Brīnumu centrs

2015. gada 26. maijs 00:01

Nezinu gan, kāpēc Baltijā lielākajam zinātnes centram, kas ir vecākajā Igaunijas pilsētā Tartu, ir nosaukums “AHHAA”. Varbūt tāpēc, ka te bieži var dzirdēt izbrīnas pilnus izsaucienus “oho!” un atbildi apstiprinošus “ahā!”? Uz šejieni droši var doties visa ģimene, jo te skatīties un jaunas zināšanas var gūt ik uz soļa. Un, ja nu tiešām kādai sievišķai būtnei te šķiet par garlaicīgu, var doties iepirkties, jo zinātnes centrs ir starp veikaliem, kuru starpā arī zināmie “Rimi” un “Maxima”.

Jāgatavojas laikus
Braucienam uz zinātnes centru vajadzētu gatavoties laikus, jo, piemēram, var gadīties, ka kāroto planetāriju neizdodas apmeklēt, jo biļetes jau izpirktas. Kāda tad ir “AHHAA” centra būtība? Tas vienkāršā un rotaļīgā veidā māca izprast zinātniskos atklājumus. Bet galvenais — apmeklētāji paši var ne tikai vērot, bet līdzdarboties dažādu brīnumu radīšanā. Gide igauņu centru uzteic un salīdzina ar Varšavas Kopernika centru, kas, viņasprāt, nav tik interesants.
Atklāti sakot, ieejot zinātnes centrā, nedaudz pārņem panika — tā kā centru apmeklēju vienā no maija brīvdienām, cilvēku te bija daudz.
Aproce biļetes vietā
Nešķita, ka esam atbraukuši pie igauņiem, jo visapkārt skanēja latviešu valoda. Arī gids, kurš īsumā iepazīstināja ar centru un pastāstīja par kārtību tajā, runāja skaidrā latviešu valodā. Kamēr gaidījām savu kārtu, lai varētu iekļūt zinātnes centrā, uzkavējāmies uzgaidāmajā telpā. Jau te īpatnēji šķita soli, kuri bija klāti ar īpašām pumpiņām, ar gumijas adatiņām, bet sēdēšanai tas netraucēja. Mazākie apmeklētāji labprāt izmēģināja iespēju pasēdēt pie gandrīz divus metrus augsta galda un papozēt ar milzu tējas tasi. Starp citu, par ieejas biļeti centrā kalpo dzeltena aproce, ko apmeklētājiem izsniedz pie kases, ekskursantu grupām rindā nav jāstāv, to sadala vietējie gidi. Aprocēs iemontēts čips, mierīgi var iziet ārā, pēc tam atkal atgriezties centrā.
Kad laimīgi esam tikuši iekšā, pirmajā mirklī pārņem tāds kā apjukums, jo nevar saprast, uz kuru pusi iet. Šajā gadījumā der padoms — tikai mieru, un uz priekšu!
Nokrist nevar
Galvenajā jeb tehnoloģiju zālē pie kupolveidīgajiem griestiem karājas kāda dīvaina konstrukcija — Hobermana lode. Vienubrīd zālē atskanēja izbīļa sauciens, kāds apmeklētājs domāja, ka bumba tūliņ uzkritīs uz galvas. Taču patiesībā tā kā zieds atveras, krītot uz leju. Tā nepārtraukti saraujas un izplešas vairāku metru diametrā. Drosminiekus saistīja iespēja braukt ar velosipēdu pa trosi. Velosipēdam ir divas stūres un divi sēdekļi, jo braukšana notiek abos virzienos deviņu metru augstumā. Velosipēds ir ļoti smags, jo tā apakšā ir apmēram 200 kilogramu atsvars. Teorētiski nokrist nevar, bet apakšā tomēr ir drošības tīkls. “AHHAA” gids teic, ka viņš te strādājot jau piekto gadu un nav bijis neviena gadījuma, ka no virves kāds būtu nokritis.
Drosminieki varēja pamēģināt arī uzbraukt augšā ar krēslu, kur pašam sevi ar virvi jāvelk astoņu metru augstumā. Kas grib pasmieties, var spoguļoties pie greizajiem spoguļiem vai fotografēties ar sprāgstošu balonu. Interesanta šķita Šanhajas māja — telpa ar 20 grādu slīpu grīdu. Lai gan tā nekustas, ir grūti noturēt līdzsvaru. Nekādi nevarēju izskaidrot, kāpēc tikai šāda iemesla dēļ tik ļoti sareiba galva.
Kā šķiļas cāļi?
Dzīvās dabas zālē pirmais, kas piesaista uzmanību, ir inkubators ar dzīviem cālīšiem un olām, kas tūlīt izšķilsies. Pārsteidzoši ir dažādi sēžamie — ko tik cilvēks nevar izdomāt! Var sēdēt uz bumbām, uz interesantas formas kvadrātiem, uz nostiepta auduma krēsliem, kas iegrimst no sēdētāja svara. Pie katra objekta var atrast informāciju, kas vienkārši un saprotami izskaidro, kā to lietot, kam pievērst uzmanību un ko tas nozīmē. Turklāt informāciju var izlasīt arī latviešu valodā! Taču to gan retais darīja, jo nebija laika lasīt, ātrāk visu gribējās izmēģināt.
Savukārt otrajā stāvā var mācīties anatomiju. Mēs centrā pavadījām nepilnas piecas stundas — tās aizskrēja vēja spārniem. Taču tur būtu vēl daudz kas apskatāms un izpētāms. Jābrauc otrreiz! ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Brīnumu centrs

Kategorijas