Staburags.lv ARHĪVS

Aizkraukle — lieliska vieta ģimenēm ar bērniem

Aizkraukle — lieliska vieta ģimenēm ar bērniem

Aizvadītā nedēļa, līdzīgi kā iepriekšējais gads, man pagājusi, rūpējo­ties par saviem bērniem, esmu “pilnas slodzes” mamma. Vecākā meita apmeklē dārziņu, bet jaunākajam dēliņam drīz būs pusotrs gads. Mums pagājušās nedēļas nozīmīgākais notikums bija mācību gada noslēgums dārziņā. Vecākiem tas nozīmē būtiskas  pārmaiņas — nav noteikta laika, kad kaut kur jābūt, varam izbaudīt brīvlaiku un vasarīgi pozitīvo noskaņojumu.
Ikdienas aizņemtībā katru dienu nedaudz laika atlicinu, lai darbotos mūsu ģimenes izveidotajā internetveikalā www.lynxgear.lv, kurā var iegādāties tūrismam un aktīvai atpūtai nepieciešamo inventāru, aprīkojumu, apģērbu. Maijā jau bija jūtams, ka sākusies tūrisma sezona  — palielinājies interesentu skaits. Cilvēki vēlas iegādāties atpūtai nepieciešamo — teltis, guļammaisus, mugursomas un citas noderīgas lietas. Piedāvājumā ir arī militārās preces un dažādi naži. Esmu secinājusi, ka labs nazis ir iecienīta dāvana, nereti klienti iegādājas arī ekskluzīvus nažus, ar gravējumiem.
Cik iespējams, iesaistos biedrības “Vecāki Aizkrauklei” aktivitātēs. Jaunākais bērniņš ir paaudzies, un es pamazām sāku atgriezties aktīvajā darbībā. Maijā bija Māmiņdienas pasākums, tagad sākam gatavoties pilsētas svētkiem un Tēva dienai septembrī. Tēva diena ir viens no lielākajiem biedrības rīkotajiem pasākumiem, ko  atzinīgi novērtējuši daudzi pilsētnieki.
Vakar visā pasaulē, arī Latvijā un Aizkrauklē, norisinājās pasākumi saistībā ar Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Aizvadītā bija arī pēdējā mācību nedēļa izglītības iestādēs, un bērniem sākās vasaras brīvlaiks. Jau ierasts, ka, domājot par bērnu drošību, šajā laikā skolās rīko akcijas, kurās stāsta par iespējamajiem riskiem un rīcību dažādās situācijās. Daļa vecāku par to ļoti interesējas, un kopā ar bērniem piedalās pasākumos, bet citi ir pasīvi un arī savus bērnus nemudina tajos iesaistīties. Man gan šķiet, ka šādu ģimeņu skaits sarūk, domāju, mūsu pilsētā tas ir arī biedrības nopelns. Tāpēc vēlos aicināt vecākus iesaistīties “Vecāki Aizkrauklei” darbībā, nākt ar savām idejām, kā kopīgi padarīt mazo aizkraukliešu ikdienu labāku, drošāku un daudzkrāsaināku.
Diemžēl ir bērni, kas droši nevar justies pat savās mājās, jo statistika liecina, ka no vardarbības visvairāk cieš tieši savās mājvietās un pāridarītāji ir viņu vistuvākie cilvēki. Latvijā bērnu pēršana ir aizliegta ar likumu, bet tas “nestrādā”. Neviens likums nevar darboties bez sabiedrības akcepta un līdzdalības. Ielās, veikalos un citās publiskās vietās dažkārt redzam situācijas, kurā bērns tiek pakļauts vardarbībai, bet apkārtējo attieksme ir vienaldzīga. Cilvēki nedomā, ka viņiem ir tiesības vai pienāku­ms iejaukties.
