Baznīca svin Vasarsvētkus

2015. gada 22. maijs 00:01

273

Pirms viena no lielākajiem kristīgās pasaules notikumiem —
Vasarsvētkiem — uz sarunu lūdzām Aizkraukles Romas katoļu draudzes vikāru Pēteri Skudru. Viņš stāsta par šo svētku nozīmi, simboliem un par iespēju salauztam un pakritušam atkal atgūt cieņu.

Pirmais impulss — Jēzus dzīve
— Vasarsvētki sabiedrībā nav tik komercializēti kā Ziemassvētki un Lieldienas. Kādēļ tā? Vai tas nozīmē, ka tie ar laiku zaudējuši savu nozīmību?
— Tik, cik šie svētki skar baznīcu, nekas gadu gaitā nav mainījies, tie ir tikpat nozīmīgi kā divi pārējie, un nav iespējams izsvērt, kuri no tiem svarīgāki, jo bez vieniem nebūtu pārējo. Visi ir saistīti ar Jēzus dzīvi, Baznīcas izveidošanos. Jēzus dzīve sasniedz kulmināciju, kad viņš atdod savu dzīvību par mums. Vasarsvētkos mēs piedzīvojam viņa sūtītā Svētā gara ierašanos pie mācekļiem. Tādējādi turot solījumu par iepriecinātāja un stiprinātāja došanu. Par to, kā pēc šī notikuma uzplauka un zēla Baznīca, varam lasīt Bībelē, Apustuļu darbos 28 nodaļās. Tāpēc Vasarsvētki ir arī Baznīcas dzimšanas diena, kad Jēzus mācekļi, iepriekš vajāti un nobijušies, iznāca no slēpņiem, sāka sludināt Jēzus dzīvi, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvi.
— Tātad impulss visam, kas saistīts ar Baznīcas darbību, bija Svētā gara atklāsme?
— Pats pirmais impulss bija Jēzus dzīve, īpaši Lieldienu notikums, augšāmcelšanās, pēc kuras viņa mācekļi pulcējās kopā un gaidīja Jēzus solījumu piepildījumu. Nesen svinējām Jēzus Kristus Debesskāpšanas dienu, un desmit dienu vēlāk pēc šī notikuma mācekļi saņēma ko interesantu — pūta stiprs vējš, cilvēki runāja dažādās valodās, un Svētais Pēteris sāka sludināt. Tie ir Vasarsvētki.
Svarīgi ir atnākt
— Kā šos svētkus redzēs, sajutīs tie, kuri dosies uz Aizkraukles Sv. Terēzes no Bērna Jēzus baznīcu vai jebkuru citu dievnamu?
— Ienākot baznīcā, viņi visapkārt redzēs bērzu meijas, daudz pavasara ziedu. Mācītājs sprediķī stāstīs par šo notikumu, kad Svēto garu saņēma apustuļi, izmantos tekstus no Svētajiem rakstiem, kuros pieminēts Svētais gars, gan par dažādām dāvanām jeb augļiem, ko tas dod, gan par Jēzus apsolījumu šādā veidā vienmēr būt ar mums kopā, stiprināt, būt par palīgu uz Zemes ikdienas dzīvē. Daudzviet šajā dienā uz draudzi aicina bīskapu, lai caur īpašu iestiprināšanas sakramentu ticīgie saņemtu Svētā gara dāvanu, lai varētu drosmīgi apliecināt savu ticību. Liturģiskā svētku krāsa būs Svēto garu simbolizējoša — sarkana.
— Vai, līdzīgi kā citos reliģiskajos svētkos, ticīgie ņem līdzi uz baznīcu kādu lietu, piemēram, kā Lieldienās maizi un olas?
— Galvenais ir cilvēkam pašam atnākt. Arī pārējos svētkos primārais nav kaut ko svētīt. Lieldienās ola ir jaunas dzīvības sākums, izlaušanās simbols, kā Jēzus izlauzās no kapa. Primārais ir attiecības ar Dievu, un Vasarsvētkos katrs aicināts iepazīt Svēto garu tuvāk, censties veidot personīgas attiecības, saņemt stiprinājumu, pārdomāt tā nozīmi dzīvē.
— Bet cilvēkiem vieglāk noticēt tam, ko var redzēt, aptaustīt.
— Svētā gara simboli ir dažādi — balodis, liesma, ūdens, vējš. Savā ziņā arī netveramas lietas. Ūdeni var svētīt un ieliet traukā, var iedegt sveci, lai būtu liesma. Jēzus mums palīdz piedzīvot Dievu taustāmā veidā.
Lāpa, kas naktī spīd
— Kā svētkiem gatavoties tiem, kuri Vasarsvētkos neapmeklēs baznīcu?
