“Arī mani šajā dienā izveda...”

2011. gada 25. marts 15:53

784

Pieminot 1949. gada deportāciju upurus, šodien, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, daudzviet notiek piemiņas pasākumi. Piemiņas vietās pulcējas tie, kuriem bija lemts atgriezties no izsūtījuma, daudzi citi, kuriem nav vienaldzīgs mūsu liktenis.

Arī Skrīveru centrā, pie piemiņas akmens, šodien pulcējas daudzi skrīverieši. Lielākā daļa paši, vēl bērni būdami, piedzīvojuši izsūtījumu un spējuši atgriezties. Citi atnākuši nolikt ziedus un iedegt sveces to ģimenes locekļu piemiņai, kuri neatgriezās.

Atnākušos uzrunāja Skrīveru novada domes priekšsēdētāja Gunta Lisenko, bērni skaitīja dzejoļus. Tajā mirklī pa dzelzceļu garām aiztrauca preču vilciens. Riteņu klaudzoņa sirmajiem skrīveriešiem lika atcerēties baisos 1949. gada 25. marta notikumus.

— Arī mani šajā dienā izveda, — kad vilciens bija aizbraucis, ieminējās Zenta Ceiča. — Man tolaik bija tikai 18 gadu. Brālis strādāja stacijā par elektriķi. No darba viņš atnāca ap pulksten diviem naktī — uz rampas esot bijis jāierīko apgaismojums. Viņš domīgi šūpoja galvu un noteica: “Mūs noteikti izvedīs...”

Ap pieciem no rīta pie durvīm klauvēja. Ienāca partorgs, paņēma mūsu pases, izskatīja sarakstu, tad pierakstīja mūs beigās un lika doties ceļā. Lūdzām, lai vismaz ļauj palikt slimajai mātei un jaunākajai meitai, taču viņš bija nepielūdzams. Lai gan dzīvojām netālu no dzelzceļa stacijas, mūs veda ar automašīnu un pirmie iekāpām vagonā. Kopumā bija pieci šādi vagoni. No izsūtījuma man izdevās atgriezties vienai...

Pēc piemiņas brīža visi devās uz novada kultūras centru, kur klausījās kora “Baltābele” koncertu un pie siltas tējas tases ritināja atmiņu pavedienu.

Vairāk attēlu skatieties galerijā

Staburags.lv ARHĪVS

“Arī mani šajā dienā izveda...”

Kategorijas