Bērniem atņemtais prieks par zirgiem uz pieaugušo sirdsapziņas

2015. gada 29. maijs 00:01

720

Bērniem atņemtais prieks par zirgiem uz pieaugušo sirdsapziņas

Šis gads Aijas un Duglasa Kameronu un viņu divu bērnu ģimenei sākās skumji: bija jāatvadās no diviem mīļajiem zirgiem, bet trešais jāpārved uz citu vietu — tālāk no cilvēkiem, apdzīvotajām vietām. Tādu lēmumu par dzīvnieku turēšanas neatbilstību saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem pērn pieņēma Aizkraukles novada pašvaldība. Sev labvēlīgu iznākumu ģimene nepanāca, arī nododot lēmumu izskatīšanai tiesā.

Pašvaldība neiebilst
Kameronu ģimene 2011. gadā Latvijā ieradās no Austrālijas, plānoja turpmāko dzīvi — kur dzīvos, kur mācīsies bērni un ar ko nodarbosies. Pirms iegādāties noskatīto īpašumu Aizkraukles novada vasarnīcu rajonā, kooperatīvā “Lielziedi”, kur dzīvo Aijas radinieki, ģimene konsultējās ar kooperatīva vadītāju Tatjanu Bērziņu. Jauno ģimeni interesēja, vai šajā teritorijā varēs turēt zirgus. Atbildes vietā saņēma ieteikumu vērsties pie Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektora Eināra Zēberga. Tobrīd Kameroni saņēmuši viņa mutisku atļauju, ar komentāru, ka noteikumi to neaizliedz darīt. Vēlāk līdzās mājai papildus nopirka ap 500 m2 lielu platību un tajā zirgiem izveidoja pagaidu novietni, bet laukumu ar pašvaldības atbalstu un par personīgajiem līdzekļiem piemēroja dzīvnieku turēšanai — noņēma ap 20 cm zemes virskārtas, to aizvietoja ar smilšu un grants slāni. Duglass, daudzus gadus Austrālijā nodarbojies ar zirgu audzēšanu, uzskatīja par nepieciešamu arī te dzīvniekiem atvēlētajā platībā melnzemi nomainīt, un tas palīdzētu laukumā absorbēt zirgu mēslu smaku, darbotos kā filtrs, būtu saudzīgs dzīvnieku kājām un viegli kopjams.
Rinda pēc “zirgāboliem”
Par iegādātajiem dzīvniekiem, kas iepriecināja ne tikai saimniekus, bet ikvienu šajā pusē nonākušo, vairākkārt rakstīja arī “Staburags”. Dzīvnieki iepatikās vasarnīcu iemītnieku bērniem, noraudzīties uz izjādēm un novērtēt bērnu jāšanas iemaņas nākuši daudzi kaimiņi. Aija Kamerona drīz spēra nākamo, šoreiz nepārprotami pārdrošo soli — reģistrējās kā individuālā darba veicēja, Valsts ieņēmumu dienestā pieteica biļetes un sāka izjāžu pakalpojumu sniegšanu. Par biznesu varēja saukt arī zirgu barošanas atlikumu jeb “zirgābolu”, kas labi noder mazdārziņu mēslošanai, pārdošanu vietējiem. Pēc tiem bieži veidojās pat rinda.
Tā turpinājās līdz brīdim, kad viena no kaimiņienēm, Zenta Bičkoviča, vērsās novada domē ar sūdzību, ka, dzīvojot līdzās vietai, kurā tur zirgus, jāsamierinās ar neciešamu smaku un mušām, tādēļ brīvdienas nevarot pavadīt savā īpašumā. Duglass Kamerons, to stāstot, rāda bildes, kurās redzams pretējais — Zentas kundze regulāri redzama atpūšamies. Savukārt Aija rāda kādu citu Aizkraukles novada domes oficiālo vēstuli, saņemtu pēc sūdzības par vasarnīcas teritorijas ceļu netīrīšanu ziemā. Tajā domes pārstāvis iesaka samierināties ar radušos situāciju, jo teritorija nav nekāda pilsēta, bet gan pielīdzināma lauku apvidum. Ja reiz lauku, tad apkārtējiem nāktos arī samierināties ar citām šādam apvidum raksturīgām īpatnībām, tajā skaitā smakām.
Atrakciju dzīvniekiem te nav vietas