— Izrotāt māju ar meijām, kas simbolizē dzīvību, svaigumu. Svētais gars ir arī radošs, par ko lasām Bībelē, kā tas lidinās virs haosa un ievieš kārtību. Var atšķirt un lasīt Svētos rakstus, Apustuļa darbu grāmatas 2. nodaļu. Tie, kuriem Bībeles nav, var izmantot interneta adresi — bibele.lv.
— Kā pats jūtat šos svētkus?
— Lieli svētki ir arī liela atbildība. Laikus jādomā par sprediķi. Man ir pienākums līdz katram draudzē aizvadīt Dieva vārdu, komentēt to, ko Viņš ar šiem svētkiem vēlējies atklāt, kā tas ietekmē mūsu ikdienu. Padarīt Dieva vārdu praktisku, lai svētki nav viens atsevišķs notikums, bet, lai to ietekmi justu visās pārējās gada dienās, kad ejam uz darbu, veikalu, skolu utt. Vasarsvētkos noslēdzas 50 dienu gara svētku piemiņa, kas sākās Lieldienās. Šajā laikā pārdomājam lielo notikumu, un varētu teikt, ka grandiozi svētki, sākušies Lieldienās, savu kulmināciju sasniedz Vasarsvētkos. Vēlāk sākas parastais liturģiskais laiks, gatavošanās Adventam.
— Kādi svētki būs pēc šiem?
— Jāņi ir diena, kad pieminam Jāni Kristītāju. Katoļiem tie ir obligāti svinami svētki, kad pulcējamies baznīcā, lūdzam, lai saņemtu spēku un bezbailību kalpot, kā to darījis Jānis. Līgo nakts arī saistīta ar kristiešu tradīcijām, kad svētkus sāk gaidīt iepriekšējā vakarā un visu nakti pavada nomodā. Jēzus par Jāni Kristītāju teicis, ka viņš ir kā lāpa, kas naktī spīd un palīdz sagaidīt rītausmu, jauno sauli.
Nezināmais ir biedējošs
— Daļa cilvēku ir pret svētkiem, baznīcu un ticību kopumā, lai gan savu attieksmi ne vienmēr var motivēt.
— Cilvēku biedē viss, ko viņš nezina, kas liekas aizdomīgs. Neziņu veicina arī tā sauktā iztrūkstošā paaudze, kas dzimusi un augusi padomju laikā. Tolaik iet baznīcā nozīmēja neiegūt vai zaudēt darbu, izglītību, katrā ziņā bailes. Mana vecuma, virs 25 gadiem, cilvēku domāšana jau mainās. Jā, Baznīcai šis ir izaicinājuma laiks, jāspēj būt atklātai, parādīt sevi, ko cilvēks tajā var atrast. Arī atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem.
— Kardināls Jānis Pujats nesen kādā intervijā apgalvoja, ka Baznīca, ticība ir vienīgais pareizais ceļš un ka tā palīdz dzīvi nodzīvot pareizi. Vai neskan pārāk kategoriski?
— Eliss Kūpers, viens no rokmūzikas leģendām, teicis, ka viņa dzīvē lielākais dumpis bijis kļūt par kristieti. Cilvēks, kurš ar savu piemēru rādījis citiem, kā būt dumpīgam pret visu. Tas, ko kardināls centās pateikt, ir — mēs visi nākam no Dieva, un vienalga, tici, atzīsti to. Dievs arī katram cilvēkam dod brīvo gribu, tajā skaitā ticēt vai nē. Līdzīgi kā vecāki laiž pasaulē savu bērnu. Vai bērnam viņa vecāki patiks vai nē — tā būs viņa izvēle. Ir bērni, kas aiziet no mājām un vecāki viņiem nav vajadzīgi. Ticības ceļu var salīdzināt ar konstruktoru un instrukciju tā salikšanai. Mēs varam to neņemt vērā, teikt, lai neierobežo salicēja brīvību, bet nav teikts, ka tas strādās tā, kā izgatavotājs paredzējis. Lai saprastu, kā izmantot savus talantus, lai dzīvotu pilnasinīgu dzīvi, līdz pēdējam to izbaudot, jāzina, kam dzīve ir domāta, kāds mūsu katra mērķis. Tāpēc arī vajadzīgi Vasarsvētki, Svētā gara pieredzēšana, kas atklāj mūsos šo Dieva nodomu — par dzīvi, laiku, kādēļ tas katram no mums dāvāts.
— Vai šajos svētkos īpaša vērība būs arī jauniešiem?
— Doma par gaismas ceļu, gājienu vakara krēslā gar Daugavu bija. Kaut kas līdzīgs Krusta ceļam. Jaunieši eksāmenu dēļ ir pārāk aizņemti, un ideja, visticamāk, paliks nerealizēta. Liturģija, lasījumi pieskaņoti visiem, dažādiem vecumiem. Starp draudzes pārstāvjiem izvēlamies tos, kuri aizdegs sveces, lasīs Svētos rakstus.
