Rīgu nomaina pret laukiem

Aiviekstes pagasta Ķūģi ir apbrīnojama vieta — to no jauna secinu, viesojoties kārtējā šīs apdzīvotās vietas sētā. Īpaša tā ir ar saviem iedzīvotājiem, kuri šo lauku stūrīti iemīlējuši un kopj ar lielu rūpību. Tāda ir arī Anna Tīmane. Viņa Ķūģu “Aizpurvēs” dzīvo jau 17 gadu.
No paradīzes izraidītie
Aizbraukt pie Annas kundzes rosināja viņas draudzene Vallija Krūmiņa — arī no Ķūģiem.
— Gaišs un tik darbīgs cilvēks. Atbrauciet un uzrakstiet par viņu, — aicināja Vallijas kundze.
Šajās dienās Anna Tīmane svinēja 80 gadu jubileju, tāpēc iemesls apciemojumam īpaši nozīmīgs. Ierodoties “Aizpurvēs”, kārtējo reizi pārliecinājos, ka savu gadu skaitu katrs cilvēks uztver citādāk, jo pagalmā sagaidīja enerģiska un smaidīga dāma. Tāda viņa esot vienmēr.
Kā tad dzīves ceļš viņu no Rīgas aizvedis tieši uz Ķūģiem? Annas kundze stāsta, ka iemesls tam līdzīgs kā citiem — bērni izauga, atstāja mājas, un ar vīru Arvīdu palikuši divi vien. Skumīgi. Ko pilsētā iesākt? Nolēmuši pārcelties uz laukiem. Annas kundze domājusi, ka viņai patiktu māja ar baltu žogu apkārt, kur dārzā ziedētu ābeles un varētu turēt arī gotiņu!
— Piemērotu māju meklējām ilgi, saskāros arī ar dažādiem “veikliem” tirgotājiem. Biju jau izmisumā un domās lūdzu palīdzību saviem mirušajiem vecākiem. Nākamajā dienā risinājums bija klāt. Atšķīru laikrakstu un ieraudzīju sludinājumu par mājas pārdošanu Ķūģos. Braucām skatīties. Māja un pagalms bija pilnīga postaža, sajūta — kā no paradīzes izraidīti. Tomēr sapratu, ka tiksim ar visu galā, tikai traucēja kāds “sīkums” — nebija naudas. Meitas gan mūsu izvēli ļoti pārdzīvoja, — atminas jubilāre.
Arī Vallija Krūmiņa apstiprina, ka skats uz šo sētu sākumā bija briesmīgs. Annas kundze atceras — naktī caur griestiem debesis varēja redzēt... Tad pamazām pirkuši baļķu nomaļus un labojuši ēkas, dzīvojamās mājas pamatus un remontējuši istabas.
Govs vietā kazas
Tagad viņiem ir gan labiekārtota māja, gan iekopta sēta, kura, starp citu, jau vairākus gadus atzīta par vienu no sakoptākajām Pļaviņu novadā.
Vai iecere par gotiņu savā lauku mājā īstenojās? Tomēr nē, bet viņi joprojām tur kazas. Pietiek gan gaļas, gan piena, bez kā jubilāre nevar iztikt. Saimniece no tā gatavo arī sieru.
— Slimoju ar astmu, un no zālēm veselības problēmas kļuva vēl lielākas. Kad sāku lietot kazas pienu, visus medikamentus aizmetu, — saka Annas kundze.
Lielākais darītājs mājās esot Arvīds, kurš pats visu remontē un apkopj pagalmu. Saimniece tik norāda, kur kāda puķe jāiestāda, un vīrs sagatavo vietu. Vasarās “Aizpurvēs” visā teritorijā ir gan zāle nopļauta, gan ziemā ceļš iztīrīts. Par vīru Annas kundze saka — viņam katrs darbs šķiras, ko viņš viens padara, trīs vīri nepaveic.
Trūkums Ķūģiem gan ir tāds, ka nav sabiedriskā transporta. Autobusa reisi ir tikai mācību gada laikā. Ja nav savas automašīnas, nekur daudz netikt.
Ziemassvētki arī vasarā
Annas kundzes dzimtā puse ir Nautrēnu pagasts. Uz Rīgu pārcēlusies kopā ar vecāko meitu, kad aizgājusi no pirmā vīra. Sākusi dzīvi kā no jauna. Tā kā vajadzēja pierakstīties Rīgā un nopelnīt iztiku, strādājusi dažādus darbus. Vienu laiku arī uzņēmumā “Somdaris” šuvusi somas.
Jubilārei ir trīs meitas, piecas mazmeitas, viens mazdēls, viena mazmazmeitiņa un trīs mazmazdēliņi. Viena meita dzīvo un strādā Norvēģijā, bet pārējie ir Latvijā. Ģimene šajā nedēļas nogalē pulcēsies māmiņas, vecmāmiņas un vecvecmāmiņas lielajā jubilejā.
Tā kā pārāk bieži visiem kopā neiznāk tikties, jubilejā radu saime tiks pie savām Ziemassvētku dāvanām — Annas kundzes adītajām zeķēm un izšūtajiem spilveniem. Zeķes parasti tiek arī tiem, kuri viesojas viņas mājā. Aiviekstiete ir liela rokdarbniece un savulaik ieguvusi Tautas daiļamata meistares nosaukumu. Izsmalcinātie darbi ir gan viņas mājā, gan dāvināti citiem. Tagad gan jubilārei rokas ātri gurst, lai darinātu ko smalku, bet bez adīšanas viņa nevar ne dienu.
Rokdarbi apgūti jau mazotnē, jo ģimene bijusi liela — astoņi bērni, un vajadzēja gādāt par iztikšanu. Pārdzīvoti arī kara gadi. Vecākos brāļus iesauca krievu armijā, un viņus paņēma karš. Arī pārējie aizgājuši aizsaulē. Vēl ir divas māsas. Annas kundzei tagad skumji skatīties, kā dažādu tautību cilvēki “karo” savā starpā, jo nevar zināt, kur dzīve aizsauks un kurā pusē noliks.
Jādomā arī par skaistumu
Viņas Ķūģos esot vairākas rīdzinieces un, iespējams, tāpēc vairāk turas kopā. Arī draudzenes Vallija Krūmiņa un Brigita Konovalova savulaik dzīvoja Rīgā.
— Visas dienas un nedienas Vallijai izstāstu. Ja skumīgāks prāts, piezvanu Brigitai, un viņa telefonā nodzied man kādu dziesmu, kā citi neprot. Arī pārējie kaimiņi ir labi, — stāsta Annas kundze.
Kad garāks laiks vai drūmākas dienas, draudzenes satiekas uz kādu kāršu spēli vai skaistuma procedūru un atkal dzīve šķiet gaišāka. Annas kundze esot kā vietējā kosmētiķe un daktere — viņa daudz zina, kā sev palīdzēt ar akupunktūru. Tomēr lielākais enerģijas lādiņš ir viņa pati. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra