Novērtē — tu elpo

2015. gada 2. jūnijs 00:01

Latvijā pašlaik ir 109 pieauguši pulmonālās hipertensijas slimnieki un ap 20 bērnu, kas slimo ar šo kaiti, tomēr patiesais skaits varētu būt pāri 200, jo slimība ir grūti atpazīstama, informē Pulmonālās hipertensijas biedrības pārstāvji. Latvijas iedzīvotāju uzmanību šai slimībai īpaši piesaistīja ziedojumu vākšanas akcija Zanes Lazdiņas plaušu transplantācijai. Tika saziedoti līdzekļi, lai sievietei Vīnē veiktu plaušu transplantāciju.
Bez specifiskiem simptomiem
Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs Andris Skride skaidro: “Plaušu hipertensija nozīmē paaugstinātu spiedienu mazajā asinsrites lokā — plaušu artērijās. Šo spiedienu nevar noteikt, mērot asinsspiedienu uz rokas. Plaušu hipertensijai ir daudz iemeslu, un katrai formai ir pilnīgi atšķirīga terapija. Plaušu hipertensijas rezultātā plaušu asinsvadi ir sašaurināti, tāpēc sirdij smagāk jāstrādā, lai apgādātu ķermeni ar asinīm, kas bagātinātas ar skābekli. Zilganas lūpas ir viena no skābekļa trūkuma pazīmēm plaušu hipertensijas gadījumā.”
Pulmonālā arteriālā hipertensija ir strauji progresējoša un dzīvībai bīstama. Slimības simptomi ir arī elpas trūkums, aizdusa slodzes laikā, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves un ģīboņi.
“Tā kā slimībai nav specifisku simptomu — tā izpaužas ar elpas trūkumu, nogurumu, sirdsklauvēm. Bieži vien slimība netiek pamanīta vai tiek ārstēta kā citas, pavisam atšķirīgas slimības: bronhiālā astma, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), sirds mazspēja, plaušu karsonis,” atzīst A. Skride.
Plaušu hipertensiju klasificē piecās grupās — pulmonālā arteriālā hipertensija (PAH) ir visretāk sastopamā un viena no ātrāk progresējošajām formām. Latvijā tā ir diagnosticēta tikai katram ceturtajam saslimušajam. Mirstība slimniekiem ar PAH var sasniegt augstākus rādītājus nekā mirstība ar atsevišķām vēža formām, ieskaitot krūts un zarnu vēzi. Lai gan PAH ir visretākais plaušu hipertensijas tips, šī grupa ir vienīgā, kurai pašlaik pasaulē ir apstiprināta un nozīmēta specifiska patoģenētiska terapija. Lielāks risks sasirgt ir tiem, kam ir iedzimta sirdskaite, sistēmas sklerodermija vai citas sistēmiskas slimības, portāla hipertensija, HIV infekcija. Slimība var būt arī ģenētiski iedzimta. Dažkārt slimība attīstās, ilgstoši lietojot noteiktus medikamentus vai ēstgribu nomācošus līdzekļus. Ar PAH var saslimt jebkurā vecumā — gan bērni, gan pieaugušie —, tomēr biežāk to sastop jaunām sievietēm reproduktīvajā vecumā (20—40 gadu). Latvijā līdz ar vēlīno slimības konstatēšanu vidējais pacientu vecums ir aptuveni 50 gadu.
Vēl var būt plaušu hipertensija, kas saistīta ar sirds kreisās puses pataloģiju, kā arī ar plaušu saslimšanām, ar trombembolijām, un plaušu hipertensija, kas veidojusies dažādu iemeslu dēļ.
Katrai formai sava ārstēšana
Kardiologs skaidro, ka katrai slimības formai ir sava veida ārstēšana. Dažas no plaušu hipertensijas formām ir izārstējamas pilnībā. Pamatā ārstēšana notiek ar medikamentiem — ir dažādi specifiski medikamenti slimības terapijai. Savukārt trombemboliskas formas gadījumā jāveic operācija — pulmonālā endarterektomija. Pulmonālā endarterektomija ir viena no sarežģītākajām operācijām pasaulē, kas tiek veikta dziļā hipotermijā, pazeminot pacienta ķermeņa temperatūru uz vairākām stundām līdz 18 grādiem un pilnībā apstādinot asinsriti vismaz 40 minūšu. Operācijas laikā no plaušu artērijām vaļējā ceļā tiek izņemti trombi. Dažreiz jāveic plaušu transplantācija, jo tikai tā var ļaut cilvēkam atgriezties dzīvē.
