Parakstīties var visos Aizkraukles reģiona novados

2015. gada 11. jūnijs 00:01

213

Parakstīties var visos Aizkraukles reģiona novados

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) sākusi parakstu vākšanu Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto priekšlikumu atbalstam par palielinātu pensiju indeksāciju no šīgada 1. oktobra, izmantojot 50% no iemaksu algas koeficienta pieauguma pašreizējo 25% vietā. Parakstīties var visos Aizkraukles reģiona novados.

Trūkst politiskās gribas
Skrīverietis Pēteris Jansons, Latvijas Pensionāru federācijas valdes loceklis, laikrakstam dalās savos iespaidos pēc pirmdien notikušajām sarunām ar Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdētāju Augustu Brigmani. “Latvijā 54% no visiem pensionāriem pensijas ir mazākas par 200 eiro, kas ir zem nabadzības robežas. Šobrīd svarīgākais, ko vēlamies redzēt un sajust, ka pie varas esošajiem ir politiskā griba kaut ko mainīt uz labu. Ja līdz gada beigām nav iespējams piemērot rosināto indeksāciju 50% apmērā no iemaksu algas koeficienta pieauguma, tad vismaz palielināt to līdz 40%, kas liecinātu par politiķu atbalstu un sapratni. Pensionāri dzīvo no speciālā budžeta, un nauda ir. Ja pamatbudžetā ir 1,43 miljardu iztrūkums, tad speciālajā budžetā ir 370 miljonu uzkrājums. Lai indeksētu pensijas, vajadzīgs 30 miljonu eiro. Skaidrs, ka šobrīd sociālais budžets kalpo par “drošības spilvenu”, kur vajadzības gadījumā naudu var paņemt citām vajadzībām, taču sociālais budžets nedrīkstētu būt glābšanas riņķis pamatbudžetam. Ir daži interesanti skaitļi, kas pauž politiķu attieksmi: ciltslietām lopko-
pībā valsts budžetā atvēlēti 40,5 miljoni eiro, savukārt piešķirtais papildu finansējums veselības aprūpei bija 1 miljons eiro. Tā ir atbilde uz jautājumu, kas svarīgāks: cilvēks vai lops.”
Pensionāram cilvēka cienīgu dzīvi!
Par LPF ierosināto parakstu vākšanu Pēteris Jansons ir pārliecināts: neatkarīgi no rezultāta šī ir iespēja paust gribu cīnīties par savām tiesībām. Ja neviens neko nedarīs, nepieprasīs un necīnīsies, šie jautājumi var palikt novārtā: “Tikšanās laikā ar Augustu Brigmani izskanēja arī ļoti radikāli priekšlikumi, proti, ja šī parakstu vākšana izrādīsies neefektīva, tad Pensionāru federācija var rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu.”
Daudzeses pagasta bibliotēkā kopā ar bibliotekāri Valiju Lucāni savās pārdomās par federācijas rosināto parakstu vākšanu un valsts attieksmi pret pensionāriem dalījās daudzesietes Zinta Jansone, Nadežda Remeiķe, Telefora Nāzare, Leontīna Laizāne un Aina Gasiņa. Kundzes neslēpj aizvainojumu un emocionāli dalās katra savā stāstā par to, kā vecumdienās solīto saulaino dienu vietā jācīnās ar nabadzību. Jāmēģina izdzīvot ar pensiju, kas visām ir ap 200 eiro. Vai parakstu vākšana mainīs valdības attieksmi? Kundzes vien nosaka: “Mēs uzskatām, ka valstij vismaz vajadzētu nodrošināt pensionāriem cilvēka cienīgu dzīvi.”
Ideālā pensija — minimālās algas apmērā
