Svarīgākais — vēlme palīdzēt

2015. gada 12. jūnijs 00:01

395

14. jūnijā, atzīmējot Pasaules asinsdonoru dienu, īpaši godinām cilvēkus, kuri, ziedojot asinis, nesavtīgi palīdz citiem, nereti arī glābj dzīvību. Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” un Valsts asinsdonoru centrs
14. jūnijā aicina donorus no visas Latvijas doties uz Tērvetes dabas parku, kur notiks asinsdonoru svētki. Šajā dienā īpaši pasākumi un svētku programma donoriem un viņu ģimenēm būs bez maksas.

Latvijas Sarkanā Krusta Aizkraukles komitejas izpilddirektore Natālija Ivanova stāsta, pēdējā laikā novērojams, ka donori, kuri regulāri ziedo asinis, ir vidējās un vecākās paaudzes cilvēki. Jaunieši uz donoru dienām visbiežāk atnāk vienu reizi, taču tikai retais kļūst par pastāvīgu asinsdonoru.
Goda donors, aizkrauklietis Viktors Panžinskis pirmo reizi asinis nodeva 16 gadu vecumā. “Tolaik mācījos Paula Lejiņa Saulaines sovhoztehnikumā un Bauskas slimnīca rīkoja donoru dienu, tad arī pirmo reizi nodevu asinis. Mācījos automehāniķos, un pāris puišu no kursa aizgājām, neatceros, ka kāds pieaugušais šim solim mūs būtu mudinājis. Vēlāk, strādājot ceļu būvē, pirms došanās dienestā, asinis nodevu vēl pāris reižu. Atgriežoties no armijas, tas kļuva par ieradumu. Man ir “standarta”, visplašāk izplatītā — otrā rēzus pozitīvā asinsgrupa, un asiņu nodošana vairāk kā 30 gadu garumā ir kļuvusi par pašsaprotamu. Šo gadu laikā asinis vidēji esmu nodevis trīs četras reizes gadā,” stāsta Viktors Panžinskis.
Kļūstot par asinsdonoru, nododot asinis regulāri, motivācija, kāpēc to darīt, mēdz atšķirties. Viktors stāsta, ka donoru dienās ir gadījies redzēt arī paģirainus vīrus, kuri atnākuši galvenokārt atlīdzības dēļ: “Man svarīga ir vēlme darīt labu, un, nododot asinis, palīdzot citiem, galvenais ir apzināties, ka ikviens no mums var nonākt situācijā, kad vajadzīga asins pārliešana. Vēl viens iemesls, kāpēc ir vērts kļūt par donoru, ir donora veselība. Otrajā, trešajā dienā pēc asins nodošanas jūtu patīkamu enerģijas un spēka pieplūdumu. Ziedojot asinis, tās atjaunojas, arī medicīniski ir daudz pierādījumu, ka asins nodošana, ja vien nav veselības problēmu, spēj to uzlabot. Cik esmu saskāries, viens no atteikumiem, kāpēc cilvēks nevar kļūt par asinsdonoru, ir pārlieku plānas vēnas, kas pašam donoram ir bīstami. Otrs iemesls ir saistīts ar modes tendencēm — mūsdienu jaunatne, īpaši meitenes, ir “caurspīdīgas”! Atnāk tāds jaunietis ar “putna” svaru uz donoru dienu, viņu nosver un sūta mājās, sakot: ej, kādu pusgadu pilnvērtīgi paēd, pieņemies svarā un tad vari nākt vēlreiz! Esmu redzējis, kā tādi jaunieši bezspēkā ģībst gan pirms, gan pēc asins nodošanas, gan esot donora krēslā. Katrs cilvēks piedzimst kā personība, radīts tāds, kāds viņš ir, tāpēc nevajag badoties, tiekties pēc kaut kādiem iedomātiem elkiem un kaitēt savai veselībai. Labāk jāsporto!”
Aizkrauklietis strādā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par operatīvās vadības biroja inspektoru, policijas darbā aizvadīti jau 27 gadi. Viņš teic, ka darbavietā donoru kustību atbalsta, ir bijušas reizes, kad asinis nodot devies kopā ar kolēģiem. Par nostrādātajiem gadiem pie atvaļinājuma pienākas papildu brīvdienas, līdz ar to ik gadu viņš dodas “karaliskajā” atvaļinājumā, kas ir 42 dienas, tāpēc ne reizi nav izmantojis to brīvdienu, kas pienākas katram donoram. Arī Asinsdonoru diena gandrīz vienmēr iegadījusies brīvdienā, jo strādā maiņu darbu, tāpēc papildu brīvdiena nemaz nav vajadzīga. Viktors teic, ka darbavietā ar kolēģiem vienmēr reaģē, ja asinis vajadzīgas kolēģim vai kādam no viņa ģimenes locekļiem.
“Ja kāds vairākkārt nodomājis kļūt par donoru, taču līdz šim nav varējis saņemties un kļūt par donoru, vajag pirmo reizi nākt kopā ar draugiem vai kādu ģimenes locekli, kas iedrošinātu. Gadiem esmu nodevis asinis, nedomājot par to, cik cilvēkiem esmu palīdzējis, taču tuvākajā laikā pašam plānota operācija, un zinu, ka arī man izmantos donora asinis. Agrāk vai vēlāk katra dzīvē šis aplis noslēdzas: no devēja ikviens var kļūt par ņēmēju,” teic Viktors Panžinskis. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Svarīgākais — vēlme palīdzēt

Kategorijas