Apkopo Sibīrijas bērnu atmiņas

2015. gada 28. maijs 00:01

Viena no fonda “Sibīrijas bērni” aktivitātēm ir Sibīrijas bērnu atmiņu apkopšana. Šonedēļ fonda operators Aivars Lubānietis tiekas ar Kokneses un Jaunjelgavas novada ļaudīm, lai uzklausītu un iemūžinātu viņu stāstus.

Fonds represēto atmiņas apkopo kopš jaunās tūkstošgades sākuma. Pirmajos gados vāca 1941. gadā represēto stāstus, šobrīd atminēties piedzīvoto aicina 1949. gadā izsūtītos.
“Braukājam pa Latviju, ierakstām, lai nepazūd atmiņas par notikušo, šie cilvēki ir cienījamā vecumā un pamazām aiziet,” stāsta operators Aivars Lubānietis. “Kad runājām ar 1941. gadā izsūtītajiem, atsaucība bija ārkārtīgi liela, esam ierakstījuši 726 intervijas. Tikai kādi desmit cilvēki atteicās, sakot, ka nevēlas to atcerēties un par to runāt. Šos stāstus apkopojam arhīvam, īsti nezinām, kā tos varēs tālāk izplatīt. Vai būs iespēja veidot skatāmus vai lasāmus darbus, atkarīgs no finansējuma.”
Atminoties tālos gadus, cilvēkus pārņem emocijas, nereti arī asaras. Stāsti ir dažādi — kāds atceras vairāk, cits mazāk, tomēr dzīvi izstāstīt nav viegli. Nav vienkārši runāt par piedzīvoto, atcerēties bērnību, vecākus, tuviniekus, kuri uz mūžu palikuši Sibīrijā.
Vaicāju pieredzējušajam operatoram, vai pēc sarunām ar tik daudziem cilvēkiem viņš ievērojis kādu vienojošu iezīmi. “Viņi izgājuši cauri dzīves skarbumam, tik lielā mērā norūdīti, ka nesūkstās ne par ko. Neraugoties uz to, ka ir dažādas, arī veselības, problēmas, viņi ir pozitīvi lādēti, ļoti enerģiski un dzīvespriecīgi. Ja cilvēki pārcieš tik lielus pārdzīvojumus, tad spēj novērtēt visvienkāršākās un citiem pašsaprotamās lietas, ir cits skatījums uz dzīvi. Mums, kuri nav piedzīvojuši ko tādu, reizēm šķiet — cik grūti, čīkstam un vaimanājam,” pārdomās dalās Aivars. “Izsūtītie bieži neizprot, kādēļ cilvēki brauc projām no Latvijas, jo paši taču reiz dzīvoja ar vienu domu — atgriezties mājās. Dažs, esot Sibīrijā, raudzījās uz to pusi, kur saulīte riet, un vēlējās — kaut varētu nomirt savā dzimtenē.”

Uzziņa

◆ Sibīrijas bērnu fonds apkopo atmiņu stāstus Latvijā, Krievijā un Izraēlā. Ir izdota grāmata “Sibīrijas bērni” latviešu, angļu un krievu valodā, izveidots vairāk kā 15 dokumentālo filmu par 1941. un 1949. gada deportācijām.

◆ Šīgada martā Rīgā, kino “Splendid Palace”, notika Dzintras Gekas dokumentālās filmas “Dieva putniņi“ pirmizrāde. Tajā ir stāsti par bērniem, kuri 1941. gadā devās bēgļu gaitās uz Rietumiem. Filmu demonstrēja Rīgā kinoteātrī, televīzijā to rādīs rudenī.

Staburags.lv ARHĪVS

Apkopo Sibīrijas bērnu atmiņas

Kategorijas