Daudzesietei Ainai Gasiņai pensija ir 210 eiro mēnesī. 33 gadus nostrādājusi “Daiļradē”, kur saņēmusi labu algu. Pirmā pensija bijusi 33 lati — par katru nostrādāto gadu lats, jo tad, kad gāja pensijā, bija jau bezdarbniece.
Maijā, norēķinoties par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, televīziju, nopērkot tālruņa priekšapmaksas sarunu karti un zāles, samaksājot par pienu visam mēnesim, Ainas kundzes makā palika 75 eiro, ar ko jāizdzīvo mēnesis. “Mani visvairāk satrauc tas, ka šo pensiju indeksāciju atliek gadu no gada, aizbildinoties, šogad nav naudas, nākamgad atkal nebūs naudas, un tā vienmēr. Cik mēs ilgi dzīvosim? Vēlos pēc mūža, kas nostrādāts, izbaudīt tās solītās saulainās vecumdienas, kuru mums nav.”
Zinta Jansone teic: “Ja mums ar vīru katram būtu 300 eiro liela pensija, par lielāku nesapņotu. Visdārgāk ir sagādāt malku — nu jau pēdējos gadus pērkam tikai atgriezumus, jo tā ir lētāk.”
Kundzes ierosina, ka ideālajā gadījumā pensija varētu būt pašreizējās minimālās algas apmērā — tad pietiktu visam!
Jābrauc uz Briseli!
“Mēs jau sen apzināmies, ka valsts par pensionāriem atceras tikai priekšvēlēšanu laikā. Tad gan pensionārs ir svarīgs un vajadzīgs! Kad priekšvēlēšanu aģitācijas laikā deputātu kandidāti brauca uz laukiem, vienā tikšanās reizē uzdevu jautājumu, vai viņi zina, cik lielas pensijas saņem citās Eiropas Savienības valstīs? Nē, viņi nezinot gan. Mēs gan zinām, ka Latvijas pensijas ir vismazākās. Pensionāriem stāsta, ka deputāti jau gribētu gan palielināt pensijas, bet Eiropas Savienība neatļaujot! Patiesībā tas, cik lielas pensijas mēs saņemam, ir tikai mūsu valsts darīšana. Ja pēc parakstu vākšanas nekas nemainīsies, atliek rīkot piketus un cīnīties tālāk, un, ja arī tas nelīdzēs, tad pensionāriem par savām tiesībām jābrauc cīnīties uz Briseli!” pārliecināta Valija Lucāne.
Ejam nezināmā virzienā
Uzklausot katras daudzesietes stāstu, secinu, ka arī līdzšinējā sadarbība ar sociālo dienestu, lūdzot palīdzību, izveidojusies diezgan neveiksmīga. Kundzes šos gadījumus gan stāsta ar humoru un daudz nebēdā, ka atteikta sociālā palīdzība, jo sētā, piemēram, ieraudzīta automašīna, lai gan sociālais darbinieks nav pat papūlējies noskaidrot tās īpašnieku. Daudzesietes patiesībā ir optimistiskas, droši vien kā lielākā daļa Latvijas pensionāru arī pieticīgas, nesapņojot par tādu dzīves līmeni kā Vācijas vai Lielbritānijas pensionāriem, kuri vecumdienās var atļauties ceļot, pusdienot restorānos un iepirkties lielveikalos. Kundzes teic, ka vecumdienās salabot zobus Latvijā pensionāram ir tāls un nesasniedzams sapnis. Tāpat garšīga kafija vai šokolāde no pensijas ir neiedomājama ekstra.
Šī saruna Daudzeses pagasta bibliotēkā ar kundzēm, kuras visu mūžu strādājušas, bijušas lojālas savai valstij, raisa pārdomas par to, ka patiesībā visi ejam nezināmā virzienā. Mēs, kuri šodien strādā, maksā nodokļus, kurus aicina būt atbildīgiem un uzkrāt savām vecumdienām, visticamāk, attapsimies pie šī pašas atziņas: solīto saulaino vecumdienu Latvijā nav. Diemžēl. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Parakstīties var visos Aizkraukles reģiona novados

Kategorijas