Pateikt tā, lai atceras
— Svarīgi sprediķī teikto novest līdz katram atnākušajam. Vai priesteris jūt, ka draudze viņā ieklausās?
— Protams, var sagatavot izcili labu sprediķi, bet daļa klātesošo to tik un tā neklausīsies. Tas ir liels izaicinājums — pateikt tā, lai atceras. Var izstāstīt joku, piemēru no dzīves un citādi mēģināt noturēt uzmanību. Sprediķim jāmudina uz pārdomām. Pagājušajā mēnesī biju priesteru konferencē Rīgā, un tur bija ieradušies divi jaunieši, kas piedāvāja palīdzību sprediķu veidošanā. Viņi bija veikuši aptauju pie kādas draudzes baznīcas, pēc dievkapojuma intervējot nejauši izvēlētus cilvēkus. Jautājums vienkāršs: “Par ko šodien bija sprediķis?” Statistika bēdīga. Lielākā daļa tik noplātīja rokas, nebija kaut ko konkrētu saklausījusi. Tikai kādi padsmit procentu bija to, kas varēja pateikt galveno domu. Vēl mazāks skaits varēja atbildēt uz jautājumu — kā dzirdēto viņi attiecinās uz savu ikdienu?
— Aizkraukles katoļu draudze piekritusi rīkot arī Baznīcas nakti. Kā pārsteigsiet apmeklētājus?
— 5. jūnijā, līdzīgi kā nesen Muzeju naktī, cilvēki varēs nākt uz šo garīgi kulturālo pasākumu, iepazīt savas pilsētas baznīcu, draudzi. Būs koncerts, kurā spēlēs koklētāja Sanita Sprūža. Tā būs iespēja tiem, kuri varbūt baidās, nezina, kas ir baznīca, atnākt piektdienas vakarā, nepiespiestā atmosfērā iepazīt šo ēku, cilvēkus, aprunāties pie tējas tases. Būs bilžu kolāža, kas iepazīstinās ar draudzes vēsturi. Zinu, ka Rīgā uzrunāja mācītāja piedāvājums kopīgi uzspēlēt dambreti un parunāt par dzīvi. Ko konkrēti piedāvās Aizkraukles draudze, tas lai paliek noslēpums, bet šāds vakars ir, lai katram pateiktu — Dievs tevi gaida, lai kāds tu būtu, lai kāda tava pagātne. Protams, tas var notikt arī jebkurā citā dienā, nav jāgaida viena reize gadā. Šis nav garīgs pasākums, bet gan kulturāls, un tiem, kas domā par to, kā uzvesties baznīcā, šoreiz pietiks ar zināšanām, kā uzvesties koncertā vai ciemos.
Nāc, es tevi gaidu!
— Tas, ko citi par mani padomās, ko teiks, bieži ir iemesls, kādēļ cilvēks nevar pārkāpt baznīcas slieksni.
— To nevar noliegt, bet svarīgi jau nav, ko citi, svarīgi ir, ko Dievs tev saka, un Viņš saka — nāc, es tevi gaidu! Lai kāds tu būtu, lai kāda tava pagātne. Vienmēr bijis šis konflikts — vai publisku grēcinieku var aicināt mājās, vai arī tad es kļūšu nešķīsts? Svētajos rakstos ir brīnišķīga līdzība. Tur Dievs salīdzināts ar tēvu, kuram dēls saka — dod man manu mantojuma daļu, es eju no tevis prom. Tēvam dzīvam pateikt — atdod man mantojumu! — nozīmē sev atzīt, ka viņš nav svarīgs, tikpat kā miris, jo jūdu kultūrā pieņemts mantojumu saņemt tikai pēc tēva nāves. Dēls mantojumu saņem, aiziet, naudu ātri notriec, nonāk lielā trūkumā, nevar ēst pat to barību, ko dod cūkām, un nolemj nākt atpakaļ pie tēva, kas šajā gadījumā ir Dieva simbols. Dēls vēl nav ienācis pagalmā, kad tēvs jau skrien pretī, apskauj un saka kalpiem — dodiet viņam gredzenu un drēbes, kas ir cieņas apliecinājums. Kristiešiem ar savu darbu vajadzētu parādīt pārējiem, ka Dievs gaida katru ar visu to dzīves bagāžu, lai kāda tā būtu. Lai dotu jaunas drēbes, lai atjaunotu cieņu. Baznīcas naktī un jebkurā citā dienā Baznīca vēlas pateikt — lai kur tu būtu bijis, ko darījis, nāc atpakaļ! ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Baznīca svin Vasarsvētkus

Kategorijas