Pacientus ar aizdomām par pulmonālo arteriālo hipertensiju jānosūta uz Latvijas Kardioloģijas centru, kur vajadzības gadījumā veiks plašāku izmeklēšanu un nozīmēs ārstēšanu. Arī konsultācijas neskaidros plaušu hipertensijas gadījumos iespējams saņemt Latvijas Kardioloģijas centrā.
Veicina slimības atpazīstamību
“Pateicoties Pulmonālās hipertensijas biedrības aktivitātēm, šīs slimības atpazīstamība jau ir kļuvusi labāka, nekā tā bija dažus gadus iepriekš,” atzīst kardiologs A. Skride. Vēl pirms dažiem gadiem informācijas trūkumu par pulmonālo arteriālo hipertensiju uzskatīja pat par katastrofālu, jo bieži saslimušajiem tika noteiktas neprecīzas un novēlotas diagnozes.
Arī šogad Latvijā ar devīzi “Dalies savā elpā!” atzīmēja Pasaules pulmonālās hipertensijas dienu, kuras laikā alpīnists kāpa “Origo” pulkstenī 46 metru augstumā. Pasaules pulmonālās hipertensijas diena katru gadu tiek atzīmēta 5. maijā, taču aktivitātes pasaulē notiek visu mēnesi. Latvijā šo dienu šogad atzīmēja 18. maijā. Pasākuma organizatori šāda veida aktivitāti dienas atzīmēšanai izvēlējās, jo cilvēkiem ar pulmonālās arteriālās hipertensijas diagnozi ir būtiski sportisko aktivitāšu ierobežojumi. Elpas trūkuma dēļ bieži vien viņiem liegtas pat tādas ikdienišķas fiziskas aktivitātes kā ātra pastaiga, braukšana ar velosipēdu, peldēšana, skriešana, dejošana. Alpīnista kāpšana tornī ir cieņas un atbalsta apliecinājums pulmonālās hipertensijas pacientiem un veids, kā uzsvērt fizisko aktivitāšu ierobežojumu un elpas trūkumu, ko ikdienā piedzīvo cilvēki ar šo diagnozi.
Pasākuma laikā darbojās arī informatīvā telts, kur bija iespēja saņemt informāciju par reto diagnozi, kā arī konsultēties ar vienīgo speciālistu šajā jomā — ārstu Andri Skridi.
“Novērtē — tu elpo!” — Pasaules pulmonālās hipertensijas dienas šī gada uzsaukums ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Ikvienam no mums ir dota iespēja elpot, un mēs to uztveram pašsaprotami, bet tieši elpas trūkums pulmonālās hipertensijas pacientiem ir viens no būtiskiem slimības simptomiem, ko piedzīvo ikdienā.

Palīdz slimniekiem
Latvijā darbojas Pulmonālās hipertensijas biedrība, kuras mērķis ir veicināt slimnieku dzīves kvalitātes uzlabošanu un izglītot sabiedrību par saslimšanu ar pulmonālo hipertensiju, vairot informētību par tās diagnostiku, terapiju un rehabilitāciju.

Savu mērķu īstenošanai biedrība apzina pulmonālās hipertensijas slimniekus Latvijā, palīdz viņiem integrēties sabiedrībā, sekmē viņu sociālo aprūpi un rehabilitāciju. Biedrība pievērš sabiedrības un veselības aprūpes atbildīgo institūciju uzmanību pulmonālās hipertensijas problēmām, veicina slimnieku ārstnieciskās profilakses un rehabilitācijas iespējas, kā arī sekmē viņu iesaistīšanu pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs.

Organizācija ir dibināta 2011. gadā, no 2012. gada tai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Biedrība darbojas nacionālā un Eiropas līmenī.

Staburags.lv ARHĪVS

Novērtē — tu elpo

Kategorijas