Mājās palikušie

2011. gada 31. marts 08:41

1584

Astoņpadsmitgadīgais sērenietis Artūrs Lācis ir situācijā, kādā pašlaik ir liela daļa lauku jauniešu. Nesen beidzis mācīties un domā, ko darīt tālāk. Pēc Bebru internātpamatskolas beigšanas pērn kādu laiku strādājis gadījuma darbus, pieredzes nav.

Grib būt kā vectēvs
Pirms pāris dienām papildinājis bezdarbnieku rindas, viņš iegriezās pie Nodarbinātības valsts aģentūras Aizkraukles nodaļas speciālistes un interesējās par vakancēm. No drauga secieša uzzinājis par iespēju iesaistīties programmā “Jauniešu darba prakse”. Drauga pieredze iedvesmojusi — varot gan zināšanas iegūt, gan nopelnīt.
Artūrs izpildīja anketu, kurā atzīmēja vēlamās darba jomas — mežizstrāde, kokapstrāde, transports un lauksaimniecība. Strādājot piemājas saimniecībās iemācījies rīkoties ar visu veidu lauksaimniecības tehniku, kopā ar paziņām strādājis mežā, piedalījies atēnošanā. Aris esot, bet pie sēšanas vēl nav laists. Interesē lauksaimniecība, arī graudkopība, un ar laiku, līdzīgi kā viņa vectēvs, vēlētos būt kārtīgs saimnieks. Pirms tam dzirdējis, ka viens otrs darbu atradis pie dāņa Aizkraukles pagastā, bet pats interesējies neesot. Speciālistes teiktais, ka šobrīd brīvu vietu programmā nav un Artūram jāgaida, viņu nepārsteidza.
Ilgi negaidīs, aizbrauks
Pērn viņš divus mēnešus pavadījis, ciemojoties pie māsas Īrijā. Secinājis, ka smagais darbs šampinjonu laukā nav gluži tas, kas viņu interesētu, tāpēc nolēmis izmēģināt spēkus tepat Latvijā.
Jautāju Artūram, kādēļ viņam, jaunietim, kurš dzīvo pie vecākiem, nepieciešams meklēt darbu, pelnīt naudu? Vai 120 latu mēnesī, ko varētu nopelnīt šajā programmā, ir liela nauda? Artūrs teic: tā, iztikt var. Lai arī vecāki naudu dod, gribas pašam ko nopelnīt. Ja bezdarbniekos mēneša laikā neko nepiedāvās, Artūrs nosliecas par aizbraukšanu. Iespējams, dosies ciemos pie otras māsas, kura strādā Anglijā, lai piepelnītos. Nopelnīto naudu tērētu autovadītāja apliecības iegūšanai un mašīnai. Esot domājis arī par iespēju sākt mācīties Ogres meža tehnikumā.
Saimniecībā no bērnības
Zemnieku saimniecībā “Āres” Aizkraukles novadā programmā “Jauniešu darba prakse” kopš pērnā septembra strādā Toms Jemeļjanovs (23 gadi) no Ķeguma novada un Māris Stepe (20) no Aizkraukles pagasta. Tā kā Toms ir “Āru” saimnieka radinieks, te būts ik vasaru, sākot no 1. klases. Tagad palīdzēšana pārtapusi par algotu darbu gada garumā. Strādā ne naudas, drīzāk prakses, labas pieredzes dēļ. Mārim nozīmīgas ir mācības, kurās iegūtās zināšanas drosmīgi piedāvājot realizēt turpat saimniecībā.
Toms ik dienu veic tehniskus darbus — sagādā barību, izved mēslus, remontē tehniku. Savukārt Māris kopj un baro lopus.
Ārzemēs strādāt negrib
Jautāju Tomam, kāpēc viņš piedalās šajā programmā. Jaunietis teic, ka mācību dēļ, jo neklātienē studē uzņēmējdarbību Latvijas Biznesa koledžā. Puisis nevar iedomāties strādāt ārzemēs. Nekur nav tā kā mājās, un, ja ir vēlēšanās, vienmēr ir iespēja darbu atrast tepat. Pēc darba šajā programmā savus nodomus nemainīs un nākotni ar lauksaimniecību nesaista.
Turpretī Mārim šis gads došot labāku izpratni par to, kas ir piensaimniecība. Vecākiem saimniecības nav, bet pats ar laiku varētu būt graudkopis. Lopkopība gan baidot lielās birokrātijas dēļ. Puisis uzskata, ka saimniekošanai laukos, īpaši jauniem cilvēkiem, tomēr ir perspektīva. Šobrīd nopelnīto tērējot apģērba iegādei, rēķinu samaksai, izbraukumiem.
Vai Māris vēlāk varētu strādāt pastāvīgi? Viņš šādu iespēju apsver, darbu apvienojot ar mācībām.

Staburags.lv ARHĪVS

Mājās palikušie

Kategorijas