Eiropas Parlaments ar skatu no malas

2015. gada 5. jūnijs 00:01

(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 2. jūnija numurā.)
Atsauksmes tikai labas
Tikāmies arī ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu, kura atzina — par Latvijas prezidentūru aizvadītajos četros mēnešos saņemtas tikai labas atsauksmes.
— Prezidentūras galvenais uzdevums ir panākt vienošanos starp abiem likumdevējiem — Eiropas Parlamentu un Padomi, ko veido dalībvalstu pārstāvji. Padomei un Parlamentam kopā jāpieņem galavārds par jaunajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, ko izstrādājusi Komisija. Jābūt gataviem reaģēt arī uz neparedzētām situācijām. Pirmais pārbaudījums Latvijas prezidentūras pirmajā nedēļā bija slaktiņš Parīzē, kas sagrieza situāciju Eiropā “kājām gaisā”, jo bija jāpieņem nozīmīgi lēmumi saistībā ar drošību. Tāpat ātri reaģēt vajadzēja bēgļu jautājumā, — stāstīja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Viņa piebilda, ka valstu starpā prezidentūras laikā panāktas vairākas stratēģiskās vienošanās, arī par palīdzības sniegšanu Ukrainai. Tas viss Latvijai ir labākā vizītkarte. Tam piekrīt arī eiroparlamentārietis Artis Pabriks, sakot — varbūt Latvija neko daudz konkrētu nav izmainījusi vai ietekmējusi šajā laikā, bet svarīgi, ka mūs atpazīs un zinās pēc darbiem.
Artis Pabriks informēja arī par gaidāmo Amerikas brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Tirdzniecība ir viena no lietām, kas dod iespēju pirkt, pārdot, jo nevar balstīties tikai uz savu tirgu.
— Ja Ameriku ar Eiropas Savienību šo līgumu nenoslēgs, to izdarīs ar Āziju, un tad citi diktēs mums noteikumus. Šobrīd notiek sarunas par vienkāršākām formalitātēm, kas svarīgi mazajiem uzņēmējiem, un kvalitātes standartiem. Uzreiz gribu uzsvērt, ka tie nekādā gadījumā nevarēs būt mazāki kā šobrīd Eiropas Savienībā noteiktie. Tāpēc nevajag satraukties, ka amerikāņi Eiropā varēs tirgot nekvalitatīvu pārtiku. Nevajag gan arī iedomāties, ka amerikāņi ēd tikai sliktu, bet mēs tikai labu pārtiku. Arī Eiropā pietiek visādu draņķu. Domāju, ka šī līguma ratifikācija diezin vai būs agrāk kā 2017. gadā, — teica Artis Pabriks.
Runājot par bēgļu jautājumu, viņš atzina, ka tas jāmēģina risināt vispirms valstī, no kuras viņi izbrauc. Pirms ko darīt, ir arī rūpīgi jāizsver, kādas sekas varētu būt nākotnē. Tas ne visos gadījumos izdarīts. Artis Pabriks piekrita, ka Āfrikas kontinents ir ļoti cietis un ātrs risinājums nav iespējams.
Skaista pilsēta
Šis brauciens bija ne tikai laba pieredze, bet arī iespēja kaut nedaudz redzēt Franciju. No Rīgas uz Strasbūru tiešo avioreisu nav, tāpēc vispirms lidojām līdz Frankfurtei, no kurienes līdz galamērķim braucām autobusā. Mūsu sarunā Sandra Kalniete atzina, ka būtu labi, ja parlamenta darbu pilnībā pārceltu uz Strasbūru. Tad atrisinātos daudzas organizatoriskas problēmas, un, visticamāk, būtu arī tiešie lidojumi no Rīgas, kā arī Strasbūra ir ļoti skaista pilsēta. Varu viņai piekrist, un to noteikti var ieteikt nesteidzīgai apskatei ikvienam ceļotājam. Iespaids ir pārliecinošs.
Naktsmītnes Strasbūrā gan ir dārgas. Tāpēc mums ieteica īrēt dzīvokli, nevis piedāvāja viesnīcu. Tie ir dažādi, un ņēmām vienu uz labu laimi. Izrādās, trāpījām izdevīgā vietā — līdzās vecpilsētai, un arī uz parlamentu ceļš bija vienkāršs. Pats dzīvoklītis bija senatnīgas ēkas augšējā stāvā, kur jākāpj pa stāvām kāpnēm. Nu tā — viss pa vienkāršo! Kaut kas no tā visa mulsināja, piemēram, ka nevar aiztaisīt, nemaz nerunājot par aizslēgšanu, istabas durvis. Tomēr drīz vien sapratām, ka cilvēki tur sadzīvi uztver līdzsvaroti, un viss jau arī bija kārtībā. Arī skats no ēkas augšas uz iekšpagalmu bija romantisks.
Viena no parlamentā strādājošajām latvietēm teica, ka pati Strasbūrā dzīvošanai tomēr izvēlas viesnīcu, bet par puslīdz normālu cenu tā ir vismaz desmit kilometru attālumā no centra. Kāda ir pieņemama cena? 90 eiro par nakti vienam cilvēkam.
Ar vidusmēra ienākumiem krodziņu un kafejnīcu piedāvājums Strasbūrā nav lēts, bet pārtikas veikala apmeklējums nekādu dziļo robu makā neiecirtīs. Pērkot dažādus našķus, sieru un vīnu, cenas bija krietni draudzīgākas kā Latvijā.
Grezni un vareni
Tās gan ir tikai sadzīviskas nianses, kas ir nieks salīdzinājumā ar šīs pilsētas burvību. Jau pirmajā vakarā sapratām, ka nevēlamies vakaru pavadīt savā “ūķītī”, kā dēvēju mūsu īrēto dzīvoklīti, tāpēc devāmies uz vecpilsētu. Bija jau tumšs, tomēr iespaidi tik un tā brīnišķīgi, kas pastiprinājās ar katru nākamo ieliņu. Strasbūru var dēvēt par katedrāļu un baznīcu pilsētu, jo to tur netrūkst, tāpēc vienas baznīcas torni noteikti nevar uztvert par labāko orientieri. Pēc brīža tas var izrādīties jau cits.
Tā sekojot kādam ēkas tornim, nonācām līdz katedrālei. Greznumā un varenumā aizrāvās elpa! Man pat šķiet, ka tā pārspēj Londonas parlamenta ēku. Sajūsma par katedrāli nenoplaka arī dienas gaismā, kad izdevās vairāk aplūkot vecpilsētu. Mazāk gan izdevās redzēt pilsētas jaunāko daļu, bet arī tur jūtama modernisma harmonija ar senatni.
Strasbūra noteikti ir vieta, kur gribas atgriezties. Vispirms jau tāpēc, ka nepaguvām divas lietas — ieiet kādā no iespaidīgajām baznīcām vai uzkāpt katedrāles tornī, jo ir vēlme redzēt to visu arī no iekšpuses, un izbraukt ar kuģīti pa kanālu. Tā ka — uz tikšanos, Strasbūra! ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Eiropas Parlaments ar skatu no malas

Kategorijas