Šogad daudz labāki panākumi ir makšķerējot ar pludiņmakšķeri, nevis spiningojot

2015. gada 9. jūnijs 00:01

Katrai zivij vai zivju sugai ir savs noteikts laiks, kad to aktivitāte sasniedz augstākās virsotnes. Tas attiecas arī uz vēja zivīm (vējenēm), kas tikai 2—3 nedēļas pavada jūras piekrastes joslā, kur zemūdens akmeņu grunts zonās izpilda savus dabas noliktos pienākumus, nārstu, un dodas atpakaļ dziļāk jūrā. Šis ir brīdis, ko vaktē daudzi makšķernieki, jo, tā kā vēja zivīm nav nekāda ķeršanas un paturēšanas limita, tad vairumam ļaužu šī zivs ir iztikas avots kā izlietojot sev pārtikai, tā arī noandelējot daļu noķertā loma. Ko nozīmē labs loms vienas dienas laikā? Ir gadījies izbraukt no jūras ar pusmaisu šo zivju.
Šogad ir kārtējais dīvainais gads, kad ūdens jūrā ir auksts un nemitīgi pūš vēji, kas dzen ūdeni no jūras puses. Tas nozīmē, ka pašreizējos laikapstākļos, kad naktīs joprojām termometra stabiņš regulāri nolaižas zem 10 grādiem virs nulles, ūdens temperatūra neatbilst tai, kādā “vējenes” ir pieradušas nārstot. Līdz ar to cope ir vai nu ļoti vāja, vai nav vispār, bet zivs klātbūtne ir acīm saredzama, jo vēja zivis visbiežāk uzturas tieši ūdens virspusē.
Šogad dienas lomā visbiežāk ir līdz 10 zivju, kaut gan var skaidri just, ka interese no “vējeņu” puses ir, par to liecina daudzas tukšas copes, taču līdz āķim šo zivju knābji nesniedzas, ēstgribas nav. Atliek vien gaidīt un cerēt, ka laiks kļūs siltāks un zivis metīsies “laulību ceremonijās”. Šogad daudz labāki panākumi ir makšķerējot ar pludiņmakšķeri, nevis spiningojot. Spiningojot var redzēt, ka zivs nāk līdzi, bet ņem mānekli ļoti reti. Daudz labāki panākumi ir, kad izmanto pludiņmakšķeri un kā ēsmu liek garneli. Par šīm divām metodēm tad arī mazliet sīkāk.
Pludiņmakšķere
Viss ir ļoti vienkārši. Ņemam kādu jau ierastu pludiņmakšķeri. Tās var būt konstruētas uz bolonēzes, mačkāta vai fīdera kātiem. Makšķerkātam jābūt ar samērā cietu testu. Optimāli būtu 10—60 gramu. Kāpēc tik ciets? Vēja zivij knābis, citādi to nenosauksi, ir viens vienīgs kaula veidojums. Lai tajā iecirstu āķi pēc ēsmas paņemšanas, ir nepieciešams ass cirtiens, ass āķis un paciets kāts. Nemaz nebrīnos, ka daudzi copmaņi sūdzas par pārāk lielu tukšo copju skaitu. Piecirtienam ir jābūt asam un spēcīgam.
Makšķerējot “vējenes” ar pludiņu un garneli kā ēsmu, parasti zivs ņēmiens ir ļoti agresīvs un pludiņš strauji pazūd zem ūdens vai sāk braukāt pa ūdens virsmu. Lielu kļūdu pieļauj tie, kam šķiet, ka, tiklīdz kas tamlīdzīgs notiek, tā tūlīt ir jācērt. Patiesībā no pirmā copes momenta ir vismaz 20—30 sekunžu jānogaida un tikai tad jāpiecērt. Pludiņmakšķerei izmanto fluorkarbona pavadas. Pilnībā pietiek ar 0,3 milimetru resnumu. Manā skatījumā visefektīvākie āķi ir tā saucamie sarkanie zušu āķi ar īpašu kāta izliekumu. Sestais numurs ir kā radīts garneles astei un vēja zivs mutei.
