Pašlaik dzīvnieku čipēšana ir ieteicama procedūra, taču drīzumā tā būs obligāta prasība

2015. gada 5. jūnijs 00:01

403

Pašlaik dzīvnieku čipēšana ir ieteicama procedūra, taču drīzumā tā būs obligāta prasība

Sākoties vasarai, mājas mīluļu veselībai nepieciešams pievērst lielāku uzmanību. Dodoties atpūtā, vai tā būtu pludmale tveicīgā dienā, vai pastaiga mežā, saimnieki līdzi ņem savus četrkājainos draugus. Veterinārārste Kintija Kleimane “Staburaga” lasītājiem atgādina, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība vasarā, un suņu saimniekiem iesaka nevilcināties ar dzīvnieku čipēšanu un reģistrāciju, jo obligātā prasība stāsies spēkā jau nākamgad.

Čipēt vajadzēs visus mājdzīvniekus
Suņu čipēšana Latvijā sākās pirms vairākiem gadiem. Pirmie, kam tika injicēta mikroshēmas kapsula ar unikālo kodu, ar kura palīdzību identificē dzīvnieku, bija izstāžu dzīvnieki. Lai aizsargātu vaislas šķirnes pārstāvjus, spēkā stājās likums — visiem dzīvniekiem, kas izceļo no valsts, arī jābūt čipētiem. Tas palīdz izvairīties no ļaunprātīgas dzīvnieku nolaupīšanas un dokumentu viltošanas, kad dzīvnieku piedāvā kā citu.
Lai gan likums šobrīd saistošs tikai suņu īpašniekiem, jāsaausās arī kaķu un mājas sesku saimniekiem, jo šobrīd notiek diskusijas par to, ka arī šiem mājdzīvniekiem čipēšana būs obligāta prasība. Situāciju skaidro Kintija Kleimane, veterinārās klīnikas “DK VETMED” veterinārārste: “Galvenais čipēšanas ieguvums ir dzīvnieka ātra nogādāšana pie saimnieka noklīšanas gadījumā. Otrkārt, tas palīdz apkopot statistiku, kā arī atvieglo policijas darbu ļaunprātīgu saimnieku saukšanā pie atbildības. Notiek pārrunas arī par kaķu un mājas sesku obligāto čipēšanu. Tas atvieglotu pašvaldību un dzīvnieku biedrību rūpes par pilsētā esošajām kaķu kolonijām. Čipēšana saimniekus disciplinētu, taču ne vienmēr runa ir par saimnieka ļaunprātīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Kaķis var izkrist no balkona un pievienoties kaķu kolonijai. Ar mikročipa palīdzību dzīvniekam būtu iespējams atgriezties mājās.”
Reģistrēti vien aptuveni 5%
Čipēšana ir ātra un dzīvniekam nekaitīga procedūra. Ar adatas palīdzību mikroshēma tiek ievadīta zemādā. Pakalpojums maksā 15 eiro, taču saimniekiem jābūt gataviem mājas mīluļa dēļ šķirties no tikpat lielas summas, lai dzīvnieku piereģistrētu Lauksaimniecības datu centrā. “Datubāzes galvenais mērķis ir dzīvnieku šķirņu apkopošana. Tā kalpo kā informācijas avots par situāciju katrā novadā un valstī. Lauksaimniecības datubāze ir izveidota pirms diviem gadiem, savukārt dzīvnieku čipēšana sākās krietni pirms tam. Saimniekiem ieteicams pārbaudīt, vai viņu mājdzīvnieks ir reģistrēts Datu centrā,” stāsta Kintija. Pēc datubāzē esošās informācijas, Latvijā reģistrēti 14 000 suņu un vairāk kā 1000 kaķu. Arvien populārāks kļūst mājas sesks, šobrīd valstī ir reģistrēti 68 šie dzīvnieki. Veterinārārste uzsver, ka reālā situācija ir citādāka, šie dati pagaidām ataino aptuveni 5% no mājdzīvnieku patiesā daudzuma.
Tā kā datubāze ir jauna, to turpina pilnveidot. Izstrādē ir iecere par to, ka sistēmā vajadzēs ziņot par katru dzīvniekam saņemto vakcināciju, kā arī veikt atzīmi, ja mājdzīvnieks nobeidzies.
Saimnieku aktivitāte saistībā ar dzīvnieku čipēšanu pašreiz ir ļoti maza. “Cenšamies cilvēkus mudināt rīkoties tagad, taču vairums nesteidzas un aktivizēsies, kad likums jau būs stājies spēkā. Es ieteiktu neatlikt čipēšanu uz vēlāku laiku, jo, kad tas kļūs par obligātu nosacījumu, pakalpojums var kļūt dārgāks. Šobrīd izmaksas ir samērā nelielas,” stāsta veterinārārste.
Ērces un karstums — drauds suņa dzīvībai