Aizkraukles novada domes pērnā gada 25. jūnija sēdē, skatot Zentas Bičkovičas iesniegumu, jautājumā par aizliegumu turēt zirgus vasarnīcu teritorijā deputāti bija nepielūdzami un nobalsoja pret zirgiem. Aija Kamerona teic, ka līdz šim Aizkraukles novada teritorijas plānojums to neaizliedza. Plānojumu mainīja mēnesi vēlāk — 2014. gada 30. jūlijā. Kopš tā laika Aizkraukles novada teritorijas plānojuma 2014. — 2016. gadam teritorijas un apbūves izmantošanas noteikumos ir 53. 3. punkts, kas nosaka: “Savrupmāju apbūvē aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību, tajā skaitā savrupmāju apbūves teritorijā nav atļauts turēt lauksaimniecības, sporta, darba un atrakciju dzīvniekus.”
Tas nozīmē, ka no tā brīža privātmājās, kas nav zemnieku vai piemājas saimniecības, turēt drīkst tikai dekoratīvos dzīvniekus un mājdzīvniekus. Aija ar ironiju stāsta, ka izskatījusi variantu zirgus reģistrēt kā transportlīdzekļus, bet CSDD šādu iespēju nepiedāvājot. Tāpat nav skaidrs, vai šis noteikumu grozījums attiecas tikai uz viņiem, jo “Lielziedos” vairāki iedzīvotāji tur aitas, kazas, cūkas un citus dzīvniekus.
Darīsiet to, ko liks!
Kāds ir iemesls pēkšņai Aizkraukles novada domes attieksmes maiņai un iedzīvotājiem neizdevīgu lēmumu pieņemšanai? Kameronu ģimenei tas nav skaidrs. Viņi stāsta, ka īpašums robežojas ar Zentas Bičkovičas, zvērinātas advokātes, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča dzīvesbiedres, īpašumu.
Kaimiņiene jau iepriekš izteikusi vēlmi iegādāties īpašumu, kas apstākļu sakritības dēļ nonāca zirgu īpašnieku rokās. Savu nepatiku pretīrunātājiem kaimiņiene izteikusi, arī ieminoties par viņu mājas augstumu, taču vismaz šobrīd tas atbilst pieņemtajiem apbūves noteikumiem. Kameroni domes lēmumu iesniedza izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā, diemžēl tā lēma par labu novada domei.
Ar domes lēmumu pārvietot zirgus vien nepietika, tas papildus paredz nekavējoties likvidēt visu, kas saistīts ar zirgiem — nojaukt pagaidu novietni un atjaunot iepriekšējā kārtībā zemi. Tas nozīmē, ka Kameroniem diktē, kādu zemes sastāvu drīkst un kādu aizliegts izmantot. Ja, piemēram, ģimene šajā platībā vēlētos ierīkot pludmales volejbola laukumu, arī tas viņiem nebūtu ļauts. Atšķirībā no domes Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem, kuri apskatīja izveidoto laukumu, nebija iebildumu, un tas deva atļauju tā izmantošanai.
Dzīvi plānotu citādi
Aizvainots par šādu pašvaldības darbinieku rīcību, Duglass ar juristu palīdzību plāno vēlreiz vērsties tiesā, šoreiz ar prasību pret Aizkraukles novada domi par tās nolaidību, nevērību attiecībā uz saviem lēmumiem, kā arī panākt kompensāciju. Plānots arī pieaicināt ekspertus, lai noskaidrotu veicamo darbu izmaksas, atjaunojot teritoriju iepriekšējā kārtībā, un aprēķināto summu piedzīt no pašvaldības.
Aija Kamerona atzīst — ja pašvaldībā uzreiz būtu teikuši, ka zirgus šeit nedrīkstēs turēt, ģimene dzīvi plānotu citādi un mājas celtniecībai, zirgu turēšanai izraudzītos īpašumu Skrīveru pagastā, netālu no dendroloģiskā parka. Par labu dzīvei Aizkrauklē toreiz lemts, domājot par bērniem, viņu izvadāšanu uz skolu. Atšķirībā no atpūtniekiem Kameroni šeit dzīvo visu gadu, arī deklarēti te, attiecīgi arī viņu maksātie nodokļi nonāk novada pašvaldības kasē.