Pludiņa kravnesība ir atkarīga no laikapstākļiem jūrā. Signalizatora piestiprināšanas specifikai ir jābūt tādai, lai būtu iespējams zibenīgi nomainīt pludiņu, vadoties pēc vēja stipruma. Standarta svars pludiņam, ar kuru var copēt “vējenes” jebkuros laikapstākļos, ir 10 gramu. Vai pludiņam būtu jābūt slīdošam vai stacionāram? Tā kā vēja zivs pirms un pēc nārsta ganās vienīgi pa ūdens virspusi, es lietoju tikai stacionāros pludus, jo dziļums, kādā ielaižam ēsmu, nepārsniedz pusotru metru. Turklāt tas nav atkarīgs no tā dziļuma, kādā notiek makšķerēšana.
Spiningošana
Lai ko teiktu tie copmaņi, kas vēja zivis iecienījuši makšķerēt ar spiningu, varu pateikt vienu, ka daudz vairāk zivju saķers “pludiņnieki”. Vēja zivs nāk līdzi slaidajiem šūpiņiem vai katrā metienā, bet tikai retā uzsit un vēl retāk uzķeras uz āķa. Grūti pateikt, kas ir par iemeslu, bet fakts paliek fakts. Es, piemēram, spiningu izmantoju tikai vēja zivs atrašanai vai pievilināšanai pie pludiņa ēsmas. Tas notiek šādi.
Vēja zivs, kā zināms, dzīvo un medī baros. Ir ļoti viegli jūrā “atrast” vietas, kur šo zivju vispār nav. Var mētāt ēsmu vai spiningu, cik grib, bet zivs copes neeksistē, lai gan turpat 50 metru tālāk kāds cits velk “vējenes” vienu pēc otras. Kur problēma? Jāsameklē zivju bariņš. Ja jūrā ūdens līmenis ir kā spogulis, tad, protams, “vējenes” savu vietu nodos ļoti ātri. Tās nelec kā līdakas no ūdens, bet gan ir ievērojama ūdens virsmas virmošana. Turp arī jādodas. Ja jūrā ir viļņi, vēja zivs atrašanu atvieglo spiningošanas metode. Braucot ar laivu, izmetam spininga mānekli un velcējam, līdz jūtam zivs uzsitienu. Tad stājamies nost un šo rajonu apmakšķerējam. Gar krastu jāizmanto smagāki mānekļi un pēc iemetiena ātri jāuztin aukla. Aukla jāuztin vismaz divas vai pat trīs reizes ātrāk kā ierastajā spiningošanā ar šūpiņiem. Tāda ir šīs zivs specifika, jo, ja mēģināsiet uztīt auklu tikpat ātri kā ierasti, nejutīsiet nevienu zivs pieskārienu. Lai cik tas daudziem neliktos dīvaini, bet veikalā attiecībā uz slaidajiem šūpiņiem iesaku ņemt tos, kam ir nevis trīsžuburu āķis, bet gan ķēdītē iekārts vienžuburs. Kāpēc? Izmēģiniet…
Vēl spininga šūpiņš ir labi izmantojams kā zivs pievilinātājs uz pluda ēsmu. Kā zināms, spininga mānekli var aizmest itin tālu. Tad arī izmantojam situāciju, kad iemetam mānekli tā, lai aukla iet gar pludiņu ar ēsmu galā. Ja trāpīsim “vējeņu” ceļā, tad, velkot mānekli gar pludiņmakšķeres ēsmu, tās neviļus uzvilināsim uz pludiņmakšķeres. Kur viena sāks plosīties ap garneli, tur piestās arī citas un projām neies arī tad, ja draudzene pēkšņi, zibinot sudrabotos sānus, pazudīs. Tā ir tāda zināma taktika, bet nes atzīstamus augļus.
Lai veicas uz vēja zivi! Jāatceras, ka ilgāk par 3—4 nedēļām tā krasta tuvumā neuzturas, bet puse no iespējamā laika termiņa jau ir pagājusi.
Ne asakas! ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Šogad daudz labāki panākumi ir makšķerējot ar pludiņmakšķeri, nevis spiningojot

Kategorijas