Ceļojot citās valstīs, esmu izjutusi pavisam atšķirīgu at­tieksmi pret bērniem — citviet sabiedrības uztverē bērns ir vērtība, Latvijā diemžēl pagaidām tā nav. Bieži jūtu, ka bērns apkārtējiem traucē — iegriežoties kafejnīcā vai apmeklējot kādu pasākumu. Protams, vecākiem jāapzinās, kurš pasākums ir pieaugušajiem un kurš bērniem. Piemēram, pirms pāris gadiem Aizkraukles pilsētas kādā vietā gribēja novietot šūpoles, taču apkārtējo māju iedzīvotāji vāca parak­stus pret šo ieceri. Kādam nepatika tas, ka būs troksnis, citu uztrauca, ka turpat līdzās žauj veļu. Pēc šī gadījuma šķita, ka bērns šo cilvēku uztverē apriori ir neaudzināts un traucējošs. Man gribas šo attieksmi pamazām mainīt. Priecājamies, ka mums Latvijā ir bērni, mums viņus vajag!
Latvijas kontekstā divas aktuālākās lietas šobrīd ir prezidenta izraudzīšana un bēgļu kvotu noteikšana. No četriem prezidenta amata kandidātiem izvēlētos balsot par Levita kungu. Kandi­dātu debatēs viņš radīja vispozitīvāko iespaidu. Protams, ir jautājumi, kur manas domas atšķiras no viņa viedokļa, tomēr kopumā Levita kunga uzskati man ir pieņemami. Domāju, ka viņu, visticamāk, neievēlēs. Prezidentu epopejā visvairāk mani satrauc tas, ka šim amatam vairs nav sākotnējā prestiža. Tajā nonākot, drīzāk var sabojāt reputāciju un zaudēt sabiedrības cieņu. Tāpēc dažreiz rodas šaubas un ir neizpratne, kāds ir iemesls vēlmei būt prezidentam, zinot to, cik daudz jāupurē. Lai tiktu šajā amatā, ir jābūt spēcīgai motivācijai, bet šaubos, vai vienmēr tā ir vēlme spodrināt Latvijas vārdu. Prezidentam jābūt harismātiskai personībai, arī ideoloģiskajam līderim.
Par bēgļu jautājumu esam diezgan daudz runājuši ģimenē un uzskatām, ka atbalsts šiem cilvēkiem ir jāsniedz. Esmu diezgan daudz ceļojusi, un, manuprāt, tas ļāvis man kļūt tolerantākai. Par to, ka jāpalīdz, nešaubos. Tikai domāju, vai kvotu sistēma būtu pareizākais veids? Vai šiem cilvēkiem te būs labi? Te ir cita kultūra, citas tradīcijas un arī pilnīgi cits klimats. Vai viņi te būs laimīgi? Man šķiet, ka pareizākais atbalsta veids būtu palīdzēt stabilizēt situāciju viņu dzimtajā zemē. Ceru, ka Eiropas Savienības gudrās galvas radīs risinājumu. Tajā pašā laikā mums ir jādalās, jāpalīdz, nedrīkstam ignorēt bēgļu problēmas.
Nedēļas nogali pavadīju kopā ar ģimeni, atpūtāmies, un vecākā meitiņa kopā ar tēti devās pārgājienā. Šovasar vēlamies kopā ar meitu piedalīties orientēšanās sacensībās. Manuprāt, tas ir ļoti labs atpūtas veids, iespēja iepazīt Latviju un pavadīt laiku kopā ar ģimeni.
Gribētu, lai ģimenes Aizkrauklē saprot — cik te ir labi tieši ģimenēm ar bērniem. Te viss ir tik tuvu — mākslas, mūzikas skola, bērnudārzi, kuros netrūkst vietu, daudzveidīga interešu izglītība, zaļa vide, Daugava utt. No Aizkraukles var izbraukāt uz darbu tuvējās pilsētās un Rīgā. Darāmā gan te vēl daudz — jāpabeidz skolu reforma, nākotnē varētu labiekārtot Daugavas krastmalu, attīstīt ūdenstūrismu un atpūtas iespējas pie upes, ierīkot veloceliņus. Un klusi ceru, ka varbūt kādreiz mums arī būs brīvdabas estrāde pie Daugavas, kur skaistos vasaras vakaros baudīt kvalitatīvus kultūras pasākumus.