Staburags.lv ARHĪVS

Personība, kas liek piecelties

Līga Patmalniece

2015. gada 2. jūnijs 08:33

106
Personība, kas liek piecelties

Aizvien vairāk saspringuma mediju telpā un visā Latvijā virmo, gaidot dienu, kad, iespējams, izšķirsies, kurš turpmāk starptautiski reprezentēs Latvijas valsti, būs Nacionālo bruņoto spēku augstākais vadonis, iedvesmos Latvijas pilsoņus un varbūt spēs atjaunot pabalējušo prezidenta amata prestižu.

Rīt, 3. jūnijā, Saeima balsos par četriem oficiāli pieteiktajiem prezidenta amata pretendentiem — Latvijas Reģionu apvienības līderi un Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru, partijas “Saskaņa” deputātu Sergeju Dolgopolovu, aizsardzības ministru un Zaļo un Zemnieku savienībā ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāju Raimondu Vējoni un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kuru izvirza tēvzemieši.

Ja, vēlot valsts vadītāju, iepriekšējās reizes to gluži kā garausi no burvja cepures izvilka pēdējā mirklī, šoreiz ir nebijusi gaisotne — valsts galvas izraudzīšanai seko līdzi, ja ne visi, tad ļoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju. Turklāt ir pat iespēja izvēlēties — četras atšķirīgas un nenoliedzami spilgtas personības kandidē prezidenta amatam. Ja varētu no katra kandidāta paņemt viņa labākās īpašības, tad no šiem četriem kungiem iznāktu brīnišķīgs valsts vadītājs — ar Mārtiņa Bondara ģimeniskumu un šarmu, Raimonda Vējoņa patīkamo vienkāršību un cilvēcību, Sergeja Dolgopolova dzīvesgudrību un pieredzi, kā arī pārstāvot krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju daļu, Egila Levita zināšanām, diplomāta prasmi, oratora spējām un valodu zināšanām. No šiem kandidātiem lielākais tautas atbalsts pieder Egilam Levitam. To vēsta dažādas aptaujas, kā arī par to var spriest no komentāriem interneta medijos pie saistītajiem rakstiem. Visbiežākā piebilde gan ir — viņu noteikti neievēlēs. Jau priekšvēlēšanu debatēs Egils Levits radījis priekšstatu, ka diez ko ērts prezidents partijām viņš nebūs.

Kādam nav jābūt prezidentam, tas būtu kaut cik skaidrs. Bet kādu vēlamies mūsu valsts pirmo cilvēku? Kādā no Latvijas Radio 1 raidījumiem, kurā diskutēja par šo jautājumu, dzirdēju brīnišķīgu atbildi: prezidentam jābūt tādam, kuram ieejot telpā klātesošie pieceltos kājās nevis tāpēc, ka tā vajag, bet, cienot izcilu personību, nespētu palikt sēžot.