Pašlaik, pildot jaunpieņemtā teritoriālā plānojuma noteikto, ģimene pārdevusi divus no trim zirgiem, trešo, kas piemērots dalībai sacensībās, izmitinājuši paziņas stallī Skrīveros. Bet divu bērnu mamma, sieva, kas pierunājusi vīru pārcelties no Austrālijas uz Latviju, jautā — kur palika skaistie vārdi un nemitīgie atgādinājumi par atgriešanos dzimtenē, dabā, bērniem, ģimenei draudzīgas vides veidošanu, uzņēmējdarbības veicināšanu? Vai vienas personas intereses var būt tik nozīmīgas, lai to dēļ novads mainītu noteikumus?
Vienoties nespēja
Aizkraukles novada domes juriste Lilija Grundšteina, komentējot situāciju, stāsta, ka novada teritoriālā plānojuma termiņš bija beidzies jau 2013. gadā, vēlāk pagarināts, bet jaunais apstiprināts 2014. gada jūlijā. Tāpēc nevar piekrist apgalvojumam par tā mainīšanu kāda interesēs. Arī iepriekšējā plānojumā bija iekļauts punkts, kas liedza lauksaimniecības dzīvniekus turēt savrupmāju apbūves teritorijā. Paralēli jaunā plānojuma izstrādei veidojās un risinājās situācija ar Kameronu zirgiem.
Par teritorijas atjaunošanu iepriekšējā kārtībā juriste teic, ka ēka, kas bija papildus iegādātajā īpašumā, patvaļīgi pārbūvēta par zirgu novietni. Pat ja novada domes attiecīgie speciālisti lemtu izņēmuma kārtā to legalizēt, tas nav izdarāms divu būtisku apstākļu dēļ. Nelikumīgās būves izvietojums ir pretrunā ar pieņemtajiem noteikumiem par šādu objektu robežām. Otrs būtisks fakts — pret šo ēku un attiecīgi arī tās legalizāciju iebilst apkārtējie iedzīvotāji.
Atspēkojot pašvaldības izpilddirektoram Eināram Zēbrgam pārmetumos pausto, Lilija Grundšteina saka — pirms zirgu novietošanas vasarnīcu teritorijā sarunās pieminēja tikai vienu poniju. Ar laiku dzīvnieku skaits pieauga un mazizmēra ponijam pievienojās divi lieli sacensību zirgi. Pašvaldība piedāvājusi kompromisa variantu — nomāt vairākus hektārus zemes citviet, tuvāk Daugavai, palienā, kur būtu novietojams arī zirgu pārvadāšanai nepieciešamais treileris. Šāds piedāvājums zirgu īpašniekus nav ieinteresējis.
Tā kā Kameroni domes lēmumu bija iesnieguši izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā, bet tiesa neapmierināja viņu prasību, spēkā paliek arī novada domes lēmums.
Arī tagad domā tāpat
Zenta Bičkoviča, jautāta, vai tagad nenožēlo iesākto procesu vai varbūt pieļautu kaimiņos vienu zirgu, atbild, ka arī tagad domā tāpat kā pērn vasarā. Arī viena zirga turēšana vasarnīcu teritorijā ir nepieļaujama, jo tiek pārkāpts likums attiecībā pret vidi jeb sanitārās normas, dzīvnieku labturības noteikumi — dzīvnieku turēšanas prasības. Notikusi arī nelikumīga būvniecība — zirgu stallis vietā, kur bijusi vasarnīcas būve. Zirgu dēļ rodas smaka un pastiprināta knišļu un citu kukaiņu klātbūtne. Ņemot vērā vasarnīcu teritorijas blīvo apbūvi, izveidojās situācija, ka kaimiņi tuvākajos īpašumos brīvā dabā maltīti nevar baudīt, jo dažu metru attālumā ir stallis vai dzīvnieki sistemātiski kārto savas dabiskās vajadzības.
Aizbildināšanās ar citiem kaimiņiem, kuri it kā audzē kazas, aitas un vistas, neatbilst patiesībai, jo tāda nodarbe dažiem apkārtējiem bijusi krīzes laikā, šobrīd mājdzīvnieku, cik zināms, nav. Turpretī vairāki apkārtējie, līdzīgi kā Zenta Bičkoviča, iesnieguši līdzīga satura iesniegumus. Advokāte saka — patīk tas kādam vai nē, bet likumi ir jāievēro. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Bērniem atņemtais prieks par zirgiem uz pieaugušo sirdsapziņas

Kategorijas