākums bija neizbēgams. Seguma valstī nav, nav investīciju, nav, no kurienes ņemt naudu. Iedragāta arī valsts uzticība, daudzi partneri jau ir pievilti. Pagājušajā gadā biju ekskursijā Grieķijā, ārēji par krīzi nekas neliecināja.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra