Marihuānas "mēģinājums"

2015. gada 11. jūnijs 10:57

159

Portālā manabalss.lv, kas ir sabiedrības iniciatīvu platforma, kurā ikviens Latvijas pilsonis var ievietot savu iniciatīvu un vākt parakstus tās nogādāšanai Saeimā, nepieciešamo balsu skaitu saņēmusi marihuānas dekriminalizācijas iecere. Saeimas prezidijs šo iniciatīvu nodeva izvērtēšanai parlamenta komisijā. Paraksti iecerei vākti kopš 2012. gada janvāra. Pēc iniciatīvas pārstāvja Donata Blaževiča domām, dekriminalizācija ir efektīvs veids, kā risināt narkotiku problēmas sabiedrībā.

Marihuānas dekriminalizācija nozīmētu, ka atceltu kriminālatbildība par neliela daudzuma tās glabāšanu un lietošanu.

Sabiedrisko pētījumu un aptauju statistikas dati liecina — 60% aptaujāto, ja arī būtu iespēja, marihuānu nelietotu, 17% paziņoja, ka lietotu tikpat bieži vai nedaudz mazāk, bet 6,1% atklāja, ka marihuānu lietotu vairāk, 8,9% aptaujāto noteikti beidzot pamēģinātu, bet pārējie 8% īsti nezināja, kā rīkotos.

Viedokļi sabiedrībā ir atšķirīgi. Viens no aktīvākajiem sabiedrībā redzamākajiem marihuānas “patroniem” Latvijā ir Jurģis Liepnieks, kurš pat nekautrējās publiski savā “Twitter” kontā paust sajūtas pēc “spaisa” izmēģināšanas, atzīstot to par nekam nederīgu, tajā pašā laikā slavējot marihuānas īpašības.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass uzskata, ka marihuāna var kalpot kā tramplīns uz smagākām narkotikām, tāpēc tās legalizēšana Latvijā nav atbalstāma. Arī Latvijas Ārstu asociācijas vadītājs Pēteris Apinis uzskata, ka, atļaujot lietot marihuānu, “mēs palielinātu atkarību skaitu un nekādā veidā nesamazinātu cita veida atkarības”. Apinis domā, ka idejas autoriem aizmugurē stāv “milzīgs bizness un intereses”. Manuprāt, tieši tāpat milzīgs bizness ir citu apreibinošo un atkarību izraisošo vielu — alkohola, tabakas izstrādājumu, arī medikamentu — tirgotājiem, un lielāku konkurenci vai peļņas samazināšanos nevēlas neviens.

Vēl studiju laikā, deviņdesmito gadu nogalē, šo lauciņu iepazinu no skolasbiedru piedzīvojumu nostāstiem. Tie, kuri interesējās, arī zināja pietiekami daudz iespēju, kur un kādu zāli iegādāties. Nekad tā nebija problēma — ne vēlā vakara, ne agrā rīta stundā. Nezinu gan nevienu, kurš no studiju biedriem būtu kļuvis atkarīgs no marihuānas, bet ar alkohola atkarību gan cīnījās vairāki.

Uzskatu, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības nav gatava jaunu apreibinošu vielu daļējai legalizācijai. Tikai bieži vien aizliegto iekāro vairāk nekā atļauto.

Staburags.lv ARHĪVS

Marihuānas "mēģinājums"

Kategorijas