Staburags.lv ARHĪVS

Ne visi vēlas būt atrasti

Imants Kaziļuns

2015. gada 29. maijs 12:04

556
Ne visi vēlas būt atrasti

Par Mārtiņu Ziebergu, kurš palīdz no jauna satikties dzīves izšķirtajiem, lasījuši un dzirdējuši daudzi. Arī to, ka sešos gados, kopš sācis šo savdabīgo detektīva darbu, ar viņa līdzdalību ap sešiem simtiem cilvēku atraduši tuviniekus, pazudušos draugus.

Iedvesmu šādai brīvā laika nodarbei, kas nu pārvērtusies par ikdienu, Mārtiņš guvis Krievijas televīzijas populārajā raidījumā “Gaidi mani!” (“жди меня!”).

— Par cilvēku atrašanu, par ieguldīto darbu samaksu arī saņemat?
— Ne centa. Par brīvprātīgo darbu esmu saņēmis pateicības — pilsētas, Zemgales novada un arī Latvijas mērogā. No kādas tūrisma firmas saņēmu ceļojumu uz Baltkrieviju. Jūlija sākumā kopā ar sievu dosimies pie viņas radiem, un arī meklēšanas ziņā šo to padarīšu Minskā. No kādas kundzes Itālijā saņēmu sūtījumu ar viņas pilsētas kafiju un šokolādi. Ja pārtrauktu sadarbību ar televīzijas raidījumu, varētu to veikt kā maksas pakalpojumu, bet pagaidām ar raidījuma starpniecību atveras daudzas durvis, kas citādi man būtu slēgtas.
— Kā pietrūkst, lai šo darbu paveiktu ātrāk, labāk?
— Piekļuves daudzām datubāzēm. Padomju laikos katrā kioskā Rīgā par samaksu varēja iegūt informāciju par katra cilvēka adresi. Mūsdienās arhīvos informācija ir par maksu. Lai nebūtu pašam lieli izdevumi, tuviniekiem norādu, kurā arhīvā ko prasīt. Atteikuma iemesls parasti ir personas datu aizsardzība, bet pie manis nonāk pieteikumi, kuros bieži norādīti meklējamās personas dati. Ar “čekas maisiem” jeb Valsts drošības komitejas arhīvu  līdz šim nav bijis nekādas saistības.
— Vai esat domājis pieņemt mācekli? Cilvēki izrāda interesi, vēlas paši sākt meklēt?
— Kad uzzina, ka visi izdevumi, lai gan tie mēnesī nav lieli, jāsedz pašam, atsakās. Par telefona sakariem, internetu, vēstuļu papīru un pastmarkām nemaz tik liela summa nesakrājas. Ir brīži, kad negribas neko darīt, bet atskan telefona zvans, kāds pateicas par padarīto darbu, palūdz padomu. Nopurinu nogurumu, un ir spēks darīt atkal.

Visu rakstu lasiet "Staburaga" 29. maija numurā.