Uz kafejnīcu kā uz bibliotēku

2015. gada 26. maijs 08:31

328

Vai esat palasījuši, kas rakstīts, piemēram, uz doktordesas iesaiņojuma? Kad ar kolēģi veikalā centāmies izvēlēties starp diviem produktiem, pētot to sastāvu, abus nolikām atpakaļ plauktā. Rakstītais par cūku, vistu ādām, emulsijām un neēdamo apvalku izklausās tik briesmīgi, ka neko tādu ēst vairs negribas. Piedevām vēl ražotājiem ir obligātā prasība norādīt, ka produktā iespējama dažādu alergēnu klātbūtne — soja, lipeklis, selerijas, sinepju, sezama sēklas... Labu apetīti!

Nesen veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka vismaz 80 procentu Latvijas iedzīvotāju vēlas, lai arī sabiedriskās ēdināšanas vietās pilnīgāk norādītu informāciju par ēdienu sastāvu. Tāpat cilvēki vēlas zināt vairāk par ēdienam pievienotajām pārtikas piedevām, izejvielu izcelsmi, uzturvērtību, kā arī sāls un cukura daudzumu ēdienā. Man patika kāds komentārs internetā par šo tēmu — ja kafejnīcā pasniegs ēdienkarti ar visu šo informāciju, tad laika nepietiks ēšanai, būs jālasa kā bibliotēkā. Svarīgāk ir, lai produkti sabiedriskās ēdināšanas vietās būtu svaigi un joprojām “dzīvi” — dabiski audzēti un ir nepārsaldēti.

Ir saprotami, ka cilvēki satraucas par to, ko viņi ēd. Arī es arvien biežāk pievēršu uzmanību produkta sastāvam. Līdz ar to gan paliek mazāk izvēles iespēju, jo E vielas un dažādi garšas un smaržas uzlabotāji ir visur. Atliek izvēlēties mazāko ļaunumu. Arī mājās gatavots ēdiens neatrisina problēmu, ja produktus pērkam veikalā. Desu jau dārzā neizaudzēsi.

Man gan šķiet, ka dažkārt sastāvdaļu nosaukumi rada negatīvāku iespaidu nekā to patiesās īpašības. Viss jau joprojām ir abstrakts, un nav neapgāžamu pierādījumu, kā konkrētā produkta sastāvdaļas ietekmē mūsu veselību un pašsajūtu. Ja viena informācija kaut ko noliedz, tad citā ir pretējs viedoklis. Tā ka diez vai detalizēts sastāva izklāsts palīdzēs kādam izdarīt izvēli. Lai arī interese par to ir arvien lielāka, cilvēki tomēr maz orientējas dažādās pārtikas piedevās un nez vai spēj izprast nitrītu un fosfātu klātbūtni desās. Tomēr šādas informācijas norāde liek aizdomāties, piemēram, par to, kāpēc baltmaizē ar nosaukumu “Piena” nav ne grama piena, un palasīt informāciju, kas “slēpjas” aiz vārda “nitrīts”.

Ir jau vēl kāds būtisks arguments, kas ietekmē mūsu izvēli — produkta cena gan veikalā, gan kafejnīcā. Ja līdzekļi ir ierobežoti, nedomājam par kvalitāti un pērkam lētāko. Tad labākais arguments ir citu ieteikums — garšīgs vai negaršīgs, un nekādas E vielas mūs netraucē.

Staburags.lv ARHĪVS

Uz kafejnīcu kā uz bibliotēku

Kategorijas