Vasara ir ērču laiks. Suņu saimniekiem jābūt ļoti uzmanīgiem, lai mājas mīlulis nesaslimtu ar babeziozi. To pārnēsā konkrētas sugas ērces, kuru līdz šim Latvijā nebija. Pie mums tās ir nonākušas no Centrāleiropas — Polijas, Vācijas — pēdējo divu līdz trīs gadu laikā. “Lai gan savā praksē nav nācies saskarties, Latvijā pēdējā laikā ir daudz gadījumu, kad suņiem tiek konstatēta saslimšana ar babeziozi. Dzīvniekam slimība ir bīstama, tā izplatās ļoti ātri. Izārstēt to var tikai sākuma stadijā, taču tad saslimšanas pazīmes nav izteiktas un konstatēt slimību ir grūti. Profilaksei saimniekiem iesaku lietot ērču atbaidošos pilienus. Tie atbaida 90% ērču. Daži suņu saimnieki uzskata, ka šogad pilieni palīdz sliktāk, taču jāsaprot, ka šogad ērču populācija Latvijā ir lielāka, kā arī tās kļūst imūnākās pret aizsarglīdzekļiem,” atgādina Kintija Kleimane.
Vasarā dienas karstākajā laikā sunim atklātā saulē nevajadzētu uzturēties. Ja tomēr rodas šāda situācija, nepieciešams dzīvnieku novērot, vai nav pirmās pārkaršanas pazīmes — elsošana un nespēks. Pirmā palīdzība pārkaršanas gadījumā ir auksta dvieļa uzlikšana uz galvas. Pēc tam vēlams doties pie vetārsta, jo pārkarstot smadzenēs rodas tūska, un tas dzīvniekam var būt bīstami. Īpaši uzmanīgiem jābūt buldogu un mopšu saimniekiem, šo šķirņu dzīvniekiem ir lieli galvaskausi, tādēļ smadzeņu virsma pret sauli ir salīdzinoši liela. Karstumā grūti arī suņiem ar lieko svaru.
Saudzē mīluli, izvēloties kvalitatīvu barību
Arvien vairāk suņiem tiek konstatēta barības vada paplašināšanās. Savulaik tā bija ļoti reta slimība, gada laikā valstī bija viens līdz divi saslimšanas gadījumi, nu katrā klīnikā mēnesī tiek konstatēti vismaz divi. Jelgavā profesoru komisija veic intensīvus pētījumus, lai noskaidrotu, kas tieši suņiem izraisa barības vada paplašināšanos. Pētījumos izdevies konstatēt, ka ierosinātājs ir toksīns, taču nav zināms, no kurienes tieši, iespējams, no kādas firmas barības. Suņiem, kuriem apstiprināta barības vada paplašināšanās, nav citas sakritības kā konkrēta zīmola barība, kuru lietojuši 80% dzīvnieku. Bīstamais toksīns ietekmē nervu šūnas, kā rezultātā barības vads zaudē tonusu un barības masa nespēj sasniegt kuņģi. Tā sakrājas barības vadā un pēc ēšanas izraisa vemšanu. Veterinārārste Kintija Kleimane saimniekiem iesaka vērsties klīnikā, ja ievēro kādu no slimības pazīmēm — vemšanu, siekalošanos un novājēšanu. Šī slimība diemžēl nav ārstējama, tā ir neatgriezeniska. Konstatējot to agrā stadijā, var apturēt tikai tālāko slimības progresu.
Kvalitatīvas barības izvēle mājas mīluļu veselībai ir būtiska. Veterinārārste Kintija Kleimane saimnieko arī profesionālās barības veikalā, taču daļai dzīvnieku saimnieku joprojām noteicošā pirkuma izvēlē ir cena. “Profesionāla barība no neprofesionālas atšķiras ar sastāvdaļu augstvērtību. Nevar cerēt, ka barība, kas maskā eiro kilogramā, saturēs gaļu. Tā pārsvarā sastāv no graudiem un gaļas kaulu miltiem. Profesionālajā barībā ir vismaz 20% līdz 30% svaigas gaļas un visas dzīvniekam nepieciešamās piedevas — aminoskābes, vitamīni un glikozamīni. Īpaši vērtīga aminoskābe ir sirdij nepieciešamais taurīns. Ar mājās gatavoto ēdienu dzīvnieks šīs svarīgās vielas neuzņem, tādēļ rodas dažādas veselības problēmas,” stāsta Kintija.
Zemas kvalitātes barība kaķiem izraisa urīnceļu nosprostošanos. Nepareizas sāļu koncentrācijas dēļ urīnā veidojas nepareizs pH (ūdeņraža jonu koncentrācija šķīdumā) līmenis. Sekas ir urīnceļu un urīnpūšļa nosprostošanās, kā arī akmeņu un smilšu veidošanās. Šī slimība ir ļoti nepatīkama, dzīvnieks pēc saslimšanas drīkst ēst tikai ārstniecisko barību. Iegādājoties šādu barību, saimniekiem jābūt ļoti uzmanīgiem, jo arī te parādījušies viltojumi. Svarīgi zināt, ka ārstniecisko barību var iegādāties vien aptiekās. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Pašlaik dzīvnieku čipēšana ir ieteicama procedūra, taču drīzumā tā būs obligāta prasība

Kategorijas