Sajusties kā savējiem Latvijā

www.staburags.lv

2015. gada 16. jūnijs 00:01

352

Pagājušajā nedēļā viesu mājā “Valteri” Aizkrauklē notika nometne sievietēm, kuras nesen Latvijā iebraukušas no citām valstīm un mācās latviešu valodu. Šī ir viena no pusgadu ilgā projekta “Drošība un tolerance — imigrantu veiksmīgas integrācijas priekšnosacījumi Latvijā” piektā posma aktivitātēm, un tā noslēgumā cittautietes vēl kārtos oficiālu valsts valodas eksāmenu.
Projektu “Drošība un tolerance — imigrantu veiksmīgas integrācijas priekšnosacījumi Latvijā” realizē Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas birojs. Projektu finansē Eiropas Savienība un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds (75 procenti), līdzfinansē no valsts budžeta līdzekļiem (25 procenti). Organizācija šāda veida projektus rīko jau piekto gadu, un tajā mūsu valstī ieradušās imigrantes apgūst latviešu valodu.
Projekta vadītāja Gunita Ģēgere stāsta, ka sākumā organizācija veidoja vienu nelielu valsts valodas apguves grupu, šobrīd vienlaikus darbojas jau deviņas šādas grupiņas, kurās valodu apgūst apmēram 180 cilvēku. Arī imigrantu skaits Latvijā ir ievērojams — pagājušajā gadā vien Latvijā uzturēšanās atļauju saņēma 10 tūkstoši cilvēku, un lielākā daļa no viņiem arī paliek mūsu valstī.
Mierīgākas dzīves
meklējumos
Gunita Ģēģere stāsta, ka pārsvarā valodas mācību projektā iesaistās sievietes no bijušās Padomju Savienības republikām — Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas. Viņas lielākoties nesen ieradušās mūsu valstī, cita kopā ar ģimeni šurp pārcēlusies mierīgākas dzīves meklējumos, bet lielākoties cittautu sievietes apprecējušās ar latviešiem un vēlas iemācīties runāt latviski. “Viņām ir ļoti liela motivācija to darīt, lai iedzīvotos valstī, saprastu valodu un galu galā iegūtu valodas prasmes sertifikātu,” novērojusi projekta vadītāja. “Arī mums vajag, lai šie cilvēki mācās latviski, un tieši tam paredzēts šis projekts, dodot lielisku iespēju imigrantēm atrast sevi šeit.”
Lielākoties projekta dalībnieces sākumā nezina gandrīz ne vārda latviski, taču jau uzreiz pēc ierašanās meklē iespēju mācīties. Bijuši gadījumi, ka organizācijā ierodas vīrs un saka: mana sieva atbrauks tikai pēc divām nedēļām, bet gribu viņu pieteikt projektā.
Imigrantes divas reizes nedēļā pusgada garumā ne tikai mācās valodu, bet arī Latvijas vēsturi un politiku, iepazīst kultūru, tradīcijas, jo saistībā ar projektu notiek arī citas aktivitātes — ekskursijas, radošās darbnīcas, folkloras vakari un interešu pēcpusdienas, kurās projekta dalībnieces viena otrai rāda un māca savas prasmes un talantus, piemēram, armēniete mācījusi citām gatavot saldumus, citas atkal — izšūt un gatavot lelles. Taču svarīgākais, ko sievietes iegūst, darbojoties projektā, ir draugi un paziņas. “Vienā grupā darbojas krievi, ukraiņi un citu tautību pārstāvji, un viņu vidū nav nekādu nesaskaņu,” saka Gunita Ģēģere. “Cilvēki mācās, sazinās, un daudzas vēlāk arī veiksmīgi atrod darbu.”
Dejo rāmos laukos
Jau otro gadu saistībā ar projektu notiek nometne ārpus Rīgas. Pērn šāda veida vasaras nometne notika Jaunjelgavā, šoreiz apmēram 20 sieviešu kopā ar bērniem astoņas dienas atpūtās un mācījās Aizkraukles novada “Valteros”. Mūsu viesošanās dienā nometnē muzicēja folkloras kapela “Karikste”, un imigrantes aizrautīgi un aktīvi mācījās latviešu dejas un rotaļas.
Visas šurp atbraukušās sievietes tagad jau kļuvušas par rīdziniecēm un atzīst, ka šāda rāma lauku gaisotne viņām esot kas jauns, nebijis un bezgala brīnišķīgs. “Kaut gan man arī dzīve Rīgas centrā šķiet ļoti rāma un mierīga, salīdzinot ar Maskavu,” saka Ludmila Ogorodņikova no Krievijas. Viņa kopā ar ģimeni Latvijā ieradās pagājušā gada vasarā, jo nolēma te iegādāties nekustamo īpašumu. “Gribējām pārcelties uz citu valsti, lai savam bērnam dotu pašu labāko. Draugiem te bija mājas, un viņi mums ieteica Latviju,” stāsta Ludmila. “Te ieguvām visu, ko bijām cerējuši — mierīgu dzīvi, labu ekoloģiju, skaistu dzīvesvietu. Man Latvija nevis vienkārši patīk, bet ļoti, ļoti patīk.”
Jaunā sieviete atzīst, ka ļoti liela veiksme viņai bijusi iesaistīšanās šajā programmā — pērn jūlijā viņa ieradusies Rīgā un jau rudenī pieteikusies projektā. “Cilvēkam, kurš nepazīst šo zemi un kultūru, tiek dota lieliska iespēja to iepazīt un iemīlēt,” saka Ludmila. “Projektā darbojas cilvēki, kuri ir ļoti ieinteresēti, lai mums nodotu savu mīlestību pret Latviju, kurai ir tik skaista valoda.”
“Es mīlu Latviju”
Cilvēki Latvijā patiešām ir ļoti draudzīgi — piekrīt arī Olga Pupkova no Ukrainas. Viņa šurp atbrauca pie vīra, kurš ir latvietis. Viņa atzīst, ka dažos gados, kopš ir Latvijā, jau ļoti daudz iemācījusies un iemīlējusi ne tikai valsti, bet arī valodu. “Kad sāc saprast latviski, apzinies, cik šī valoda patiesībā ir skaista,” saka Olga. “Man arī ļoti patīk Latvijas daba un cilvēki, un es šajā valstī jūtos labi.”
Projekta vadītāja bilst: daudzas no atbraucējām projekta noslēguma vakarā atklājušas — tieši pēc darbošanās projektā un nometnes sajutušās te kā savējās. “Ja viņas nejūtas kā svešinieces, mērķis ir sasniegts,” saka Gunita.
Pēkšņi blakus nostājas maza meitenīte un svarīgi paziņo: “Es mīlu Latviju, jo tā ir ļoti skaista un te atbrauc daudz cilvēku!” Uz jautājumu, kā viņu sauc, mazā atbild: “Marija! Man ir seši gadi, un es šogad iešu skolā. Latvijā!”

Raksts tapis saistībā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja realizēto Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu “Drošība un tolerance — imigrantu veiksmīgas integrācijas priekšnosacījumi Latvijā, V posms” (Nr. IF/2013/1.a./7).
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds (75%), valsts budžeta līdzekļi (25%).
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Starptautiskā Migrācijas organizā

Staburags.lv ARHĪVS

Sajusties kā savējiem Latvijā

Kategorijas